Читаем Mana Cīņa полностью

Jo vairāk buržuāzijas politiķi neizprata vai, precīzāk sakot, negribēja izprast arodorganizāciju nozīmi un izrādīja tām pretsparu, jo arī vairāk sociāldemokrāti pārņēma šo strīdīgo kustību. Līdz ar to tie tālredzīgi izveidoja noturīgu pamatu, kas jau vairākkārt kritiskos brīžos ir bijis kā pēdējais aizsardzības līdzeklis.

Sociāldemokrāti nekad nav domājuši par to, lai saglabātos viņu aptvertas arodkustības sākotnējie uzdevumi.

Nē, tāda nodoma viņiem tiešām nav bijis.

Pāris gadu desmitos ar sociāldemokrātu zināšanām no cilvēka so­ciālo tiesību aizstāvības palīglīdzekļa tika radīts instruments nacionālās saimniecības sagraušanai.

Pie tam strādnieku intereses nemaz nebija paredzēts ierobežot. Ekonomisko pasākumu veikšana dod iespēju arī politiskā jomā izman­tot piespiešanu.

Sociāldemokrāti ir pietiekami negodīgi, lai to izmantotu, bet strād­nieku masas ir pietiekami pacietīgas, lai atļautu to darīt. Šajā gadījumā tas ir abpusēji pareizi.

* * *

Jau gadsimtu mijā arodbiedrību kustība bija pārtraukusi kalpot sa­vam sākotnējam uzdevumam. Ar katru gadu tā arvien vairāk bija nonākusi sociāldemokrātiskās politikas ietekmē un galu galā pārvērtu­sies par šķiru cīņas ieroci. Tās uzdevums bija dot pastāvīgus triecienus tik grūti celtajai ekonomiskajai iekārtai. Sagraujot valsts ekonomisko pamatu, tā sagatavotu tādu pašu likteni arī valstij. Arodbiedrības arvien mazāku vērību pievērsa strādnieku patieso interešu aizstāvēšanai un nonāca pat tik tālu, ka tās vispār vairs neuzskatīja par vēlamu novērst plašo darbaļaužu masu sociālo un kultūras postu: varēja draudēt briesmas, ka, apmierinot masu vēlmes, tās turpmāk nevarēs izmantot kā gļēvu bezgribas cīņas ieroci.

Šādi izprasta attīstības perspektīva šķiru cīņas vadoņos iedzina tādas bailes, ka galu galā viņi bez lielas domāšanas noraidīja jebkuru nepieciešamu sociālo uzlabojumu, iestājoties pret to visnoteiktajā veidā.

Viņus nebaidīja nekas, lai pamatotu šķietami tik nesaprotamu iz­turēšanos.

Sociāldemokrāti sāka izvirzīt tik lielas prasības, lai tā piekāpšanās, ko strādnieki bija panākuši no uzņēmējiem, strādniekiem liktos pavisam niecīga. Viņiem varēja iestāstīt, ka tas ir lēts paņēmiens kā piekāpties maz, bet atteikties no viņu vissvētāko tiesību ievērošanas un vājināt strādnieku kustību.

Buržuāzijas nometnē valdīja sašutums par tik acīm redzamu sociāldemokrātiskas taktikas melīgumu, taču no tā netika izdarīti nekādi seci­nājumi, lai noteiktu pašu rīcības pamatlīnijas. Liekas, ka, ja sociālde­mokrāti tiešām trīc par strādnieku patiesā stāvokļa uzlabošanu, tad vaja­dzētu visas pūles veltīt tieši šajā virzienā, lai pamazām atņemtu šķiru cīņas apustuļiem viņu neredzamo ieroci.

Taču tā nenotika.

Tā vietā, lai uzbruktu pretinieka pozīcijām, uzņēmēju aprindas lab­prātāk piekopa atkāpšanās un izlocīšanās taktiku, lai galu galā ķertos pie pilnīgi nepietiekamiem pasākumiem, kuri bija novēloti un nenozīmīgi. Tāpēc tos sociāldemokrāti varēja viegli noraidīt. Tā īstenībā viss palika pa vecam, tikai neapmierinātība bija kļuvusi lielāka nekā pirms tam.

Jau toreiz "brīvās arodbiedrības" līdzīgi draudīgam negaisa mākonim izpletās virs politiskā horizonta un aizsedza jebkura cilvēka eksistenci.

Tās bija viens no drausmīgākajiem terora ieročiem, kas tika izman­toti pret nacionālās saimniecības drošību un neatkarību, pret valsts stiprumu un personības brīvību.

"Brīvās arodbiedrības" demokrātijas jēdzienu padarīja par pretīgi smieklīgu frāzi; tās brīvību un brālību apkaunoja un uz visiem laikiem padarīja par apsmieklu, skandinot vārdus:" Ja tu negribi biedrs būt, mēs tavu pauri dauzīsim" ("und willst du nicht Genosse sein, so schlagen wir dir den Schadel ein").

Tādu es toreiz iepazinu šo cilvēces draudzeni (diese Menschheitsfreundin). Laika gaitā mani uzskati paplašinājās un padziļinājās, taču tos mainīt man nevajadzēja.

* * *

Jo vairāk es iepazinu sociāldemokrātu ārējo būtību, jo lielāka bija mana interese izprast viņu mācības kodolu.

Oficiālā partijas literatūra, protams, man varēja palīdzēt ļoti maz. Ja runa ir par ekonomiskiem jautājumiem, tad to apgalvojumi un pierādījumi ir nepareizi. Ja tiek apskatīti politiskie mērķi, tad šie apgalvojumi ir melīgi. Bez tam manī bija iekšējs pretīgums pret to kazuistisko izteiksmes un tēlojuma veidu. Teikumi tika veidoti, lietojot ļoti daudz vārdu ar neskaidru saturu vai nesaprotamu nozīmi. Pie tam šie vārdi nav asprātīgi, bet gan ir muļķīgi un bezjēdzīgi. Tikai mūsu lielpilsētas bohēmiskā dekadence ir apmierināta ar tādu garīgo barību. Ir zināms, ka daļa cilvēku lasa tik gudras grāmatas, ka nespēj tās saprast, bet viņi cer tajās saskatīt lielus atklājumus.

Salīdzinādams sociāldemokrātu mācības teorētisko nepatiesumu un bezjēdzību ar dzīves īstenību, es pamazām ieguvu skaidru priekšstatu par viņu centieniem.

Šādos brīžos mani pārņēma drūmas priekšnojautas un lielas bailes. Es skaidri sapratu, ka šī mācība, kas sastāvēja no egoisma un naida, ar matemātikas precizitāti varēja arī uzvarēt. Līdz ar to tā varēja novest pie cilvēces attīstības visļaunākā gala.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище
Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище

Настоящее издание посвящено малоизученной теме – истории Строгановского Императорского художественно-промышленного училища в период с 1896 по 1917 г. и его последнему директору – академику Н.В. Глобе, эмигрировавшему из советской России в 1925 г. В сборник вошли статьи отечественных и зарубежных исследователей, рассматривающие личность Н. Глобы в широком контексте художественной жизни предреволюционной и послереволюционной России, а также русской эмиграции. Большинство материалов, архивных документов и фактов представлено и проанализировано впервые.Для искусствоведов, художников, преподавателей и историков отечественной культуры, для широкого круга читателей.

Георгий Фёдорович Коваленко , Коллектив авторов , Мария Терентьевна Майстровская , Протоиерей Николай Чернокрак , Сергей Николаевич Федунов , Татьяна Леонидовна Астраханцева , Юрий Ростиславович Савельев

Биографии и Мемуары / Прочее / Изобразительное искусство, фотография / Документальное
Адмирал Ее Величества России
Адмирал Ее Величества России

Что есть величие – закономерность или случайность? Вряд ли на этот вопрос можно ответить однозначно. Но разве большинство великих судеб делает не случайный поворот? Какая-нибудь ничего не значащая встреча, мимолетная удача, без которой великий путь так бы и остался просто биографией.И все же есть судьбы, которым путь к величию, кажется, предначертан с рождения. Павел Степанович Нахимов (1802—1855) – из их числа. Конечно, у него были учителя, был великий М. П. Лазарев, под началом которого Нахимов сначала отправился в кругосветное плавание, а затем геройски сражался в битве при Наварине.Но Нахимов шел к своей славе, невзирая на подарки судьбы и ее удары. Например, когда тот же Лазарев охладел к нему и настоял на назначении на пост начальника штаба (а фактически – командующего) Черноморского флота другого, пусть и не менее достойного кандидата – Корнилова. Тогда Нахимов не просто стоически воспринял эту ситуацию, но до последней своей минуты хранил искреннее уважение к памяти Лазарева и Корнилова.Крымская война 1853—1856 гг. была последней «благородной» войной в истории человечества, «войной джентльменов». Во-первых, потому, что враги хоть и оставались врагами, но уважали друг друга. А во-вторых – это была война «идеальных» командиров. Иерархия, звания, прошлые заслуги – все это ничего не значило для Нахимова, когда речь о шла о деле. А делом всей жизни адмирала была защита Отечества…От юности, учебы в Морском корпусе, первых плаваний – до гениальной победы при Синопе и героической обороны Севастополя: о большом пути великого флотоводца рассказывают уникальные документы самого П. С. Нахимова. Дополняют их мемуары соратников Павла Степановича, воспоминания современников знаменитого российского адмирала, фрагменты трудов классиков военной истории – Е. В. Тарле, А. М. Зайончковского, М. И. Богдановича, А. А. Керсновского.Нахимов был фаталистом. Он всегда знал, что придет его время. Что, даже если понадобится сражаться с превосходящим флотом противника,– он будет сражаться и победит. Знал, что именно он должен защищать Севастополь, руководить его обороной, даже не имея поначалу соответствующих на то полномочий. А когда погиб Корнилов и положение Севастополя становилось все более тяжелым, «окружающие Нахимова стали замечать в нем твердое, безмолвное решение, смысл которого был им понятен. С каждым месяцем им становилось все яснее, что этот человек не может и не хочет пережить Севастополь».Так и вышло… В этом – высшая форма величия полководца, которую невозможно изъяснить… Перед ней можно только преклоняться…Электронная публикация материалов жизни и деятельности П. С. Нахимова включает полный текст бумажной книги и избранную часть иллюстративного документального материала. А для истинных ценителей подарочных изданий мы предлагаем классическую книгу. Как и все издания серии «Великие полководцы» книга снабжена подробными историческими и биографическими комментариями; текст сопровождают сотни иллюстраций из российских и зарубежных периодических изданий описываемого времени, с многими из которых современный читатель познакомится впервые. Прекрасная печать, оригинальное оформление, лучшая офсетная бумага – все это делает книги подарочной серии «Великие полководцы» лучшим подарком мужчине на все случаи жизни.

Павел Степанович Нахимов

Биографии и Мемуары / Военное дело / Военная история / История / Военное дело: прочее / Образование и наука