Mutants-59 plastmasu ēdājs

Viņas izturēšanās aizkaitināts, Džerards sāka šķirstīt avīzes. Velns parāvis, viņš taču gribēja kafiju! Pēc kāda brīža viņš piezvanīs Betijai un pateiks, ka ir pārdomājis. Lai pacilā savu resno dibenu! Viņš iedziļinājās avīzēs.

Gaisa katastrofa notikusi pirms nedēļas. Viņš pārskatīja lapaspusi pēc lapaspuses, meklēdams ziņojumus par to. Nekā noteikta par izkusušo izolāciju viņš neatrada. Informāciju autori nodarbojās ar dažādiem minējumiem, lai tikai rindiņu skaits iznāktu lielāks. Notiek izmeklēšana un liecinieku nopratināšana. Vīlies Džerards aizšķīra pēdējo avīzi. Viņš jau gribēja pastumt nostāk visu kaudzi, kad uzmanību saistīja kāds pavisam citāds virsraksts. Tas vēstīja par nebijušu transporta sastrēgumu Londonas centrā.

Viņš rūpīgi izlasīja visu rakstu, tad izskatīja pārējo divu dienu avīzes. Vienā no tām viņš atrada ziņojumu par preses konferenci, kurā kāds Sleiters, jaunās ceļu kontroles sistēmas radītājs, izteicās, ka pie visa vainīga izolācijas izkušana vienā no skaitļotājiem.

Atkal izolācija! «Interesanti, kādu izolāciju viņi lietojuši?» Džerards domāja. Viņš vēlreiz pārlaida acis stendam. Viens no aminostirēna paveidiem bija plaši izmantots par izolācijas materiālu. Pilnīgi iespējams, ka izolācija abos gadījumos bijusi vienāda. Varbūt tā pati nelaime notikusi arī veikalā? Aminostirēns un degrons … Vajadzētu noskaidrot, ar ko atšķiras abu struktūra …

Ko darīt? Zvanīt Kreimeram? Viņš juta, ka atsvešinās no šā cilvēka. Jaunais Kreimers viņu biedēja. Var gadīties, ka izturēsies pret viņa šaubām tāpat kā Raits. Aģentūrai ir citi, daudz svarīgāki uzdevumi nekā griezties atpakaļ un pārbaudīt to, kas sen pagātnē. Nē, vispirms viņam, Džerardam, pašam jābūt droši pārliecinātam. Viņš atkal ielūkojās avīzē. Šis Sleiters droši vien atstādināts no amata, bet pagaidām vēl strādā Transporta ministrijā. Džerards paņēma telefona grāmatu.

Sleiters kavējās. Viņi bija norunājuši satikties Vestminsteras bārā Sentdžeimsstrītas sētaspusē netālu no ministrijas. Sleiters bija atbildējis izvairīgi, pēc Džerarda svešādā akcenta acīmredzot nospriedis, ka atkal iekritis nagos kādam reportierim. Arī pats Džerards nebija sevišķi noskaņots izklāstīt savas domas telefona klausulei. Var gadīties, ka viņš maldās, bet Kreimera līdzstrādniekam nepiedien apšaubīt savas aģentūras produkcijas labās īpašības. Vislabākais sākumā paklausīties, ko teiks Sleiters, bet pašam neizpļāpāt sevišķi daudz.

Sleiters ieradās tāds kā uzbudināts; parasti tā izskatās apstākļu nomākts cilvēks. Džerards piedāvāja viņam lielu glāzi viskija. Sleiters pielēja glāzi līdz malām ar sodas ūdeni un sāka dzert lieliem malkiem gluži kā alu.

— Šķiet, ka tas jums nekaitēs, — piezīmēja Džerards, rādīdams uz viskija glāzi. Arī viņš pats sūca viskiju, taču viņa glāze bija mazāka. Džerards gribēja piedzirdīt Sleiteru, bet izdarīt to neuzkrītoši. Ja viņš sev būtu paņēmis alu, tūlīt rastos aizdomas, ka viņš grib tam otram atraisīt mēli.

— Nekad nestrādājiet lielā iestādē, — brīdi klusējis, Sleiters iesāka. — Tur ir pārāk daudz pārbiedētu ļautiņu.

Izdzēris viskiju, Sleiters pasūtīja vēl pa glāzei un acīmredzot sāka nomierināties. Džerarda priekšā sēdēja neliela auguma, drukns, pēc izskata spēcīgs cilvēks ar gludi noskūtu, atklātu seju. Viņam patika šis cilvēks, un viņš nespēja saprast, kā tāds cilvēks var iedzīvoties valdības dienestā ar visu tā birokrātismu un personības nonivelēšanu. Sleiters izskatījās pārāk neiecietīgs, nervozs un tiešs, lai ilgi prastu noturēties oficiālā postenī. Viņš runāja aprautām frāzēm un acīmredzot arī domāja saspringti un ātri. Pagaidu atcelšana un draudošās nepatikšanas it kā saistīja viņu, lika viņam baidīties no neesošiem ienaidniekiem. Tāpēc ari Sleitera atbildes bija izvairīgas un aizdomu pilnas.

— Bet ko tad jūs īsti gribat panākt? — viņš jautāja. — Es tomēr gribētu zināt, ar ko un kādēļ runāju.

— Man likās, ka es jums pa telefonu paskaidroju.

— Jūs pastāstījāt, pie kā un par ko jūs strādājat, bet nepaskaidrojāt galīgi neko. — Redzēdams pārvērtību Džerarda sejā, Sleiters turpināja: — Piedodiet, bet pašreiz es jūtos kā lapsa, kam pakaļ dzenas izbadējušos suņu varza. Ir ļoti patīkami, ja kāds interesējas par mani, bet tieši šobrīd man kā ēst vajadzīgs saprotošs draugs.

Džerards nolēma atklāt kārtis. Viņš īsi pastāstīja par sevi un par robotu Bareta rotaļlietu sekcijā.

Sleiters uzmanīgi noklausījās, pēc tam savukārt shematiski izstāstīja to, ko atklājusi komisija. Atkal nebija tiešu pierādījumu, ka plastmasai piemistu kāds iekšējs defekts. Avārija varēja būt notikusi vairāku iemeslu dēļ. Tomēr šī jaunā informācija kaut ko nozīmēja.

— Sākumā mēģināšu piezvanīt Hollandam, — teica Sleiters. — Viņš ir tā dēvētās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs. — Viņš piecēlās un palūkojās pulkstenī. — Viņš vienmēr brokasto savā kabinetā. Vai jūs nepagaidītu?

— Es pagaidīšu.