Читаем Mana Cīņa полностью

Tad tuvākā vai tālākā nākotnē radīsies tikai divas iespējas: vai nu mūsu pasaule tiks pārvaldīta saskaņā ar mūsdienu demokrātijas principiem un visu lēmumu smaguma centrs būs skaitliski spēcīgākās rases, vai ari pasaule tiks pārvaldīta saskaņā ar dabas spēku likumiem. Tad uzvarēs tautas ar spēcīgāku gribu un nevis tās nācijas, kas nostājušās uz pašierobežošanās ceļa.

Nevienam nevajadzētu šaubīties, ka mūsu pasaulei būs jāizcīna ļoti smaga cīņa par cilvēces pastāvēšanu. Taču galu galā vienmēr uzvar pašsaglabāšanās instinkts. Zem šī instinkta spiediena viss tā saucamais humānisms, — kas ir tikai kaut kas vidējs starp muļķību, gļēvulību un iedomību, — izkūst kā sniegs marta saulē. Cilvēce ir kļuvusi liela tikai mūžīgā cīņā, cilvēce aizies bojā, ja valdīs mūžīgs miers.

Mums, vāciešiem, "iekšējās kolonizācijas" lozungs ir liktenīgs jau tādēļ vien, ka tas nostiprina mūsos uzskatu, it kā ar "pašu spēkiem" būtu atrasts glābšanas līdzeklis, kā klusi un mierīgi, atbilstoši pacifisma garam nodrošināt sev labāku nākotni. Ja šo mācību uztver nopietni, tad attiecībā uz Vāciju tas nozīmē beigas jebkuram spēku sasprindzinājumam cīņā par to vietu zem saules, uz kuru mums ir tiesības. Ja vidusmēra vācietis nāks pie pārliecības, ka arī šādā "mierīgā" ceļā var nodrošināt savu dzīvi un savu nākotni, tas nozīmēs, ka ir beigas jebkuram aktīvam mēģinājumam patiešām sekmīgi aizstāvēt to, kas ir vācu nācijas dzīves nepieciešamība. Tad būtu "jāatvadās" no Vācijai lietderīgas ārpolitikas un jāpārvelk svītra vācu tautas nākotnei vispār.

To lieliski saprot ebreji. Nav nejaušība, ka šīs vācu tautai nāvējoši bīstamās idejas mūsu vidū cenšas izplatīt galvenokārt ebreji.

Ebreji pārāk labi pazīst mūs, vāciešus, viņi lieliski saprot, ka vidusmēra vācietis viegli uzķersies uz tā šarlatāna makšķeres, kurš pratīs pierādīt, ka atrasts glābējlīdzeklis, kā parādīt ne tikai garu degunu dabai un mainīt tās likumus, bet arī padarīt nevajadzīgu nesaudzīgo cīņu par eksistenci. Tāds vidusmēra vācietis labprāt klausās, kad viņam cenšas pierādīt, ka kundzība uz mūsu planētas ir sasniedzama bez smaga darba, vienkārši neko nedarot.

Pēc iespējas asi ir jāuzsver: jebkāda veida iekšējā kolonizācija Vācijā pirmām kārtām var būt tikai līdzeklis, kā novērst zināmus sociālos trūkumus un vispirms likvidēt jebkādu spekulāciju ar zemi; iekšējā kolonizācija nekad nebūs spējīga nodrošināt mūsu nācijas nākotni, neapgūstot jaunas teritorijas.

Ja mēs šādi rīkosimies, tad ļoti īsā laikā ne tikai būs izmantotas visas mūsu teritoriālās iespējas, bet arī mūsu spēki vispār.

Beidzot jāievēro arī tas, ka iekšējās kolonizācijas politika noved pie tāda stāvokļa, ka attiecīgā tauta aptver pavisam nelielu teritoriju. Šāda rīcība ļoti nelabvēlīgi ietekmē zemes aizsardzības spējas. Tādas pašas sekas ir iedzīvotāju pieauguma ierobežošanas politikai.

Jau no konkrētai tautai piederošās zemes platības vien ir ļoti atkarīga tās ārējā drošība. Jo lielāku teritoriju apdzīvo tauta, jo stiprāka ir tās patiesā aizsardzība. Tagad, tāpat kā agrāk, vieglāk ir izrēķināties ar tautu, kas blīvi apdzīvo nelielu teritoriju, nekā ar tādu tautu, kurai pieder liela teritorija. Plaša teritorija taču nodrošina zināmu aizsardzību pret vieglprātīgiem ienaidnieka uzbrukumiem, jo viņš zina, ka panākumi gūstami tikai ļoti smagā cīņā. Uzbrucēja risks ir tik liels, ka viņš dosies triecienā tikai ārkārtēju apstākļu dēļ. Tādējādi jau konkrētas valsts lielums vien nodrošina noteiktu tautas brīvības un neatkarības garantiju, bet mazas valstis burtiski kārdina pretinieku.

Dzīvē notika tā, ka mūsu valsts tā saucamās nacionālās aprindas noraidīja abas pirmās iespējas, par kurām es tikko runāju. Tiesa, to motivācija atšķīrās no iepriekš minētās. Dzimstības ierobežošanas politika tika noraidīta, vadoties galvenokārt no morālām jūtām. Kolonizācijas politika tika izbrāķēta, sašutumā nojaušot, ka tas varētu būt sākums cīņai pret lielajiem zemes īpašumiem un pat pret privātīpa­šumu. Ievērojot to, kādā formā tika sludināta šī glābējmācība — kolo­nizācijas politika, var teikt, ka aizdomas bija pietiekami pamatotas.

Kopumā šīs politikas nolieguma motivācija bija ne sevišķi prasmīga no tā redzes viedokļa, kādu ietekmi tai vajadzēja atstāt uz plašiem tautas masu slāņiem. Vispār šī motivācija nepieskaras jautājuma būtībai.

Noraidot pirmos divus ceļus, palika vēl pārējie divi ceļi, kas varētu nodrošināt ar darbu un maizi arvien pieaugošo iedzīvotāju skaitu.

Trešais ceļš. Pastāvēja iespēja iegūt jaunas zemes Eiropā un izkliedēt liekos miljonus iedzīvotāju, tādējādi dodot nācijai iespēju dzīvot un iegūt iztiku savā zemē.

Ceturtais ceļš. Atlika iespēja strādāt importam, īstenojot pastiprinātas industrializācijas politiku un strauji attīstot tirdzniecību. Nopelnītie līdzekļi nodrošinātu pašu tautas vajadzības.

Tātad: vai nu jaunu zemju iekarošana, vai ari koloniālā un tirdzniecības politika.

Abi šie pēdējie ceļi tika apspriesti, pārbaudīti un ieteikti, vadoties no visdažādākiem viedokļiem.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище
Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище

Настоящее издание посвящено малоизученной теме – истории Строгановского Императорского художественно-промышленного училища в период с 1896 по 1917 г. и его последнему директору – академику Н.В. Глобе, эмигрировавшему из советской России в 1925 г. В сборник вошли статьи отечественных и зарубежных исследователей, рассматривающие личность Н. Глобы в широком контексте художественной жизни предреволюционной и послереволюционной России, а также русской эмиграции. Большинство материалов, архивных документов и фактов представлено и проанализировано впервые.Для искусствоведов, художников, преподавателей и историков отечественной культуры, для широкого круга читателей.

Георгий Фёдорович Коваленко , Коллектив авторов , Мария Терентьевна Майстровская , Протоиерей Николай Чернокрак , Сергей Николаевич Федунов , Татьяна Леонидовна Астраханцева , Юрий Ростиславович Савельев

Биографии и Мемуары / Прочее / Изобразительное искусство, фотография / Документальное
Адмирал Ее Величества России
Адмирал Ее Величества России

Что есть величие – закономерность или случайность? Вряд ли на этот вопрос можно ответить однозначно. Но разве большинство великих судеб делает не случайный поворот? Какая-нибудь ничего не значащая встреча, мимолетная удача, без которой великий путь так бы и остался просто биографией.И все же есть судьбы, которым путь к величию, кажется, предначертан с рождения. Павел Степанович Нахимов (1802—1855) – из их числа. Конечно, у него были учителя, был великий М. П. Лазарев, под началом которого Нахимов сначала отправился в кругосветное плавание, а затем геройски сражался в битве при Наварине.Но Нахимов шел к своей славе, невзирая на подарки судьбы и ее удары. Например, когда тот же Лазарев охладел к нему и настоял на назначении на пост начальника штаба (а фактически – командующего) Черноморского флота другого, пусть и не менее достойного кандидата – Корнилова. Тогда Нахимов не просто стоически воспринял эту ситуацию, но до последней своей минуты хранил искреннее уважение к памяти Лазарева и Корнилова.Крымская война 1853—1856 гг. была последней «благородной» войной в истории человечества, «войной джентльменов». Во-первых, потому, что враги хоть и оставались врагами, но уважали друг друга. А во-вторых – это была война «идеальных» командиров. Иерархия, звания, прошлые заслуги – все это ничего не значило для Нахимова, когда речь о шла о деле. А делом всей жизни адмирала была защита Отечества…От юности, учебы в Морском корпусе, первых плаваний – до гениальной победы при Синопе и героической обороны Севастополя: о большом пути великого флотоводца рассказывают уникальные документы самого П. С. Нахимова. Дополняют их мемуары соратников Павла Степановича, воспоминания современников знаменитого российского адмирала, фрагменты трудов классиков военной истории – Е. В. Тарле, А. М. Зайончковского, М. И. Богдановича, А. А. Керсновского.Нахимов был фаталистом. Он всегда знал, что придет его время. Что, даже если понадобится сражаться с превосходящим флотом противника,– он будет сражаться и победит. Знал, что именно он должен защищать Севастополь, руководить его обороной, даже не имея поначалу соответствующих на то полномочий. А когда погиб Корнилов и положение Севастополя становилось все более тяжелым, «окружающие Нахимова стали замечать в нем твердое, безмолвное решение, смысл которого был им понятен. С каждым месяцем им становилось все яснее, что этот человек не может и не хочет пережить Севастополь».Так и вышло… В этом – высшая форма величия полководца, которую невозможно изъяснить… Перед ней можно только преклоняться…Электронная публикация материалов жизни и деятельности П. С. Нахимова включает полный текст бумажной книги и избранную часть иллюстративного документального материала. А для истинных ценителей подарочных изданий мы предлагаем классическую книгу. Как и все издания серии «Великие полководцы» книга снабжена подробными историческими и биографическими комментариями; текст сопровождают сотни иллюстраций из российских и зарубежных периодических изданий описываемого времени, с многими из которых современный читатель познакомится впервые. Прекрасная печать, оригинальное оформление, лучшая офсетная бумага – все это делает книги подарочной серии «Великие полководцы» лучшим подарком мужчине на все случаи жизни.

Павел Степанович Нахимов

Биографии и Мемуары / Военное дело / Военная история / История / Военное дело: прочее / Образование и наука