Launo garu akademija, jeb Nezeligu meklejumu serija

– Un kas? – tevs no sirds brinijas. «Es jau esmu vaicajis: seit macas daudzu dizciltigo gimenu, tostarp karaliskas, pecnaceji!»

«Ja,» nekromants nedaudz pacela balsi, nododot nervozitati. «Bet vini seit macas cita iemesla del: viniem ir magija, kas viniem palidzes nakotne.» Ja jus domajat princi Iniranu, tad vinam ir neiedomajamas burvestibas spejas. Vins nemantos troni, ja vien ar vina vecakajiem braliem nenotiks kaut kas slikts, bet vins klus par lielisku burvi Supreme.

Tevs tikai tagad saprata, ka Cole kungs nav laimigs. Tapec vins paliecas uz prieksu un paaugstinata toni sacija:

– Lai ta butu. Un manai mazajai Tiallai bus iespeja audzet augus un palielinat razu – ari, jus zinat, noderes veiksmiga lauliba. Nedomajiet, ka esmu ar tuksam rokam un ieguldu kaut kadu summu. Bet atteikuma gadijuma es nevilcinos atcereties savu titulu.

– Vai jus ieguldat? – peksna nekromanta noskanojuma maina sagrava manas ceribas.

– Man tas patik. «Summa,» tevs netiesi atkartoja.

Un uzreiz pec tam mans liktenis bija uzreiz aizzimogots. Tagad Coleta kungs pats saka meklet iespejas mani nekavejoties izmitinat. Vins iedeva manam tevam papirus, kurus vins ar prieku saka pildit, un atkal piecelas kajas un naca man tuvak:

– Tatad, Genzarijas Tialla?

Jautajums bija tik stulbs, ka es tikai stulbi pamaju. Nekromants izspieda gandriz labestigu smaidu:

– Apsveicam ar stasanos Augstakaja magijas akademija! Bet mums ir janosaka fakultate, kura jusu spejas tiks atklatas maksimali. Ko tu vari izdarit?

Es dzili padomaju un tad izlemigi atbildeju:

– Nekas.

Vins sarauca pieri, tad piegaja pie loga, pacela no palodzes podu ar kaut kadu augu un iegruda man rokas.

– Meginiet to uzziedet. Vai vismaz pieaudzis.

Es paskatijos uz augu, tad uz to, tad atkal uz augu. Un vina bija gatava to turpinat bezgaligi, lidz atbilde sasniedza gan vinu, gan augu. Rektors bija parsteigts, atgriezas pie galda, paskatijas uz papira lapu, kura tevs rupigi rakstija nulles, un klusi precizeja:

– Vai tas ir sudraba?

Tevs pat nedomaja, ka butu apjucis:

– Zelta, mans jaunais draugs, zelta.

Nekromants kaut ka konvulsivi ievilka gaisa elpu un atkal paskatijas uz mani:

«Mums nekad nav bijusi pasaku magijas fakultate, jo vinu spejas ir parak vienkarsas un nav jaattista.

Manam tevam skita, ka ar izcelto rindinu nepietiek, lai izrakstitu visas nulles, tapec vins noliecas vel talak un saka rakstit pavisam mazas.

– Nu, padomajiet par izeju, Cole kungs. Ja, Tialla vel neko nevar, bet vina ir loti spejiga!

«Es saprotu,» nekromants izdvesa, nespedams atraut acis no papira lapas, uz kuras vina tevs tagad bija parakstijis plasu parakstu un pasniedza to rektoram. – Es redzu, ka vina ir loti, loti spejiga…

Ja vinas tevs butu apprecejis Mirellu ar tadu pasu dasnumu, vins butu varejis atrast vinai majas desmit gadu vecuma, kad vinai vel nebija izveidojies briniskigs gimenes deguns. Vareju tikai pamirkskinat acis un gaidit spriedumu. Misters Chollet uzmundrinosi uzsmaidija man un teica:

– Neuztraucies, Tialla. Pirmkart, es jus pieregistresu pie elfiem Dabas magijas fakultate. Vini un fejas ir gandriz radniecigi cilveki. Laika gaita klus skaidrs, vai si programma jums ir piemerota, vai jums vajadzetu izmeginat citu. Ja tevi ir kaut pilite magijas, tad mes to noteikti atklasim un attistisim!

Stingri sakot, tas nav tas, par ko es uztraucos. Taja bridi es par visu uztraucos. Piemeram, ja Mirella driz neapprecesies, tad man te bus japavada visus tris studiju gadus. Jus nevaresit noturet galvaspilsetas, bumbas vai pat turet darznieka dela roku. Un tas pats Coleta kungs noteikti planoja mani parcelt no vienas fakultates uz citu, pat lidz absolvesanai.

Tevs, protams, bija priecigs. Vins paspieda rektoram roku un, tikai uz atvadam ciesi apskaujot un novelot veiksmi, atstaja mani vienu saja nepazistamaja pasaule.

Rektors uzdeva komandantam sagatavot manu istabu, un vins pats isi aprakstija pamatnoteikumus:

«Te viss ir loti stingri, Tialla!» Un laujiet man sniegt jums padomu: neatcerieties sava teva titulu. Seit macas skoleni no dazadam gimenem, un neviens nevelas dzirdet par statusu salidzinasanu.

– Tatad hierarhijas nav? – jautaju vairak no inerces, nevis patiesas zinkaribas.

– Protams, man ir. Atbilstosi manam spejam,» vins vesi atnema man visas atlikusas ceribas.

Komandants mani veda uz citu eku, kur otraja stava bija briva telpa. Tas loti atskiras no ta, pie ka biju pieradis, bet piespiedu sevi priecaties, ka vismaz kaiminu nav. Es nebiju garigi gatavs dzivot viena istaba ar svesinieku. Visu atlikuso dienu skatijos pa logu uz surpu turpu skraidosos studentus un pats nodomaju, ka labak butu, ja man nokaltu rokas, kad atlausos izbaudit darznieka dela trisas.

2.nodala