Pūķa ēna. Ieslodzījuma

Koncentrējoties, mēģināju abstrahēties no ārējām neērtībām un centos uzpūst tur tik tikko kūpošo ogli. Tas izrādījās ārkārtīgi slikti. Es tagad nevarētu aizdedzināt sausus zarus, vēl jo mazāk palielināt izturību pret aukstumu. Vai arī nē, šī burvestība ir piemērota kaujai, bet es labāk gribētu siltuma priekškaru, vismaz vāju, lai paliek nedaudz siltāks un es varu vienkārši kustēties.

Es ievilku dziļu elpu plaušās un uzreiz pārstāju elpot. Atgriezis rīkli, viņš centās būt uzmanīgāks. Atkal ievilku elpu, šoreiz lēnām, no aukstuma sāka sāpēt pat deguns, bet es, cenšoties tam nepievērst uzmanību, un trīcei, kas arī mani satricināja, izplešu rokas un pacēlu seju pret gaismekļiem.

— Dionhar, anabe, tajore! — Man tas izdevās, tievs zelta pavediens no manas sirds stiepās līdz tālai zvaigznei. — Endian, estarro, riaš! — pa pavedienu plūda tieva burvju straume, un es jutu, kā mans iekšējais avots lēnām mostas un piepildās.

Es gandrīz izplūdu smieklos no nepārvaramās laimes, bet man bija jāsakoncentrējas. Pārāk daudz uzņemt ir bīstami.

— Mare toit! — Apturēju plūsmu pēc kādām piecpadsmit minūtēm, domādams, ka iesākumam ar to pietiks. — Hintarego! — izdvesu, atviegloti jūtot, kā man apkārt kļuvis manāmi siltāks.

Manas kājas gandrīz neko nejutu, kad paskatījos apkārt un devos uz nogāzi. Ceļš acīmredzamu iemeslu dēļ nesasniedza šeit, tāpēc nolaišanās nebija viegla. Taču es to jau esmu darījis ne reizi vien, pirms akceptēju draklora kroni, tikai tagad viss būs sarežģītāk.

Sasniedzis klints malu, viņš pārstāja apbrīnot skatu uz saviem dzimtajiem plašumiem. Skatiens atzīmēja un fiksēja detaļas: pils aizsardzība bija novājināta, bet neskarta. Meži ir zaļi, lauki ir apstrādāti. Nav redzamu ugunsgrēku vai melni izdegušas zemes. Ar katru šādu detaļu mana dvēsele kļuva nedaudz vieglāka. Ceru, ka nekļūdos.

Es tikai grasījos sākt nokāpt, kad kaut kas piesaistīja manu uzmanību.

Jūra! Tas atkāpās kā plēsējs, kas gatavojās uzbrukt. Nekad neko tādu nebiju redzējis, bet sapratu, ko tas varētu nozīmēt.

— Sākās…

Patērējis nedaudz vairāk maģijas, viņš uzaudzēja dimanta nagus uz rokām un kājām un, sācis skriet, nolēca no klints, imitējot kalnu lādiņu.

Pirmās grāmatas beigas