Читаем Mana Cīņa полностью

Tik un tā es dzirdēju vairāk, nekā būtu vēlējies. Bieži vien man likās, ka tas notiek ar nodomu man tuvoties un tādā veidā piespiest izšķirties. Katrā ziņā tas, ko es dzirdēju, bija piemērots, lai mani ārkārtīgi satrauktu. Tika noliegts absolūti viss: nācija kā "kapitālistisko" - cik ārkārtīgi bieži man nācās dzirdēt šo vārdu! — šķiru izdomājums; dzimtene kā buržuāzijas ierocis darba cilvēku ekspluatēšanai; likumu autoritāte kā proletariāta apspiešanas līdzeklis; skola kā vergu, arī vergturu audzināšanas institūts; reliģija kā ekspluatācijai nolemtās tautas apstulbināšanas līdzeklis; morāle kā muļķīgas auna pacietības zīme utt. Nebija nekā tāda, kas netiktu pamatīgi "izvārtīts" dubļos.

Sākumā es mēģināju klusēt. Beidzot es to vairs vienkārši nespēju izturēt. Es sāku parādīt savu attieksmi, sāku iebilst. Taču man bija jāatzīst, ka tas ir pilnīgi bezcerīgi, kamēr nebūs vismaz kaut kādu noteiktu zināšanu par strīdīgajām lietām. Tad es sāku meklēt avotus, no kuriem viņi bija smēlušies savu šķietamo gudrību. Es lasīju grāmatu pēc grāmatas, brošūru pēc brošūras.

Tagad jaunceltnē bieži vien gāja karsti. Es strīdējos un ar katru dienu biju labāk informēts par visu nekā mani pretinieki. Taču kādu dienu tika izmantots līdzeklis, ar kuru var vieglāk uzvarēt saprātu, t.i., terors un vardarbība. Daži runātāji no pretinieka nometnes piespieda mani vai nu tūlīt atstāt būvlaukumu, vai arī "nolidot" no sastatnēm. Tā kā es biju viens un katra pretošanās šķita bez izredzēm, es ievēroju pirmo padomu. Nu es biju ieguvis jaunu aunu pieredzi.

Riebuma pārņemts, es aizgāju. Taču es biju tik aizkaitināts, ka ne­spēju visai šai lietai vienkārši pagriezt muguru. Kad bija norimis pir­mais sašutums, atkal virsroku guva mana stūrgalvība. Es biju stingri nolēmis iet vēl strādāt uz citu jaunceltni. Šo lēmumu pastiprināja trūkums, kas dažas nedēļas vēlāk, kad bija iztērēta nelielā ietaupītā alga, atkal "sagrāba" mani savās nežēlīgajās rokās. Man vajadzēja to darīt, vai nu es gribēju, vai nē. Visa spēle sākās no jauna tieši tāpat, lai beigtos līdzīgi pirmajai spēlei.

Toreiz es cīnījos pats ar sevi. Vai tiešām šie cilvēki ir tā vērti, lai piederētu lielai tautai?

Šis jautājums mani mocīja. Ja uz to atbild apstiprinoši, tad cīņa par tautiskumu vairs nav to pūļu un upuru vērta, kādus labākie cilvēki ziedo šo padibeņu labā. Ja uz jautājumu atbild noliedzoši, tad mūsu tautai jau tagad ir maz cilvēku.

Sajās dienās es ar nemierīgu nomāktību skatījos, kā šī savai tautai nepieskaitāmā masa palielinās un pārvēršas draudīgā armijā.

Kā gan bija mainījušās manas izjūtas, kad kādu dienu es noskatījos, kā Vīnes strādnieki solo demonstrācijā pa četriem rindās, kurām, šķiet, nebūs gala! Es stāvēju gandrīz divas stundas un ar aizturētu elpu vēroju šo briesmīgo cilvēkveida pūķi, kas lēni vēlās garām. Ar baigu nomāktību sirdī es beidzot atstāju savu vietu un devos mājup. Ceļā es kādā tabakas veikaliņā ieraudzīju "Strādnieku laikrakstu", vecās austriešu sociālde­mokrātijas centrālo izdevumu. Arī kādā lētā kafejnīcā, uz kuru es bieži gāju lasīt laikrakstus, tā vienmēr bija redzama. Taču līdz šim es nevarēju sevi piespiest šajā nožēlojamā lapelē ieskatīties ilgāk par divām minūtēm, jo tās tonis iedarbojās uz mani kā vara vitriols. Demonstrācijas nomācošā iespaida varā mana iekšējā balss mudināja nopirkt šo lapeli un pamatīgi izlasīt. Tagad vakaros es tā arī darīju, pārvarēdams dusmas un sašutumu par šo melu jūru.

Lasot ikdienas sociāldemokrātisko presi, es varēju daudz labāk izstudēt tās ideju virziena iekšējo būtību, nekā tikai iepazīstoties ar sociālde­mokrātu teorētisko literatūru.

Cik liela gan bija atšķirība starp teorētiskajā literatūrā zaigojošajām frāzēm par brīvību, skaistumu, godu un cieņu, starp maldugunij līdzīgo visdziļāko gudrību izteicēju balamutību, pretīgi humāno morāli, - pie tam tas viss tika apgalvots ar cietpaurīgu pareģa noteiktību, - un starp šīs jaunajai cilvēcei domātās dziedinošās mācības brutālo dienas presi, kuru neatbaida nekāds zemiskums, apmelošana un kuras melīgo virtuozitāti var saukt par patiesi neaptveramu! Teorija ir domāta dumja­jiem vientiešiem no vidējiem un, protams, arī no visaugstākajiem "inteliģences slāņiem", bet prese ir paredzēta masām.

 Mana iedziļināšanās šīs organizācijas literatūrā un presē nozīmēja atkal atrast ceļu pie savas tautas, un tas, kas šķita nepārvarams bezdibenis, kļuva par pamatu vēl lielākai mīlestībai.

Zinot šo briesmīgo indēšanas procesu, tikai nerrs varētu nolādēt tā upuri.

Jo patstāvīgāks es kļuvu turpmākajos gados, jo vairāk palielinājās mana izpratne par sociāldemokrātijas panākumu iekšējiem cēloņiem. Tagad es sapratu, ko nozīmē brutālā prasība lasīt tikai sarkanos laik­rakstus, apmeklēt tikai sarkanās sanāksmes, lasīt tikai sarkanās grāmatas utt. Es ar savām acīm redzēju šīs mācības piespiedu kārtā radīto rezultātu.

Masu psihe neuztver neko pusgatavu un vāju.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище
Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище

Настоящее издание посвящено малоизученной теме – истории Строгановского Императорского художественно-промышленного училища в период с 1896 по 1917 г. и его последнему директору – академику Н.В. Глобе, эмигрировавшему из советской России в 1925 г. В сборник вошли статьи отечественных и зарубежных исследователей, рассматривающие личность Н. Глобы в широком контексте художественной жизни предреволюционной и послереволюционной России, а также русской эмиграции. Большинство материалов, архивных документов и фактов представлено и проанализировано впервые.Для искусствоведов, художников, преподавателей и историков отечественной культуры, для широкого круга читателей.

Георгий Фёдорович Коваленко , Коллектив авторов , Мария Терентьевна Майстровская , Протоиерей Николай Чернокрак , Сергей Николаевич Федунов , Татьяна Леонидовна Астраханцева , Юрий Ростиславович Савельев

Биографии и Мемуары / Прочее / Изобразительное искусство, фотография / Документальное
Адмирал Ее Величества России
Адмирал Ее Величества России

Что есть величие – закономерность или случайность? Вряд ли на этот вопрос можно ответить однозначно. Но разве большинство великих судеб делает не случайный поворот? Какая-нибудь ничего не значащая встреча, мимолетная удача, без которой великий путь так бы и остался просто биографией.И все же есть судьбы, которым путь к величию, кажется, предначертан с рождения. Павел Степанович Нахимов (1802—1855) – из их числа. Конечно, у него были учителя, был великий М. П. Лазарев, под началом которого Нахимов сначала отправился в кругосветное плавание, а затем геройски сражался в битве при Наварине.Но Нахимов шел к своей славе, невзирая на подарки судьбы и ее удары. Например, когда тот же Лазарев охладел к нему и настоял на назначении на пост начальника штаба (а фактически – командующего) Черноморского флота другого, пусть и не менее достойного кандидата – Корнилова. Тогда Нахимов не просто стоически воспринял эту ситуацию, но до последней своей минуты хранил искреннее уважение к памяти Лазарева и Корнилова.Крымская война 1853—1856 гг. была последней «благородной» войной в истории человечества, «войной джентльменов». Во-первых, потому, что враги хоть и оставались врагами, но уважали друг друга. А во-вторых – это была война «идеальных» командиров. Иерархия, звания, прошлые заслуги – все это ничего не значило для Нахимова, когда речь о шла о деле. А делом всей жизни адмирала была защита Отечества…От юности, учебы в Морском корпусе, первых плаваний – до гениальной победы при Синопе и героической обороны Севастополя: о большом пути великого флотоводца рассказывают уникальные документы самого П. С. Нахимова. Дополняют их мемуары соратников Павла Степановича, воспоминания современников знаменитого российского адмирала, фрагменты трудов классиков военной истории – Е. В. Тарле, А. М. Зайончковского, М. И. Богдановича, А. А. Керсновского.Нахимов был фаталистом. Он всегда знал, что придет его время. Что, даже если понадобится сражаться с превосходящим флотом противника,– он будет сражаться и победит. Знал, что именно он должен защищать Севастополь, руководить его обороной, даже не имея поначалу соответствующих на то полномочий. А когда погиб Корнилов и положение Севастополя становилось все более тяжелым, «окружающие Нахимова стали замечать в нем твердое, безмолвное решение, смысл которого был им понятен. С каждым месяцем им становилось все яснее, что этот человек не может и не хочет пережить Севастополь».Так и вышло… В этом – высшая форма величия полководца, которую невозможно изъяснить… Перед ней можно только преклоняться…Электронная публикация материалов жизни и деятельности П. С. Нахимова включает полный текст бумажной книги и избранную часть иллюстративного документального материала. А для истинных ценителей подарочных изданий мы предлагаем классическую книгу. Как и все издания серии «Великие полководцы» книга снабжена подробными историческими и биографическими комментариями; текст сопровождают сотни иллюстраций из российских и зарубежных периодических изданий описываемого времени, с многими из которых современный читатель познакомится впервые. Прекрасная печать, оригинальное оформление, лучшая офсетная бумага – все это делает книги подарочной серии «Великие полководцы» лучшим подарком мужчине на все случаи жизни.

Павел Степанович Нахимов

Биографии и Мемуары / Военное дело / Военная история / История / Военное дело: прочее / Образование и наука