Читаем Mana Cīņa полностью

Par pareizi organizētu varam atzīt to sabiedrību, kura ir vispretimnākošākā radošiem spēkiem, atvieglo viņu darbu un dod iespēju darboties visu cilvēku labā. Jebkurā atklājumā, vai tas būtu materiāls vai teorētisks, visvērtīgākais faktors vispirms ir pats izgudrotājs kā personība. Tāpēc sabiedrības organizācijas vispirmais un visaugstākais uzdevums ir tādu apstākļu radīšana, kas personībai nodrošinātu iespēju dot vislielāko labumu sabiedrībai. Organizācijai ir jābūt tādai, lai izpildītu šo uzdevumu. Tikai tad sabiedrības organizācija pārstāj būt mehāniska organizācija un pārvēršas par dzīvu organismu. Tam jāiemieso tieksme pacelt personību pāri masām, t.i., masas pakļaut personībai.

Tādējādi organizācijai nav jākavē personību izdalīšanos no tautas masas, bet, gluži otrādi, tai jāveicina un jāatvieglo šis process. Bez tam organizācijai jāvadās pēc principa, ka līdz šim visa cilvēces labdarība ir nākusi ne no masām, bet gan no atsevišķu personību radošās darbības. Tieši tās ir bijušas īsteni labdari. Radošo personību attīstība ir visas sabiedrības interesēs. Tās nebūs apmierinātas, ja sabiedrībā valdīs domāt nespējīga, nelietpratīga vai neapdāvināta tautas masa. Ja vēlamies kalpot sabiedrībai, tās vadība jāuztic īpaši apdāvinātiem cilvēkiem.

Šo cilvēku atlase, kā jau teicām, notiek sīvā cīņā par eksistenci. Daudzi salūzt un iet bojā, līdz ar to pierādīdami, ka nav spējīgi pildīt šo misiju; tikai nedaudzi galu galā paliek izredzēto skaitā. Atlases process arī tagad notiek domāšanas, mākslinieciskās jaunrades un pat saimniecības jomā, kaut gan pēdējā noteiktu apstākļu dēļ tas ir sevišķi sarežģījies. Personības ideja valda arī bruņotajos spēkos un visā valstī. Tikai politiskajā dzīvē mūsdienās šis dabiskais princips pavisam netiek ievērots. Visa cilvēces kultūra, kā redzējām, ir personību radošās darbības produkts. Taču, par spīti tam, tieši valsts pārvaldes orgānos grib ieviest ne personības, bet vairākuma principu. Šī inde neizbēgami iesūcas visās mūsu dzīves porās un dabiski, ka tas var novest pie sabiedrības pilnīgas sagrāves. Arī ebreju graujošā darbība svešās valstīs ir izskaidrojama ar to, ka tie ir mēģinājumi iznīcināt personības lomu šajās valstīs un to vietā izvirzīt masu lomu. Taču tas arī nozīmē, ka āriešu cilvēku organizatoriskos principus izspiež ebreju graujošie principi, kuru dēļ viņi arī pārvēršas veselu tautu un rasu "dekompozīcijas fermentā" un pakāpeniski grauj visu cilvēces kultūru.

Marksisms nav nekas cits kā ebreju īstenotā politika, lai panāktu personības lomas sistemātisku likvidēšanu visās cilvēku dzīves jomās un tās vietā izvirzītu "vairākuma" lomu. Politikas laukā tam atbilst parlamentārā valdīšanas forma, kuras nožēlojamās sekas redzam visur, sākot ar sīko municipalitāti un beidzot ar valsts vadošiem orgāniem. Ekonomikas jomā tā ir arodbiedrību kustība, kura tagad nemaz nerūpējas par strādnieku interesēm, bet kalpo tikai internacionālā jūdaisma postošajiem plāniem. Sakarā ar to, ka ekonomikā tiek noliegta personības loma un tā tiek pakļauta masu ietekmei, tiek zaudēta radošo spēku sadarbība, un saimniecība atpaliek. Mūsdienu fabriku un rūpnīcu komitejas tagad nedomā ne par uzņēmumos nodarbinātajiem strādniekiem un kalpotājiem, ne arī par pašu ražošanu, bet kalpo tikai postošiem mērķiem. Tās kaitē ne tikai visai ražošanai kopumā, bet arī tās katram dalībniekam. Tukšas teorētiskas frāzes nevar ilgstoši apmierināt ražošanas procesa dalībniekus. Viņus varētu apmierināt tikai tad, ja katrs saņemtu arvien vairāk ikdienišķo materiālo labumu. Tad darba cilvēks pārliecinātos, ka ražošana notiek visas sabiedrības un atsevišķa ražotāja interesēs.

Tam nav nekādas nozīmes, vai marksisti, pamatojoties uz savu masu teoriju, ir spējīgi pārņemt savās rokās un vadīt tālāk pašreizējo saimniecību. Jautājuma būtība nav tāda, vai marksisti var tagad vai varēs nākotnē vadīt jau esošo saimniecību, bet ir gan tāda, vai viņi, pastāvot pamatos nepareizai nostādnei, varētu. paši radīt līdzīgu kultūru. Ja arī tiktu pierādīts, ka marksisti var pārņemt pašreizējo saimniecību un attīstīt to tālāk ne bez dažiem panākumiem, tas vienalga nepierādītu, ka marksisti paši būtu spējīgi, ievērojot viņu principus, radīt līdzīgu saimniecību tai, ko tie saņem gatavā veidā.

Un marksisti to jau praksē ir pierādījuši ne vienreiz vien. Viņi nekur paši saviem spēkiem nav radījuši jebkuru īsti radošo kultūru; tie ne reizi nav bijuši spējīgi vadīt pastāvošo kultūru atbilstoši saviem principiem; gluži otrādi, praksē viņi bija spiesti nepārtraukti piekāpties saviem pretiniekiem un atzīt personības principu savas organizācijas uzbūvē.

Mūsu pasaules uzskats principiāli atšķiras no marksistiskā pasaules uzskata ar to, ka atzīst ne tikai rases, bet arī personības lielo nozīmi. Pamatojoties tieši uz to, tas būvē savu celtni. Rase un personība ir mūsu pasaules uzskata galvenie faktori.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище
Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище

Настоящее издание посвящено малоизученной теме – истории Строгановского Императорского художественно-промышленного училища в период с 1896 по 1917 г. и его последнему директору – академику Н.В. Глобе, эмигрировавшему из советской России в 1925 г. В сборник вошли статьи отечественных и зарубежных исследователей, рассматривающие личность Н. Глобы в широком контексте художественной жизни предреволюционной и послереволюционной России, а также русской эмиграции. Большинство материалов, архивных документов и фактов представлено и проанализировано впервые.Для искусствоведов, художников, преподавателей и историков отечественной культуры, для широкого круга читателей.

Георгий Фёдорович Коваленко , Коллектив авторов , Мария Терентьевна Майстровская , Протоиерей Николай Чернокрак , Сергей Николаевич Федунов , Татьяна Леонидовна Астраханцева , Юрий Ростиславович Савельев

Биографии и Мемуары / Прочее / Изобразительное искусство, фотография / Документальное
Адмирал Ее Величества России
Адмирал Ее Величества России

Что есть величие – закономерность или случайность? Вряд ли на этот вопрос можно ответить однозначно. Но разве большинство великих судеб делает не случайный поворот? Какая-нибудь ничего не значащая встреча, мимолетная удача, без которой великий путь так бы и остался просто биографией.И все же есть судьбы, которым путь к величию, кажется, предначертан с рождения. Павел Степанович Нахимов (1802—1855) – из их числа. Конечно, у него были учителя, был великий М. П. Лазарев, под началом которого Нахимов сначала отправился в кругосветное плавание, а затем геройски сражался в битве при Наварине.Но Нахимов шел к своей славе, невзирая на подарки судьбы и ее удары. Например, когда тот же Лазарев охладел к нему и настоял на назначении на пост начальника штаба (а фактически – командующего) Черноморского флота другого, пусть и не менее достойного кандидата – Корнилова. Тогда Нахимов не просто стоически воспринял эту ситуацию, но до последней своей минуты хранил искреннее уважение к памяти Лазарева и Корнилова.Крымская война 1853—1856 гг. была последней «благородной» войной в истории человечества, «войной джентльменов». Во-первых, потому, что враги хоть и оставались врагами, но уважали друг друга. А во-вторых – это была война «идеальных» командиров. Иерархия, звания, прошлые заслуги – все это ничего не значило для Нахимова, когда речь о шла о деле. А делом всей жизни адмирала была защита Отечества…От юности, учебы в Морском корпусе, первых плаваний – до гениальной победы при Синопе и героической обороны Севастополя: о большом пути великого флотоводца рассказывают уникальные документы самого П. С. Нахимова. Дополняют их мемуары соратников Павла Степановича, воспоминания современников знаменитого российского адмирала, фрагменты трудов классиков военной истории – Е. В. Тарле, А. М. Зайончковского, М. И. Богдановича, А. А. Керсновского.Нахимов был фаталистом. Он всегда знал, что придет его время. Что, даже если понадобится сражаться с превосходящим флотом противника,– он будет сражаться и победит. Знал, что именно он должен защищать Севастополь, руководить его обороной, даже не имея поначалу соответствующих на то полномочий. А когда погиб Корнилов и положение Севастополя становилось все более тяжелым, «окружающие Нахимова стали замечать в нем твердое, безмолвное решение, смысл которого был им понятен. С каждым месяцем им становилось все яснее, что этот человек не может и не хочет пережить Севастополь».Так и вышло… В этом – высшая форма величия полководца, которую невозможно изъяснить… Перед ней можно только преклоняться…Электронная публикация материалов жизни и деятельности П. С. Нахимова включает полный текст бумажной книги и избранную часть иллюстративного документального материала. А для истинных ценителей подарочных изданий мы предлагаем классическую книгу. Как и все издания серии «Великие полководцы» книга снабжена подробными историческими и биографическими комментариями; текст сопровождают сотни иллюстраций из российских и зарубежных периодических изданий описываемого времени, с многими из которых современный читатель познакомится впервые. Прекрасная печать, оригинальное оформление, лучшая офсетная бумага – все это делает книги подарочной серии «Великие полководцы» лучшим подарком мужчине на все случаи жизни.

Павел Степанович Нахимов

Биографии и Мемуары / Военное дело / Военная история / История / Военное дело: прочее / Образование и наука