Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

Ibliss izdvesa klusu sadistiska prieka vaidu, vērojot termosa saturu. Prieks, viņš nomurmināja. Prieks, bauda, tīksme, sajūsma, ekstāze, eiforija, neviltota līksme, domājot, ka… Viņš gandrīz sirsnīgi paplik­šķināja pa termosu un tad teica: Ak, varonīgā, mazā pudele! Kur tādi briesmīgi bērni mīt!

Tad viņš pacēla acis no objektīva un savu caururbjošo skatienu pievērsa Oleadžinam.

-    Tu esi labi pastrādājis, ar zināmu pārsteigumu balsī viņš atzina. Tas ir, kā laicīgais. Parasti man ne sapņos nerādītos turēt solījumu, ko esmu izteicis tik necilai būtnei kā tu, Oleadžin. Bet ne jau katru dienu man ir izdevība darīt visderdzīgākās un ^neticamākās ļaundarības pārim bērnu, kurus es ienīstu un kuri man riebjas. Tā, kas tad tas būs? Tava atlīdzība. Intelektu­ālās attīstības koeficients, kas reģistrē trīs ciparus? Vai gluži vienkārši piedauzīgi liels naudas daudzums?

Oleadžins neērti mīņājās sava kunga stingrā ska­tiena priekšā. Jūs minējāt trīs vēlēšanās, ser? viņš ierunājās. Īstenībā, ser, vārdi, kurus jūs lietojāt, bija "trīs vēlēšanās, kas pārspēj normālu cilvēcisku mant­rausību".

-    Domāju, ka tev ir taisnība, Ibliss piekrita. Tā­tad tu prasīsi naudu, ja? Kāpēc nejūtos pārsteigts? Es vienmēr brīnos, ka laicīgie, kas tiešām saņem trīs vē­lēšanās, nevēlas būt gudrāki. Vai apveltīti ar lielāku iztēli. Vēlēties ko tādu, kas ir daudz derīgāks par naudu. Nauda nav nekas, Oleadžin. Gluži nekas. Vari man ticēt. Cipari, lūk, kas tā ir.

-    Nauda ir tikai mana pirmā vēlēšanās, ser, Olea­džins iebilda.

-     Labāk nopelni to, ja? Tava pirmā vēlēšanās. Ibliss ieskatījās pulkstenī. Viņam nepatika izpildīt trīs vēlēšanās jebkuram laicīgajam. Tas bija tik briesmīgi garlaicīgi.

-   Vēlos, kaut es būtu nāvīgi bagāts, ser.

Kādu brīdi Ibliss apsvēra kārdinošu domu padarīt Oleadžinu nāvīgi beigtu, iekams padarīt viņu bagātu, bet tad atteicās no tās. Iespējams, ka Oleadžins viņam vēl varētu būt noderīgs. Vai tev labāk nevajadzētu nosaukt kādu skaitli? viņš pacietīgi jautāja. Lai būtu skaidrs, cik īsti biji domājis.

-    Es vēlos, kaut man būtu pieci miljardi dolāru, Oleadžins teica.

Ibliss gaidīja, lai Oleadžins precizē valūtu, bet, kad tas nenotika, viņš aši uzsita knipi. Te būs, viņš teica.

-    Viss ir nokārtots. Pieci miljardi dolāru. Viņš pa­sniedza Oleadžinam papīra lapu, kuru bija pagrābis no tukša gaisa sava apmulsušā kalpotāja deguna priekšā.

-    Tas ir ziņojums no ofsoru bankas Jamaikā, kur pieci miljardi dolāru jau gaida tevi. Ibliss būtu varējis pie­bilst, ka tie ir Jamaikas dolāri, kuri nav tik vērtīgi kā Savienoto Valstu dolāri. (Īstenībā Jamaikas dolārs ir vērts tieši vienu sešdesmito daļu no ASV dolāra, un tas nozīmēja, ka Oleadžina pieci miljardi dolāru bija vērti tikai aptuveni 83 miljonus ASV dolāru. Pieci miljardi Jamaikas dolāru nav slikti, bet nekādi nav pieci miljardi Savienoto Valstu dolāru.) Ne jau tāpēc, ka Iblisam ne­būtu spēka iedot Oleadžinam piecus miljardus ASV do­lāru, viņš vienīgi nespēja turēties pretī kārdinājumam piekrāpt. Viņu vai jebkuru citu cilvēku. Galu galā tieši tāpēc ifrīti pārvalda kazino lai šmauktu cilvēkus.

-   Paldies, ser, Oleadžins pateicās, apskatot ciparus bankas ziņojumā.

-    Un kāda ir tava otrā vēlēšanās?

-    Es gribētu būt pievilcīgāks, ser.

-    Tu tiešām pārbaudi manu pacietību, Oleadžin, vai tu to zini? viņš pajautāja un smagi nopūtās. Īsu brīdi Ibliss apsvēra, vai nepārvērst Oleadžinu par magnētu un noskatīties, kā metāla gabali lido pa dzīvokli, lai pieliptu pie viņa ķermeņa. Tomēr viņš nolēma būt iecietīgs. Esi precīzs, cilvēk, un uzmanies, ko īsti vēlies. Es taču būšu atbildīgs par to, kas notiks ar tevi. Vai tu domāji

-    pievilcīgs kā magnēts?

-    Nē, ser. Sievietēm, ser.

-    Tad tā arī saki.

-   Vēlos, kaut es būtu pievilcīgāks sievietēm, ser. Ibliss uzsita knipi otro reizi. Tā. Tas ir darīts, -

viņš teica.

Oleadžins pagriezās un paskatījās spogulī pie sienas.

-    Bet es izskatos tieši tāpat, viņš sacīja, mazliet vī­lies.

-    Tici man, Ibliss apgalvoja. Ar pieciem miljar­diem bankā tu sievietēm būsi pievilcīgs, par to nevar būt šaubu. Un tava trešā vēlēšanās?

Oleadžins sarauca pieri, sapratis, ka ir izjokots, bet it nemaz nevēlējās strīdēties ar tādu kā Ibliss, kas atklāti izrādīja, cik garlaikots jūtas, atalgojot sava kalpotāja panākumus. Es gribētu, lai man būtu kāds talants, ser, viņš teica. Kaut kādas dotības.

-   Bravo! Ibliss viņu uzslavēja. Tu mani pārsteidz, Oleadžin. Talants. Tev nav ne talantu, ne dotību, tāpēc, manuprāt, tu apjuksi savā izvēlē, tomēr man tevi jāpa­steidzina. Mani gaida tikšanās ar šiem diviem bērniem un sērskābes pudeli.

-    Sērskābes?

-    Lai ielietu termosā, protams. Ibliss pasmaidīja.

-    Pa vienam pilienam.

-   Ak tā.

-    Tātad talants. Kādu talantu tu vēlies? Talantu uz­jautrināt? Tā būtu pārāk liela cerība. Talantu iekulties nelaimēs? Nē, iespējams, tev jau tas ir. Talantu uzturēt sarunas? To es apsveiktu.

-    Vēlos, kaut es būtu patiesi izcils pianists, ser, Oleadžins teica. Es vienmēr esmu gribējis spēlēt kla­vieres.