LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

Ājurvēdā šos atkritumproduktus sauc par aama, un tie ir atbildīgi par krampju rašanos.

PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

•       Lai novērstu kāju krampjus, ir vērts pamēģināt šādu vienkāršu vingrojumu. Jānostājas ar seju pret sienu viena soļa attālumā no tās un ar plaukstām jā­atbalstās pret sienu. Kājām jābūt taisnām, papēžiem jāpieskaras pie zemes. Lēni jāliecas uz priekšu, līdz lielu muskuļi pastiepjas, bet nesāp. Šādā stāvok­lī jāpaliek 10 sekundes, tad jāiztaisnojas un 5 sekundes jāatpūšas. Pēc tam vingrojums jāatkārto. Jāvingro trīs reizes dienā. Dažiem cilvēkiem palīdz vingrojums, kura laikā guļ uz muguras un kājas paceļ gaisā.

•       Lai ķermenis neatūdeņotos, jādzer daudz ūdens.

•       Ja krampji uznāk treniņa laikā, jāiedzer citronūdens ar šķipsniņu sāls.

•       Pirms un pēc treniņa jāveic stiepšanās vingrojumi. Nedrīkst pārpūlēt mus­kuļus.

•       Stiepjoties vai guļot nevajag nostiept kāju pirkstgalus. Jācenšas uzņemt vai­rāk minerālvielas, sevišķi kāliju, magniju un kalciju, tādā formā, kādā tās vislabāk uzsūcas ķermenī. Pirms gulētiešanas jāēd banāni un vārīti vai cepti kartupeļi. Ieteicams dzert apelsīnu sulu.

•       Guļot ieteicams kājās uzvilkt vaļīgas, siltas zeķītes.

•       Pēc četriem pēcpusdienā jāatsakās no kofeīnu saturošu dzērienu dzeršanas un šokolādes ēšanas. Tase silta piena pirms gulētiešanas veicinās miegu, sniedzot arī nepieciešamās barības vielas.

•       Vienu stundu pirms gulētiešanas ieteicams regulāri veikt kādu mierīgu ritu ālu - vannoties, kvēpināt vīraku vai aizdedzināt sveces, puskrēslā klausīties mierīgu mūziku. Pirms vannošanās ieteicama masāža ar parasto sezama eļļu. Gultasvieta jāiekārto pēc iespējas ērtāka.

•       Jāpārbauda asinsrite kājās un regulāri jākontrolē pulss. Jāapmeklē ārsts, i.u noskaidrotu, vai nav vielmaiņas vai elektrolītu līdzsvara traucējumu.

Ja pēkšņi sākas muskuļu krampji, ieteicams izmēģināt kādu no turpmāk dotajiem ieteikumiem.

•       Jāpastiepj muskulis, jāiztaisno kāja un jāpaceļ tā uz augšu.

•       Muskulis jāmasē ar mahanarayana taila vai praharini taila, lai tas relaksētos. Ziemas sezonā eļļas vispirms jāsasilda.

•       Lai samazinātu asiņu pieplūdi un muskulis atslābinātos, jāizmanto auksta komprese.

•       Jāiet vannā ar siltu ūdeni un jāliek sildošas aplikācijas.

•       Labas zāles pret krampjiem ir sinhanaada guggulu. Tām ir viegla vēdera izeju uzlabojoša iedarbība, tādēļ tās jālieto, ja ir aizcietējums, kas parasti ir vienlaikus ar muskuļu krampjiem. Tās dzer pa divām tabletēm divreiz dienā, uzdzerot glāzi silta piena vai remdena ūdens.

•      Prataapa lankeswara rasa, lakshmivilaas rasa ir daži no spēcīgiem ājurvēdas medikamentiem, kurus parasti paraksta grūti ārstējamos gadījumos.

5. HRONISKĀ NOGURUMA SINDROMS

Hroniskā noguruma un imūnsistēmas darbības traucējumu sindroms ir sa­režģīta slimība, no kuras cieš daudz cilvēku. Tai ir raksturīgs stiprs nogurums. Cilvēks izjūt pilnīgu spēku izsīkumu un nav izturīgs, jo viņam ir neiroloģiskas problēmas un daudzi citi simptomi. Līdz šim nav objektīvas slimības diagnos­tikas metodes, kādas ir vīrusu vai baktēriju izraisīto slimību gadījumā.

Tomēr ir pierādījumi, ka veselības traucējumi varētu būt saistīti ar pavāji­nātām ķermeņa imūnsistēmas funkcijām. Ir arī fakti, kas liecina, ka daudzos gadījumos cēlonis varētu būt pastāvīga vai aktivējusies vīrusu infekcija.

Slimniekam ir raksturīgs simptomu kopums, kas aptver gan garīgo, gan li/.isko pagurumu. Vingrošanas laikā viņi sūdzas par muskuļu sāpēm.

Līdz ar nogurumu dažiem pacientiem ir arī tādi mentāli simptomi kā atmi­nas pasliktināšanās un nespēja koncentrēties, kas var radīt darba nespēju. Daži pacienti cieš arī no bezmiega, viņiem ir palielināti dziedzeri, bieži sāp kakls, viņi nepanes alkoholu. Vērojama nestabila gaita un neveiklums.

Slimnieku izmeklējot, ārsti parasti pārbauda, vai nav kādas ārstējamas sli­mības simptomu, kuri varētu būt noguruma izraisītāji. Visbiežāk enerģijas Irīikums ir saistīts ar anēmiju, cukura diabētu, pavājinātām vairogdziedzera funkcijām, hroniskām aknu vai nieru slimībām. Šīs slimības var viegli diagnos­ticēt ar tradicionālajām pārbaudes metodēm.

Ja slimības vēsture, fiziska pārbaude un laboratoriskie izmeklējumi neuz­rāda noteiktu slimību, tradicionālās medicīnas ārsti parasti iesaka lietot antide- presantus. Daudziem slimniekiem šāda ārstēšana neatrisina dziļākās fiziskās, emocionālās un garīgās problēmas, kas ir enerģijas trūkuma pamatā, tādēļ viņi meklē citu, vairāk holistisku pieeju savai slimībai.

Ājurvēdā uzskata, ka hronisks nogurums jeb ojo-kshaya ir vitālās enerģijas nelīdzsvarotība, ko radījis nepareizs uzturs, stress un toksīnu koncentrēšanās ķermenī. Vitālās enerģijas trūkums ir problēma, kas parasti rada izaicinājumu alopātiskajai medicīnai.

Saskaņā ar ājurvēdas mācību nogurums ir sekas koordinācijas trūkumam starp ķermeni, prātu un garu. Prāta un ķermeņa sistēmā dzīvības spēks nespēj brīvi plūst tādēļ, ka tajā ir uzkrājušies toksīni. Lai veiktu kādu darbu, slimnie­kam ir jādubulto sava enerģija.