Pūķa ēna. Princese

Ilsana man palīdzēja atgriezties pie sajūtām. Šķita, ka arī līdzdalībniece bija pārsteigta, un viņa satvēra manu roku kā ar knaiblēm. Noteikti būs zilumi! No šīm sāpēm es nodrebēju un atkāpos no drakolorda.

Kāpēc viņš pienāca tik tuvu? Šķiet, ka viņš gribēja man pieskarties?

Visi instinkti kliedza par jebkādas saskarsmes nepieļaujamību ar šo cilvēku! Citādi… Citādi esmu apmaldījies!

Sajūtu vētras apdullināta, līdzīga dīvainam intereses un panikas sajaukumam, es gribēju tikai vienu lietu, pēc iespējas ātrāk tikt prom no šejienes! Vai man vajadzētu paslēpties stūrī un saprast, kas ar mani tikko noticis?

Šīs panikas dēļ, kas mani pārņēma, es izpļāpāju kaut ko tādu, ko vispār nedomāju teikt nekādos apstākļos!

— Dārgais Finbar, es tavu zobenu nenozagu. Tas neesmu es! Es neesmu zaglis!

Viņa izpļāpājās un sastinga, saprotot, ka ir notikusi katastrofa, un tagad viņi mūs noteikti nelaidīs vaļā. Vismaz līdz brīdim, kad viņi uzzinās, kā es zinu par Limit Key. Murgs…

Draklords apstājās un lēnām nolaida savu izstiepto roku. Tajā pašā laikā viņš ar necaurredzamu skatienu turpināja mani urbt.

Ilsana, no kuras tvēriena man izdevās izkļūt, pēkšņi noģība, gleznaini nokarājoties uz dīvāna. Es skatījos uz viņu, stulbi mirkšķinot. Arī Draklords pirmo reizi nedaudz ilgāk par mirkli paskatījās uz savu līdzdalībnieku. Bet tā pati sajūta, kas mani tracināja, pazuda, un uzreiz kļuva vieglāk. Nē, ne morāli. Es joprojām biju pārliecināts, ka esmu pilnībā atdevis sevi, un no sekām nevarēja izvairīties, taču tagad vismaz varēju elpot un kustēties, ko izmantoju, lai tikai nespēlētu skatīšanās sacensību ar draklordu.

— Ilsana! “Es piesteidzos pie savas līdzzinātājas un paglaudīju viņai pa vaigu. — Viņai vajag ārstu! Ātrāk! — viņa nepagriezusies noprasīja.

Es pārāk baidījos, ka tikšu atraidīta.

"Pagaidi," atskanēja īsa atbilde.

Kad es riskēju apgriezties, es atklāju, ka mēs atkal esam pilnīgi vieni šajā istabā.

— Aizbraucis? — līdzzinātājs klusi jautāja, atplešot vienu aci.

— Tātad, jūs ne…

Es pielēcu viņam blakus un nogurusi atspiedos uz dīvāna atzveltnes, aizverot plakstiņus.

— Amira, man bija tik bail! Es domāju, ka es nomiršu! — Ilsana čukstus sūdzējās.

Līdzdalībnieka emocijas nebija tālu no manējām. Ja viņa piedzīvoja visus tos pašus iespaidus, tad viņai var piedot izlikšanos. Es patiesībā esmu pateicīgs, ka mazie meli deva mums atpūtu.

— Kas tas bija? Es pat nevaru izskaidrot, kā es šobrīd jutos…

Savādi, bet Ilsana saprata, par ko es runāju.

"Laikam tā ir pūķa maģija." Draklords nav pilnībā cilvēks.

— Pūķu maģija? Kā tu zini?

Es pārsteigta skatījos uz savu draugu.

— Es nezinu. Es varu tikai minēt. Es iepriekš nebiju saticis dralordus. Bet safīra pūķa gars ir viens ar Finbar Frost… — Ilsana pēkšņi apklusa, un tad pievērsa man dedzinošu skatienu: — Amira! Viņš nemeklēja zagli, bet gan savu Ēnu! Jūs esat Safīra pūķa ēna!

— Es ko?

Es neizpratnē skatījos uz savu līdzdalībnieku.

— Nevis ko, bet kurš. Jūs esat Pūķa ēna! Īsta! Tas, kuru Frosts bija meklējis visus šos gadus. Šausmīgi!

Šīs ziņas mani piemeklēja kā ledus ūdens spaini, un es pat pārstāju elpot.

Tas ir tas, ko Finbar Frost patiešām meklēja. Nekas! Nav zagts zobens. Kā ar mani! Tieši es! Tikai es, jo Reaches pasaulē nevar būt neviena cita, kas snovotu manā ķiverē. Jā, šeit viņiem par to nav ne jausmas.

Bet kā viņš par mani uzzināja? Un kāpēc es?! Kāpēc es?

Finbar Frost, Draklord no Kirfarong Reach

Rongholas pils, Kirfarong Reach

"Tu viņu nobiedēji!" — Frosts man pārmeta, kad izgājām koridorā.

"Ne mazāk kā jūs! Vai jūs nevarētu ātrāk pārtraukt savu burvību? — es garīgi iecirtu.

Godīgi sakot, biju priecīga par iespēju izelpot un atjēgties. Es nedomāju, ka vēlme nodibināt saikni ar Ēnu būs tik nepanesama un mūs pilnībā apņems. Rezultātā Ēna nobijās, un viņas draugs pilnībā noģība. Precīzāk, viņa izlikās.

— Kas viņiem vainas? — jautāja pūķis.

"Vai ar mūsu ēnu kaut kas nav kārtībā?"

"Šķiet, ka mēs viņai nepatīkam. Man šķiet, ka viņa no mums baidās,” pūķa garīgā atbilde bija aizvainojuma un apjukuma pilna.

"Vai jūs domājāt, ka šī meitene tūlīt ar prieku metīsies man uz kakla?"

"Bet katra ēna sapņo…"

"Ne šī. Zini, viņa ir no citas pasaules, ko sauc par Zemi. Nav Ēnu vai pūķu. Un pat patiesības jēdziena nav.

“Nevajag atkārtoties, Fin, es pats to visu dzirdēju. Tas ir vienkārši… Mēs viņu tik ilgi gaidījām… Mums ir jāveic rituāls pēc iespējas ātrāk, un tad…”

“Mēs nevaram lietas sasteigt, Frost! Būsim pacietīgi un atturīgi. Ēnai ir jāpierod pie mums un… Pirmkārt, ļaujiet tai vienkārši pierast un ticiet, ka mēs tai nekaitēsim. Mēs nezinām, kas tieši ar viņu notika, pirms mēs viņu atradām, taču noteikti nebija labi, ja viņu iekāroja šis skumjš Laufers.

“Labi… Starp citu, vai jūs dzirdējāt, ko viņa teica par zobenu? Šķiet, ka viņa zina, kur tagad atrodas Cooler.

es pasmējos.

"Protams, viņš dara. Viņai vajadzēja pamosties blakus zobenam. Bet viņa to nenozaga, bet Bera dēļ viņa domā, ka mēs viņu turam aizdomās par zādzību.

Mēs kādu laiku klusējām.

"Tātad, viņa arī bija pievilkta pie zobena…" pūķis atkal pārtrauca garīgo klusumu.