Читаем Mana Cīņa полностью

Tas bija tā ne tikai tāpēc, ka neapmierinātie aktīvie revolūcijas triecienbataljoni tagad jutās piekrāpti un gribēja cīnīties tālāk, bet arī tāpēc, ka to trokšņošana revolūcijas organizētājiem bija vēlama. Apvērsumam beidzoties, jau bija saskatāmas divas grupas, proti, "miera un kārtības" partija un asiņainā terora grupa. Kas gan tagad bija dabiskāk, kā mūsu sabiedrībai tūlīt pat ar plīvojošiem karogiem iesoļot miera un kārtības nometnē? Nu pēkšņi šīm visnekaitīgākajām politiskajām organizācijām atkal bija dota iespēja darboties, turklāt tās klusībā jau bija atradušas pamatu zem kājām un nodibināja zināmu solidaritāti ar varu, kuru tās ienīda, bet no kuras vēl vairāk baidījās. Vācu buržuāzijas politiķi bija izpelnījušies augsto godu sēdēt pie viena galda ar trīskārt nolādētajiem marksisma vadoņiem, lai kopīgi cīnītos pret boļševikiem.

Tādējādi jau 1918. gada decembri un 1919. gada janvāri izveidojās šāda situācija. Mazākumā esošie sliktie elementi bija īstenojuši revolūciju, zem kuras karoga uzreiz nostājās visas marksistiskās partijas. Pašai revolūcijai piemita šķietama mērenība, kas izsauca fanātisko ekstrēmistu naidīgumu. Tie sāka visapkārt blīkšķināt ar rokasgranātām un automātiem un ieņemt valsts ēkas, t.i., apdraudēt mēreno revolūciju. Lai izkliedētu bailes par šādu turpmāko attīstību, tiek noslēgts pamiers starp jauno varu un vecās varas piekritējiem, lai nu kopējiem spēkiem varētu cīnīties pret ekstrēmistiem. Tiek panākts, ka republikas ienaidnieki pārtrauca savu cīņu un palīdzēja apspiest tos, kas paši kaut arī pavisam citu iemeslu dēļ tāpat ir šīs republikas ienaidnieki. Galu galā šādā veidā pilnīgi tiek novērsti draudi, ka vecās valsts atbalstītāji varētu uzsākt cīņu pret jaunās valsts piekritējiem.

Šis fakts aizvien jāpatur prātā. Tikai tas, kurš to aptvers, sapratīs, kā varēja notikt, ka tautā, kuras deviņas desmitdaļas revolūciju nekad nebija veikušas, septiņas desmitdaļas revolūciju noliedz, sešas desmitdaļas to nīst, vienai desmitdaļai beidzot tomēr izdevās šo revolūciju uzspiest.

Pakāpeniski noasiņoja "spartakieši" barikāžu vienā pusē un nacionālistiskie fanātiķi un ideālisti otrā pusē. Abi pretpoli viens otru novārdzināja, bet uzvarēja vidējais slānis. Buržuāzija un marksisti apvienojās uz esošo faktu pamata, un republika sāka "konsolidēties". Tas katrā ziņā buržuāziskajām partijām nākotnē, it sevišķi pirms vēlēšanām, neliedza citēt monarhistiskās domas, lai ar aizgājušās pasaules garu palīdzību varētu atkal izsaukt tās piekritēju mazākos garus.

Godīgi tas nebija. Buržuāzija iekšēji jau sen bija sarāvusi saites ar monarhiju. Taču morālā izvirtība zināmā mērā sāka izpausties arī buržuāzisko partiju nometnē. Parastais buržuāziskais politiķis labāk jūtas mūsdienu republikas korupcijas dubļos nekā iepriekšējās valsts stingrajos apstākļos, kas no viņa prasīja tikumisko tīrību.

* * *

Kā jau teicu, pēc vecās armijas sagrāves revolūcija savas valsts varas stiprināšanai bija spiesta radīt jaunus bruņotos spēkus. Konkrētajā situācijā tos varēja izveidot tikai no tāda pasaules uzskata piekritējiem, kas īstenībā bija pilnīgi pretējs viņu uzskatam. Tikai no tādiem cilvēkiem lēnām varēja rasties jauna armija, kuras apjomu ierobežoja miera līgums. Ar laiku šī armija varēja kļūt par jaunās valsts instrumentu.

Ja uzdodam sev jautājumu — kā gan, neraugoties uz visām kļūdām, revolūcija varēja izdoties, tad nonākam pie šāda secinājuma:

1) to nodrošināja mūsu pienākuma apziņas un disciplīnas jēdzienu sastingums un

2) mūsu tā saukto valsts partiju gļēvā pasivitāte.

Tas vēl jāpapildina.

Pienākuma apziņas un disciplīnas jēdzienu sastinguma pamatā ir mūsu pilnīgi nenacionālā un tikai formālā valstiskā audzināšana. Art šajā jomā līdzeklis tika sajaukts ar mērķi. Pienākuma apziņa un disciplīna nav mērķi paši par sevi, tāpat kā arī valsts nav mērķis pats par sevi. Tiem visiem jābūt līdzekļiem, lai nodrošinātu sabiedrībā garīgi un fiziski vienlīdzīgu dzīvu būtņu eksistenci uz šīs zemes. Ja iet bojā vesela tauta, kad tā stāv visgrūtāko pārbaudījumu priekšā, pateicoties atsevišķu neliešu darbībai, tad būtu tīrais neprāts vadīties no formālās disciplīnas apsvērumiem attiecībā uz šiem neliešiem, kaut arī tiem būtu vara. Nē. tāds stāvoklis spiež neievērot formālo disciplīnu, lai glābtu savu tautu. Atbilstoši mūslaiku buržuāziskajai valsts izpratnei, ja divīzijas komandierim ir dota pavēle nešaut uz dumpiniekiem, tad disciplīna ir jāievēro. Tāda cietsirdīga formālā disciplīna izrādās vērtīgāka nekā lautas dzīvība. Atbilstoši nacionālsociālistiskajam uzskatam, šādos brīžos jāievēro nevis formālā disciplīna attiecībā uz vārgiem priekšniekiem, bet gan īsta disciplīna attiecībā uz savu tautu. Šādā laikā katram jāievēro sava personiskā atbildība nācijas priekšā.

Tas, ka mūsu tauta vai, pareizāk sakot, mūsu valdība īsti neizprata disciplīnas jēdzienu un padevās tīri doktrināram un formālam uzskatam, kļuva par cēloni novembra revolūcijas veiksmei.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище
Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище

Настоящее издание посвящено малоизученной теме – истории Строгановского Императорского художественно-промышленного училища в период с 1896 по 1917 г. и его последнему директору – академику Н.В. Глобе, эмигрировавшему из советской России в 1925 г. В сборник вошли статьи отечественных и зарубежных исследователей, рассматривающие личность Н. Глобы в широком контексте художественной жизни предреволюционной и послереволюционной России, а также русской эмиграции. Большинство материалов, архивных документов и фактов представлено и проанализировано впервые.Для искусствоведов, художников, преподавателей и историков отечественной культуры, для широкого круга читателей.

Георгий Фёдорович Коваленко , Коллектив авторов , Мария Терентьевна Майстровская , Протоиерей Николай Чернокрак , Сергей Николаевич Федунов , Татьяна Леонидовна Астраханцева , Юрий Ростиславович Савельев

Биографии и Мемуары / Прочее / Изобразительное искусство, фотография / Документальное
Адмирал Ее Величества России
Адмирал Ее Величества России

Что есть величие – закономерность или случайность? Вряд ли на этот вопрос можно ответить однозначно. Но разве большинство великих судеб делает не случайный поворот? Какая-нибудь ничего не значащая встреча, мимолетная удача, без которой великий путь так бы и остался просто биографией.И все же есть судьбы, которым путь к величию, кажется, предначертан с рождения. Павел Степанович Нахимов (1802—1855) – из их числа. Конечно, у него были учителя, был великий М. П. Лазарев, под началом которого Нахимов сначала отправился в кругосветное плавание, а затем геройски сражался в битве при Наварине.Но Нахимов шел к своей славе, невзирая на подарки судьбы и ее удары. Например, когда тот же Лазарев охладел к нему и настоял на назначении на пост начальника штаба (а фактически – командующего) Черноморского флота другого, пусть и не менее достойного кандидата – Корнилова. Тогда Нахимов не просто стоически воспринял эту ситуацию, но до последней своей минуты хранил искреннее уважение к памяти Лазарева и Корнилова.Крымская война 1853—1856 гг. была последней «благородной» войной в истории человечества, «войной джентльменов». Во-первых, потому, что враги хоть и оставались врагами, но уважали друг друга. А во-вторых – это была война «идеальных» командиров. Иерархия, звания, прошлые заслуги – все это ничего не значило для Нахимова, когда речь о шла о деле. А делом всей жизни адмирала была защита Отечества…От юности, учебы в Морском корпусе, первых плаваний – до гениальной победы при Синопе и героической обороны Севастополя: о большом пути великого флотоводца рассказывают уникальные документы самого П. С. Нахимова. Дополняют их мемуары соратников Павла Степановича, воспоминания современников знаменитого российского адмирала, фрагменты трудов классиков военной истории – Е. В. Тарле, А. М. Зайончковского, М. И. Богдановича, А. А. Керсновского.Нахимов был фаталистом. Он всегда знал, что придет его время. Что, даже если понадобится сражаться с превосходящим флотом противника,– он будет сражаться и победит. Знал, что именно он должен защищать Севастополь, руководить его обороной, даже не имея поначалу соответствующих на то полномочий. А когда погиб Корнилов и положение Севастополя становилось все более тяжелым, «окружающие Нахимова стали замечать в нем твердое, безмолвное решение, смысл которого был им понятен. С каждым месяцем им становилось все яснее, что этот человек не может и не хочет пережить Севастополь».Так и вышло… В этом – высшая форма величия полководца, которую невозможно изъяснить… Перед ней можно только преклоняться…Электронная публикация материалов жизни и деятельности П. С. Нахимова включает полный текст бумажной книги и избранную часть иллюстративного документального материала. А для истинных ценителей подарочных изданий мы предлагаем классическую книгу. Как и все издания серии «Великие полководцы» книга снабжена подробными историческими и биографическими комментариями; текст сопровождают сотни иллюстраций из российских и зарубежных периодических изданий описываемого времени, с многими из которых современный читатель познакомится впервые. Прекрасная печать, оригинальное оформление, лучшая офсетная бумага – все это делает книги подарочной серии «Великие полководцы» лучшим подарком мужчине на все случаи жизни.

Павел Степанович Нахимов

Биографии и Мемуары / Военное дело / Военная история / История / Военное дело: прочее / Образование и наука