Pedas pagatne

– Polati ir tadi gulvietas, kas ir brugeti ciemata budas zem griestiem starp krasni un sienu preti tai.

– A-a-a… Es jau saku minet, kas notika talak. Sieva pieseja spainim auklu un slepus apvilka to ap budu. Tad, izveloties isto bridi, kad vinas virs atkal saka apbrinot ciema makhas kailos priekus, vina pavilka virvi un apleja vinu ar aukstu udeni. Vai es kludos?

– Es nekludijos. Ta tas bija. Rezultata virs aiz bailem saslapinaja apaksbikses, un jauna sieviete pat nepamodas…

"Meitenei neparprotami ir labi nervi, tapec tads varonigs sapnis," atzimeja Katja, "musdienas jus gandriz nesatiekat tadus cilvekus, visi klust neirasteniski jau no mazotnes…"

– Bet, Katenka, mes tacu neesam neirasteniki, vai ne?

– Ne, ne neirastenijas! – meitene iesmejas.

– Nu, tas ir lieliski. Tagad atgriezisimies, Katenka, pie musu sarunas sakuma. Teicu, kas ir meitene no otra stava septitas palatas, nu, mammai nav aizdomas, pati pazuda.

– Ne, neviens neatkrita. "Tu man apsoliji neparkapt slimnicas rezimu," vina aizvainota noputas ar konfeksu papirinu. – Ko tu pats dari?

– Nedusmojies, tu zini, ka Dusja nervu stresa del zaudeja balsi un neruna, tad kada jega ar vinu flirtet? Turklat vina ir pilnigi zala…

– Vina nemaz nav zala, vina ir tikai divus gadus jaunaka par mani.

– Ka tu zini vinas vecumu? – Maksims bija parsteigts. – Tomer par ko es runaju? Jums ir savi cilveki visos stavos…

"Nez kapec man ir zel sis meitenes…" Katja peksni kluva emocionala. "Vina var palikt mema visu savu atlikuso muzu." Vinas psihe ir iedragata, un tagad vina katru kazahu uzskatis par draudu sev. Vinai steidzami japamet Almati, lai izvairitos no recidiva…

Maksims piekritosi pamaja ar galvu. Vins pats par to bija domajis pedejas dienas, bet nekas jedzigs neienaca prata. Un tad peksni vinam atausa, tagad vins zinaja, kas vinam jadara. Atliek vien sagaidit delu un ar vinu visu parrunat.

– Paldies, Katenka, par majienu. Tev taisniba, abas sievietes nevar atrasties saja pilseta. Mate un vinas meita ir ne tikai nozieguma upuri, bet ari liecinieki, tapec var vienkarsi no vinam atbrivoties.

"Tas ir tas, par ko es runaju…" Katja teica ar sapratni.

Klims palata paradijas pec pusdienam.

– Sveiks tevs! Ka tev iet – atskaneja vina balss no slieksna, kas jau bija pilniba zaudejusi jaunekligo skanejumu un bija ar zemaku virisko krasojumu.

Maksims izkapa no gultas un vini apskavas.

– Piedod, tet, ka nevareju tevi apciemot agrak, vini tevi nelaida…

– Viss kartiba, dels. Esmu informets par visu, kas notiek skola.

"Tagad, tet, mums pilseta ieteicams valkat civilas drebes, bet tiem, kam tada nav, staigajiet vismaz tris cilveku grupas." Vini teica, ka tas ir pagaidu pasakums, jo pilseta periodiski izcelas etniskie konflikti.

Robezsargi pilseta nav ipasi gaiditi, ipasi kazahu jauniesi…

"Vini mums ilgi nepiedos sapieru lapstas, tapat ka mes viniem nepiedosim vinu akmenus un lauznus," sacija Maksims.

"Mes neaizmirsisim, tet, tas ir skaidrs." Ka klajas Dusjai un vinas matei?

– Daudz labak. Tagad mes dosimies pie viniem, bet vispirms es veletos ar jums padalities ar vienu domu, kas man ienaca prata vakar.

– Es klausos tevi, tet.

Maksims apkopoja domas un tad uzmanigi ieskatijas dela acis.

– Ta es domaju, dels, tragedija, kas notika ar Tobolsku gimeni, ir ari musu vaina. Ja Dusja nebutu ar jums draugos, tad diez vai sie moralie briesmoni pie viniem butu nonakusi. Un ta ar vinas starpniecibu vini nokluva ar mums par asinaino “zeltoksanu”. Taja vakara netalu no vinas majas es redzeju tris puisus stavam uz cela. Es atpazinu vienu no viniem, tas bija Askars Baizanovs, tas pats, kuram tu izlauzi priekszobu kauja par Gazizu.

– Gosa! – Klims nosvilpa un vina acis dusmigi pazibeja. "Tas noteikti ir vins, kurs aizdedzinaja vinu maju." Vins zinaja, ka es macos pierobezas skola un draudzejas ar Dusju.

– ES ari ta domaju.

"Tad vinus vajadzetu iesedinat aiz restem."

– Tas nebus viegli izdarams. Tomer es visu izstastiju izmekletajam, kas nakamaja diena pec manas uzturesanas slimnica paradijas istaba.

– Tas ir skaidrs. Vai izmekletajs vispar ir krievs vai kazahs?

– krievu.

– Ko, tet, tev tada doma ienaca galva? – Klims atcerejas.

Maksims ar pirkstu locitavam berzeja deninus, it ka grasitos domat par kaut ko svarigu, un tad uzmanigi paskatijas uz delu.

– Ta es domaju. Mums jaaicina Dusja un vinas mate doties ar mani uz Sahalinu. Galu gala viniem nav kur dzivot, bet prieksposteni viniem bus majoklis, laiks sadziedes vinu bruces, un tad jau redzesim.

Jus ieradisieties atvalinajuma, un pec skolas beigsanas jus un Dusja pienemsit galigo lemumu. Vai varbut jus pienemsit sadu lemumu agrak.

Es varetu viniem piedavat savu dzivokli, bet diez vai vini saja pilseta bus mierigi. No tadiem lieciniekiem noziedznieki meginas tikt vala…

Maksims redzeja, ka Klima seja uz bridi pagarinajas. Tacu vins nekavejas paust savu viedokli.

– Laba doma, tet. Vini patiesam cieta musu del. Mums tas vienkarsi ir jadara. Vienigais jautajums ir, vai viniem ir iespejams parcelties kopa ar jums uz prieksposteni, jo vini mums ir svesinieki?