Pedas pagatne

Negaidits piedavajums

Medmasa Katja ieskatijas istaba.

– Biedri robezsargs, panemiet parseju! – vina paveleja Maksimam un, par sevi apmierinata, izpluda skanigos smieklos.

Maksima uzturesanas pilsetas slimnicas apdegumu nodala, kur vinu kopa ar Dusju un vinas mati nogadaja atra palidziba, tuvojas beigam. Vina muguras un kaju apdegumi saka sadzit, un vins gatavojas izrakstisanai.

Maksims nolika gramatu mala un izkapa no gultas.

– Es klausos, Katja, un paklausu! – vins vinai paklausigi atbildeja, austrumnieciski satveris pirkstus krusu limeni.

Neskatoties uz to, ka Katja bija tikai nedaudz vecaka par vina delu, vina negaiditi saka vinam izradit pastiprinatu uzmanibu, un vins neliedza sev vieglu verbalo flirtu, kas bija loti izplatita paradiba atveselojoso pacientu vidu. Tas pamata bija pateiciba virietim baltaja halata un mazaka mera fiziska pievilciba.

Maksims izgaja no istabas, gaiteni vinu gaidija. Vinas skaistaja seja izgaismoja viltigs smaids.

– Vai pec tam, kad es tevi parsienisu, tu atgriezisies otraja stava uz septito palatu? – Ketija izsmejosi jautaja.

Maksims izbrinits skatijas vina.

– Un kas tas bija, Katenka, kurs paspeja mani iekilat? Varbut to izdarija jusu slepenais pieludzejs, kurs jums sorit uzdavinaja rozes? – vins uzreiz izvirzija versiju.

"Tu esi parak uzmaniga," Katja bija samulsusi. "Par sim rozem jau esmu daudz sanemis no nodalas vaditajas." Sis slepenais pieludzejs tos izgrieza no puku dobes, kas atrodas tiesi zem parvaldnieka loga.

"Es saprotu…" Maksims viltigi pasmineja. "Tomer, ja es butu nodalas vaditajs, es iedvestu ari romantisku pieludzeju, lai nesabojatu vidi, laujoties saviem karotajiem noskanojumiem."

Katja uzmeta vinam jegpilnu skatienu. Vinai neparprotami patika Maksima reakcija.

– Hm. Bet mans pieludzejs sevi nedeklare, un es nezinu, kas man uzdavinaja sis rozes. Vai varbut tas biji tu, kas man tos iedevi? – vina iesmejas. – Lai gan maz ticams, ka jusu aizrausanas slepjas septitaja palata, un jus vinai davinat rozes no kaiminu puku dobes…

Maksima acis iepletas.

“Kas attiecas uz manu braucienu uz septito palatu, tur gul mana dela draudzene Klima, pierobezas skolas kursante. Starp citu, Katenka, tu vinu sodien vari redzet. Manam delam nav iespejas vinu apciemot labi zinamo notikumu del Breznevskas laukuma, tika atceltas atlaisanas, tapec es apmekleju meiteni, kuras vards ir Dusja…

Ketija dzili ievilka elpu, pirksti nervozi grozija halata pogu.

"Bet bez jusu dela draudzenes ir ari vinas mate," vina negaiditi greizsirdigi sacija, un vinas balss nedaudz triceja.

Maksima acis dramatiski iepletas, tad vins skali iesmejas.

– Katenka, bisties Dieva! Es ar mammu, mans dels ar meitu? Ta neparprotami ir Santa Barbara! Nu, jusu iztele uzzimeja attelu.

Katja iesmejas.

– Patiesam, tas izradijas smiekligs milas trissturis, pat arzemju romanos sadu sizetu redzi reti.

"Ja," sacija Maksims. – Es neesmu arzemju romanu cienitajs. Bet es zinu, ka dzive var notikt jebkas. Mans tevs reiz man pastastija par smiekligu stastu, kas notika ar vina draugu, ko vins pats vinam pastastija.

– Pastasti man ari so stastu.

– Bet vinai ir zemenes…

"Nu, pastastiet man," Katja jautaja mazas meitenes balsi.

Maksims uzmanigi ieskatijas vinas smejosajas acis.

– Labi, klausies. Mana teva draugs dzivoja ciemata kopa ar sievu. Kadu dienu pie viniem atnaca vinu pasu bralameita: sespadsmit gadus veca, salmu krasas bizes lidz pirkstiem, asinis un piens – krievu skaistums viena varda.

Viss bija labi, bet tad majas saimniekam saka iezagties galva visadas kaitigas domas un vins zaudeja mieru un miegu. Nezinams speks vinu aizvilka no augsistabas, kur vins guleja ar savu veco sievu, uz virtuvi, pie plits, uz kuras guleja si sarkana jaunava. Vina gul uz plits, zvana, maj, pat ja tu pamet savu sievu,” vins sudzejas manam tevam par hormonalo spradzienu organisma.

– Un kas vins ir? Vai tomer pametat sievu?

– Katja, nesasteidz lietas. Uz sievas jautajumu, kapec vins katru vakaru klist virtuve, vinas virs bez papildu runas atbildeja: "Es biju izslapis, mes edam salus…".

– Un ka ar vina sievu? Vai jus tiesam ticejat sim mulkibam? – Katja atkal nepacietigi partrauca vina stastu.

Maksims iesmejas.

– Ne, es neticeju. Galu gala salita liellopa gala nebija uz galda katru dienu. Tapec vina nolema kadu dienu sekot savam viram.

– Un kas?

“Vina redzeja, ka vinas virs izkapj no gultas un devas uz virtuvi. Vins piegaja klat no krasns gala, atrada mazu solinu, nostajas uz ta, uzmanigi novilka segu no gulosas jaunietes un ar trulu skatienu saka apceret vinas valdzinajumus. Pec tam, it ka nekas nebutu noticis, vins atgriezas laulibas gulta.

"Ja," Katja izpluda maiga smaida, "ne velti vini saka: "Auksta jauna sieviete ir labak gulta neka karsta veca sieviete." Tatad, ka sis stasts beidzas? Gimenes skandals?

– Tas beidzas diezgan smiekligi. Sieva nolema nobiedet savu viru. Lai to izdaritu, vina vakara ieleja spaini auksta udens un nolika to uz gridas. Vai tu zini, Katja, kas ir polati ciems?

"Ne, es nezinu," Katja godigi atzina.