Читаем Mana Cīņa полностью

Vieni aizstāvēja pirmo ceļu, citi — otro ceļu. Galu galā pārsvaru guva pēdējais viedoklis.

Visveselīgākais, protams, būtu bijis pirmais no šiem diviem ceļiem, t.L, jaunu zemju iegūšana un lieko iedzīvotāju pārvietošana uz turieni, jo šim ceļam bija ļoti daudz priekšrocību, it īpaši vadoties no nākotnes viedokļa.

Jau tai iespējai vien, ka visas nācijas pamatā saglabātos veselīgais zemnieku slānis, ir pilnīgi nenovērtējama nozīme. Daudzas mūsu ikdienas likstas radušās no neveselīgajām attiecībām starp laukiem un pilsētām. Spēcīgs sīkzemnieku un vidējās zemniecības slānis visos laikos ir bijis labākais pasargātājs no sociālajām slimībām, kuras mūs tagad moka. Tas galu galā ir vienīgais lēmums, kas nācijai nodrošina iztikas iegūšanu pašu zemē. Tikai šajā gadījumā izzūd rūpniecības un tirdzniecības hipertrofētā loma, un šīs nozares ieņem nacionālās saimniecības ietvaros pamatīgāku vietu, uzturot nepieciešamo līdzsvaru.

Tad rūpniecība un tirdzniecība nav vairs tikai nācijas iztikas avots, bet gan viens no iztikas līdzekļiem. Šis nozares regulē tikai ražošanas apjomu atbilstoši patēriņa apjomam visās nacionālās saimniecības jomās. Pildot šādu lomu, rūpniecība un tirdzniecība zināmā mērā atbrīvo pašu tautas uzturēšanu no ārvalstu atkarības, kā arī veicina nācijas brīvības un neatkarības saglabāšanu īpaši grūtos laikos.

Pats par sevi saprotams, ka jaunu zemju iegūšanas politika nav īstenojama kaut kur Kamerūnā. Jaunas zemes tagad nākas meklēt gandrīz vienīgi Eiropā. Vajag pateikt sev mierīgi un aukstasinīgi, ka Dievs debesis nebūt nav paredzējis par katru cenu nodrošināt vienai tautai 50 reižu vairāk zemes nekā otrai. Nevajag pieļaut, ka mūsdienu politiskās robežas aizsedz mums mūžīgo tiesību un taisnīguma robežas. Ja ir taisnība, ka uz mūsu planētas zemes pietiek visiem, tad lai dod mums tik daudz zemes, cik nepieciešams dzīvošanai.

Protams, neviens mums labprātīgi zemi neatdos. Tad spēkā stāsies mūsu nācijas tiesības uz pašsaglabāšanos ar visām no tā izrietošajām sekām. Ko nevar iegūt ar labu, to nākas paņemt ar spēku. Ja mūsu senči būtu pārāk vadījušies no pacifistiskajām muļķībām, kādas ir cieņā tagad, mūsu tautai piederētu varbūt trešā daļa no pašreizējās teritorijas. Tad vācu nācijai, kāda tā ir šodien, vispār nebūtu Eiropā vietas. Nē, tieši mūsu senču stingrajai gribai mēs esam pateicību parādā, ka mums ir abas austrumu provinces un līdz ar to arī pietiekami stiprs pamats zem kājām, lai mūsu valstij un tautai būtu diezgan daudz iekšējā spēka dzīvot un cīnīties par nākotni.

Ir ari citi iemesli, kas pierāda šāda problēmas risinājuma taisnīgumu.

Daudzas Eiropas valstis tagad līdzinās piramīdai, kas apgriezta ar kājām gaisā un nostādīta uz smailes. Šīm valstīm Eiropā ir smieklīgi mazi valdījumi, ja salīdzina ar viņu kolonijām, ārējo tirdzniecību utt. īpatsvaru. Tā nu iznāk, ka smaile atrodas Eiropā, bet visa pārējā bāze — citās pasaules daļās. Tikai Amerikas Savienotajās Valstīs ir citāds stāvoklis. Tur bāze atrodas pašu kontinenta robežās, un vienīgi smaile saskaras ar citām pasaules daļām. No tā izriet nepieredzēti lielais Amerikas iekšējais spēks salīdzinājumā ar lielākās daļas Eiropas koloniālo valstu vājumu.

Arī Anglijas piemērs nerunā pretī teiktajam. Skatoties uz Britu impēriju, nevajadzētu aizmirst visu anglosakšu pasauli. Anglija nav salīdzināma ne ar vienu citu Eiropas valsti jau tādēļ vien, ka tai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir daudz kopīgu pazīmju kultūrā un valodā.

Skaidrs, ka jaunu zemju iekarošanas politiku Vācija var īstenot tikai Eiropas ietvaros. Kolonijas šim mērķim kalpot nevar, jo tās nav piemērotas, lai tās ļoti blīvi apdzīvotu eiropieši. Jau 19. gadsimtā vairs nebija iespējams mierīgā ceļā iegūt šādus koloniālos īpašumus. Kolonijas bija iegūstamas tikai ļoti smagā cīņā. Bet, ja no cīņas nav iespējams izvairīties, tad labāk ir karot nevis par tālām kolonijām, bet gan par zemi, kas atrodas mūsu pašu kontinentā.

Šādu lēmumu, protams, var pieņemt tikai tad, ja pastāv pilnīga vienprātība. Nedrīkst svārstīties, nedrīkst šim uzdevumam ķerties klāt tikai daļēji. Tā veikšana prasa visu spēku sasprindzinājumu. Šādu lēmumu var pieņemt tikai tad, kad visi politiskie vadoņi valstī ir nonākuši pie pilnīgas vienprātības. Katram mūsu solim jābūt vienīgi šī lielā uzdevuma nepieciešamības diktētam. Pilnīgi skaidri jāapzinās, ka šāds mērķis ir sasniedzams tikai ar ieroču spēku un mierīgi, aukstasinīgi jāiet pretī nenovēršamajam.

Tikai no šī viedokļa raugoties, mums savulaik vajadzēja novērtēt, cik derīgi ir Vācijas noslēgtie savienības līgumi ar citām valstīm. Pieņemot lēmumu Eiropā iegūt jaunas zemes, tās mēs varam iegūt uz Krievijas rēķina. Mums vajadzēja iet to pašu ceļu, kādu gāja mūsu ordeņu bruņinieki. Vācu zobenam bija jāiekaro zeme arklam un tādējādi jānodrošina vācu nācijai dienišķā maize. Šādas politikas īstenošanai mēs Eiropā varējām atrast tikai vienu sabiedroto — Angliju.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище
Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище

Настоящее издание посвящено малоизученной теме – истории Строгановского Императорского художественно-промышленного училища в период с 1896 по 1917 г. и его последнему директору – академику Н.В. Глобе, эмигрировавшему из советской России в 1925 г. В сборник вошли статьи отечественных и зарубежных исследователей, рассматривающие личность Н. Глобы в широком контексте художественной жизни предреволюционной и послереволюционной России, а также русской эмиграции. Большинство материалов, архивных документов и фактов представлено и проанализировано впервые.Для искусствоведов, художников, преподавателей и историков отечественной культуры, для широкого круга читателей.

Георгий Фёдорович Коваленко , Коллектив авторов , Мария Терентьевна Майстровская , Протоиерей Николай Чернокрак , Сергей Николаевич Федунов , Татьяна Леонидовна Астраханцева , Юрий Ростиславович Савельев

Биографии и Мемуары / Прочее / Изобразительное искусство, фотография / Документальное
Адмирал Ее Величества России
Адмирал Ее Величества России

Что есть величие – закономерность или случайность? Вряд ли на этот вопрос можно ответить однозначно. Но разве большинство великих судеб делает не случайный поворот? Какая-нибудь ничего не значащая встреча, мимолетная удача, без которой великий путь так бы и остался просто биографией.И все же есть судьбы, которым путь к величию, кажется, предначертан с рождения. Павел Степанович Нахимов (1802—1855) – из их числа. Конечно, у него были учителя, был великий М. П. Лазарев, под началом которого Нахимов сначала отправился в кругосветное плавание, а затем геройски сражался в битве при Наварине.Но Нахимов шел к своей славе, невзирая на подарки судьбы и ее удары. Например, когда тот же Лазарев охладел к нему и настоял на назначении на пост начальника штаба (а фактически – командующего) Черноморского флота другого, пусть и не менее достойного кандидата – Корнилова. Тогда Нахимов не просто стоически воспринял эту ситуацию, но до последней своей минуты хранил искреннее уважение к памяти Лазарева и Корнилова.Крымская война 1853—1856 гг. была последней «благородной» войной в истории человечества, «войной джентльменов». Во-первых, потому, что враги хоть и оставались врагами, но уважали друг друга. А во-вторых – это была война «идеальных» командиров. Иерархия, звания, прошлые заслуги – все это ничего не значило для Нахимова, когда речь о шла о деле. А делом всей жизни адмирала была защита Отечества…От юности, учебы в Морском корпусе, первых плаваний – до гениальной победы при Синопе и героической обороны Севастополя: о большом пути великого флотоводца рассказывают уникальные документы самого П. С. Нахимова. Дополняют их мемуары соратников Павла Степановича, воспоминания современников знаменитого российского адмирала, фрагменты трудов классиков военной истории – Е. В. Тарле, А. М. Зайончковского, М. И. Богдановича, А. А. Керсновского.Нахимов был фаталистом. Он всегда знал, что придет его время. Что, даже если понадобится сражаться с превосходящим флотом противника,– он будет сражаться и победит. Знал, что именно он должен защищать Севастополь, руководить его обороной, даже не имея поначалу соответствующих на то полномочий. А когда погиб Корнилов и положение Севастополя становилось все более тяжелым, «окружающие Нахимова стали замечать в нем твердое, безмолвное решение, смысл которого был им понятен. С каждым месяцем им становилось все яснее, что этот человек не может и не хочет пережить Севастополь».Так и вышло… В этом – высшая форма величия полководца, которую невозможно изъяснить… Перед ней можно только преклоняться…Электронная публикация материалов жизни и деятельности П. С. Нахимова включает полный текст бумажной книги и избранную часть иллюстративного документального материала. А для истинных ценителей подарочных изданий мы предлагаем классическую книгу. Как и все издания серии «Великие полководцы» книга снабжена подробными историческими и биографическими комментариями; текст сопровождают сотни иллюстраций из российских и зарубежных периодических изданий описываемого времени, с многими из которых современный читатель познакомится впервые. Прекрасная печать, оригинальное оформление, лучшая офсетная бумага – все это делает книги подарочной серии «Великие полководцы» лучшим подарком мужчине на все случаи жизни.

Павел Степанович Нахимов

Биографии и Мемуары / Военное дело / Военная история / История / Военное дело: прочее / Образование и наука