Mutants-59 plastmasu ēdājs

Bija arī citas, varbūt ne tik uzskatāmas sekas. Neēdams kļuva Mičiganas ezerā dzīvojošais lasis. Kalcija apmaiņas traucējumu dēļ izmiršanai tika nolemti baltkakla jūras ērgļi un lielie pie- kūni. Olas, ko viņi dēja pēc DDT «lietošanas», bija kļuvušas tik trauslas, ka to čaumala sadrupa daudz ātrāk, nekā paguva izšķilties putnēns. Nelaime nepagāja secen arī cilvēkiem. Pēc amerikāņu datiem, DDT saturs mātes pienā ir divas trīs reizes augstāks par pieļaujamo līmeni.

Pesticīds liek sevi manīt visur. Tas iekļuvis pat Antarktīdas pingvīnos, kuri, kā zināms, pārtiek no zivīm. Un tad cilvēki sacēla trauksmi. Pēc tam kad inde tika atklāta siļķu lomos, zviedri vairākus gadus aizliedza to lietot. Holandieši un dāņi pilnīgi beiguši ražot DDT. Padomju Savienība ierosinājusi, lai Baltijas jūras baseina valstis steigšus izstrādātu pasākumus jūras attīrīšanai no tā. Ja izdosies glābt Baltijas jūru, būs īstenota arī plašā starptautiskā programma okeāna glābšanai. Draudi zivīm un putniem taču nozīmē nelaimi visai biosfērai. Bīstami ir ne tikai tas, ka cilvēks, noslēdzis ar sevi visas lielās dabas pārtikas ķēdes, patērē aizvien vairāk gaisa un ūdens iemītnieku. Daudz briesmīgāk ir, ka pesticīds apdraud fitoplanktonu. Pazīstamais biologs Čārlzs Virsters uzskata, ka pat vienu miljardo daļu liela koncentrācija var bloķēt fotosintēzi okeānā. Ja atceramies, ka tieši fitoplanktons piegādā atmosfērai divas trešdaļas skābekļa, tad veidojas diezgan drūma aina. Ierobežots «polimēru sindroma» uzliesmojums tam nevar pat stāties līdzās.

Gala iznākumā atkārtojās «Pasaka par zvejnieku un zivtiņu». Par DDT uzvaras gājiena finālu kļuva sasistā sile. To masveidā lietojot, radās pret vides iedarbību noturīgas formas «mutanti», kas neiet bojā pat tad, ja devas palielinātas desmitkārt. 150 kaitēkļu sugas, kuras uzskatīja par jutīgām pret DDT iedarbību, tagad praktiski ir neuzņēmīgas pret to.

Vienkārša loģika diktēja izeju: jāsintezē jauna, stiprāka inde, taču, ņemot vērā bēdīgo pieredzi, ne tik noturīga kā DDT, lai tā spētu pēc kāda laika pati noārdīties.

Šādas loģikas paraugu mēs arī atradām romānā. Par laimi, virsroku guva daudz saprātīgāks viedoklis. Pateicoties daudzu valstu pūlēm, tika nolemts atteikties no universālas indes idejas, un zinātnieki sāka meklējumus, lai izstrādātu bioloģiskus aizsardzības pasākumus.

2. PSIHOLOĢISKA PIEVILCĪBA

Priekšmetiem, kas no konveijeriem nonāk universālveikalu zālēs — no polivinila «salmiņiem» kokteilim līdz limuzīnam ar jaunākajiem palīgmotoriņiem un automātiku —, šodien raksturīga viena kopīga iezīme: tiem bez utilitāras nozīmes ir arī kaut kāda psiholoģiska pievilcība, kas imponē pircējam. Tamlīdzīgi psiholoģiski smalkumi visā kailumā nostājas priekšā laimīgajiem pēdējo sistēmu mašīnu un elektrisko aparātu īpašniekiem. Jo dārgāks ir priekšmets, jo vairāk tajā visvisādu podziņu, sviriņu un ietaišu, no kurām lielum lielais vairums praktiski nav vajadzīgas. Bet firmā strādājošie psihologi zina — cilvēkam glaimo apziņa, ka viņš var pavēlēt sarežģītākai iekārtai, nekā ir kaimiņam. Turklāt absolūti nav svarīgi, vai tik ātri zūdošai varai ir kāds pamats. Tā ir apzināta rēķināšanās ar apspiesto ieprogrammētu varenību.

Ņemot vērā šādu patērētāja psiholoģiju, tiek radīti dažādi mehānismi un ierīces, visjaunākie cigarešu, viskija un mazgāšanas līdzekļu paraugi.

«Pat ceļamkrāni, kurus mēs būvējam šodien,» saka Emanuēls Dembijs, pētniecības korporācijas «Motivational programmers» prezidents, «tiek radīti, ņemot vērā šo principu. To kabīnēm ir gluda plūdlīnijas forma, kas it kā paņemta no XXI gadsimta. Tā rīkojas kompānijas «Cuterpillar», «International», «Harvester», «Ferguson» … Kāpēc gan? To mehāniskie briesmoņi nerok labāk un neceļ smagākas kravas tikai tāpēc, ka operatora kabīne ir skaistāka. Taču uzņēmējam, kas pērk šos krānus, tie patīk labāk … Tātad pat rūpniecības iekārtu fabrikanti sāk pievērst uzmanību neutilitāriem, tas ir, psiholoģiskiem, faktoriem.»

Tāpat psiholoģiskie faktori ņem vērā arī ar pogu rindām nomaskētos glaimus un, kas mums ir sevišķi svarīgi, tā saukto psiholoģiskā sprieguma samazināšanos, kas saistīta ar zināma produkcijas veida patēriņu.

Piemērs tālu nav jāmeklē. Visādu higiēnas līdzekļu ražotāji ļoti labi zina, ka pircējas nereti atsakās no tiem, baidoties aizsprostot kanalizāciju. Šķērslis, kas traucēja pieprasījumam, tika pārvarēts ārkārtīgi vienkārši — izlaižot papīra salvetes un tualetes papīru. Dosim atkal vārdu Dembijam: «Tika radīts jauns produkts, kas tūliņ izšķīst ūdenī. Savu galveno uzdevumu tas neveic labāk, bet tas nedaudz mazina spriegumu, kas ar to asociējas. Vai tā nav psiholoģiskā faktora ņemšana vērā?» Piekritīsim doktoram Dembijam. Skaidrs, ka psiholoģiskais faktors tiek ņemts vērā. Taču, atceroties nupat kā izlasīto sairtspējīgās pudeles odiseju, būsim piesardzīgi un nejūsmosim līdz ar minēto autoru. To, ka zinātne un bizness nebūt nav adekvāti jēdzieni, te nav vajadzības atgādināt.

3. ZARNU NŪJIŅAS METAMORFOZES