Mans pieksnieks demons

Mani pirksti velti tver gaisu tur, kur trukst manas somas. Valerijevics atkal sak svist.

– Vel ne, Olegs Jevgenevic. Vispirms nosutisim vinam krasu uz parbaudi, un tad tiksimies, lai parakstitu ligumu.

Generala kuplas uzacis ir savilktas deguna tilta, krekls ir izstiepts par vina izspiedusos vederu ta, ka kuru katru bridi kada poga saut vai nu uz mani, vai uz Valerijevicu. Ja notiks sis kauns, es pametisu.

– Tatad tiksanas ne pie ka nenoveda? Nulle rezultats?

Viss bija ta, ka es gaidiju.

– Nu ka…

– Mums ir rinda ar cilvekiem, kuri ludz produktus testesanai. Mana rupnica tiek razotas izcilas krasas, kuras tev vajag, lai varetu pardot, ko tu, Viktor Valerijevic, acimredzot neproti.

Valerijevics tagad vai nu raudas, vai nogibs. Nu, man nepatik, ja cilveki tiek nepelniti pazemoti mana klatbutne. Nu, labi, varbut tas ir nedaudz pelniti, jo Vitja patiesam ir pardevejs, bet vins joprojam ir labs cilveks, un mes izmantojam visu iespejamo, ko sniedza tiksanas ar Zdanovu. Mums ir jaiejaucas.

– Visu cienu, Oleg Jevgenevic, Zdanovs vel nav viss. Ka jus pats teicat, vins patiesiba ir monopolists poligrafijas tirgu, un visi lielie printeri dod prieksroku darbam ar vinu, nevis tiesi ar rupnicam. Marketinga, cenu un klientu atbalsta zina vina uznemumam nav lidzvertigu. Somi ar vinu strada daudzus gadus pec atseviska cenraza, uznemoties visas piegades un tehnologiska nodrosinajuma izmaksas. Musu razotne neapsaubami ir laba, tacu mes neesam somi, kas ar produkciju apgada visu Eiropu un lielako dalu Krievijas, un tapec tas, ka mums izdevas pierunat Igoru Vjaceslavovicu aizvest musu produkciju uz testesanu, jau ir liela lieta. Turklat sis ir tikai pirmais posms. Ja musu krasa iztures parbaudi, mums bus javienojas par turpmakiem piegades noteikumiem. Zdanovs ar mums nestradas pec standarta cenraza – to vins mums teica. Un, ja tiek sasniegts pozitivs rezultats, tad jums ir jasaprot, ka mes runasim par pilnigi atskirigiem apjomiem un, iespejams, jums bus pilniba japarbuve razosanas process. Vismaz parsledzieties uz diennakts darbibu.

Apstajos un ievelku elpu. Ak, Luba, tu atkal dari savu biznesu. Jus zinat, ka iniciativa nogalina iniciatoru. Tagad abi svist. Un Valerijevics un Saposnikovs. Un, lai ka tas butu, man nav lidzi neviena salvete.

– Cik vins velas par parbaudi? – generalis nomurmina pec dazam sekundem.

– Vins neteica. Bet es domaju, ka jums ir janosuta vismaz palete. Neredzu jegu taupit. Diez vai jus atzistat domu, ka Zdanovs velas gut pelnu uz musu rekina.

No Saposnikova kustigajam acim redzu, ka vins atzist sadu ideju, un jau simto reizi brinos, ka sim alkatigajam, saurpratigajam resnajam viram izdevas vadit iestudejumu. Un Zdanovs saka "sievietes". Es velos, kaut es butu klausijusies vina teiktaja un tikusies ar musu generali aci pret aci. Ak, es domaju, ka es pat maksatu naudu par sadu izradi.

"Labi, aiziet," generalis piekapigi pamaj ar savu kuplo plaukstu. – Es sedesu un domaju.

Vins doma. Tas ir tas, kas mani biede.

*****

– Kadi ir tavi plani vakaram, Lyu-yu-yu-yub? – Leva izvelk patskanus. "Es gribu tevi redzet, man nav speka."

Nu, kas ar mani notiek? Kapec Leo, visos aspektos briniskigais, mani pastavigi kaitina? Vins ir izskatigs, galants, pieklajigs, izglitots, vada Maskavas Valsts universitates starptautisko attiecibu nodalu, nav precejies un nekad nav bijis, un man acimredzami nav vienaldzigs.

– Esmu mazliet nogurusi, Leva. Es gribu majas, un pedeja laika reti redzu savu meitu. Rit kaut ko izdomasim, labi?

"Nu, Lu-yu-yu-yuub," klausitajs ilgstosi gaudo.

Varbut vini ir pieradusi ubagot dotacijas augstskolas? Kapec tava balsi tik daudz lugumu?

– Leva, es tiesam nevelos sodien nekur iet. Seit, starp citu, celu policists uz mani skatas draudigi, un es runaju pa telefonu. Sazvanisimies velak.

Negaidot Levas reakciju, es nepieklajigi noliku klausuli. Jo celu policists tiesam skatas.

Sonedel esmu patiesam noguris. Labi, ka rit sestdiena. Vai man vajadzetu doties uz masazu? Ja, lieliska ideja. Rit no rita es apmeklesu savu Milu. Vinas rokas ir briniskigas. Un tad mes ar Niku varam braukt ar velosipediem uz Zarjadi. Pasedesim sava milakaja kafejnica, iesim uz kino.

Mans talrunis atdzivojas sava turetaja. Hmm. Valerijevics zvana.

"Seit ir lieta, Lub…" vins iesak bez ievada. “Rit sutam krasu uz Zdanovu parbaudem… Nupat piezvaniju uz vinu razotni, lai apspriestu detalas un laiku…

Pauze palielinas.

– Runa, Vit.

– Nu, pec piecpadsmit minutem man atzvanija Zdanova paligs… Kopuma Zdanovs pieprasija, lai inzenieris, kurs bija sanaksme, nak lidzi ar krasu.

4. nodala

"Kur jus dodaties agri sestdienas rita?" – no virtuves durvim uz mani skatas miegaina Nika. "Es domaju, ka sodien ir Mates un meitas diena."

"Un vins noteikti bus tur pec tam, kad es atgriezisos no darba." Bija steidzama lieta.

– Vai iesi uz darbu dzinsos? – meita draiski paspelejas ar uzacim.

– Tur ir razosana. Es izskatisos smiekligi kleita un papezos. Kas, vini neder labi?

– Tie lieliski der. Tev tajos ir tik garsigs dibens.