Pūķa ēna. Princese

15. nodaļa. Jautājiet, ko vien vēlaties!

Man atvēlētās palātas atgādināja plašu dzīvokli. Tur bija grezna guļamistaba un milzīga viesistaba, kurā varēja pat dejot. Un kabinets, kur bija viss darbam nepieciešamais, un guļamistaba istabenei, un vēl… Tikpat plaša vannas istaba ar greznu vannu uz graciozām kājām, par ko klusībā sapņoju! Un, lūk, lūk! Tualete! Es pēdējā laikā par to sapņoju, izmantojot spaini.

Taču greznība ar to nebeidzās. Stūrī burbuļoja un putoja marmora fonts. Ziemeļi skaidroja, ka ūdens tajā ir dziedinošs un nāk tieši no karstajiem avotiem, nepārtraukti atjaunojoties. Lūk, kur slēpjas īstā maģija!

— Vai Ilsanas kambaros viss ir pa vecam? — es biju ziņkārīgs.

— Ne īsti. Tomēr jūsu kambari sākotnēji bija paredzēti Pūķa ēnai,” drakloda palīgs pieklājīgi pasmaidīja.

"Varbūt, ja ilzāniem ir ierādītas atsevišķas istabas, viņi viņus nedzīs?" — nodomāju un jautāju:

— Ziemeļi, kad es varu redzēt savu draugu?

— Tiklīdz dralords ar tevi runās. Līdz tam labāk neiet ārā. Atvainojiet, ieguva Ēnu.

— Skaidrs. Paldies.

Es neuzstāju un nestrīdējos, un vīrietis pagriezās pret durvīm un kādam pasauca:

— Nāc iekšā!

Iekšā gāja skaista meitene ar absolūti baltiem matiem un dzidri zilām acīm.

— Sveika, Nyera ēna! Mani sauc Niisara.

Meitene aizcirtās un apstājās pie durvīm, un Ziemeļs paskaidroja:

"Šī ir jūsu kalpone un kalpone, Nyera Ēna." Jūs varat dot viņai jebkādus rīkojumus.

"Prieks iepazīties, Niisara," es pasmaidīju, un meitene pēkšņi staroja.

"Man ir tas gods kalpot jums, Nyera Ēna." — Viņa paklanījās.

Visa šī jaukšana mani mulsināja. Tāpat kā nosaukums, ko viņi mani sauca. Ēna… Kas tas par pievilcību? Bet kalpi to teica bez ironijas, un es centos neizrādīt, ka man tas nepatīk.

Kad iepazīšanās bija beigusies, uzdevu jautājumu, kas mani visu šo laiku bija nomocījis:

— Piedod, Ziemeļi. Un es… Vai es te dzīvošu viena?

"Ja vēlaties, varat dalīt viņa kambarus ar draloru," sacīja palīgs, nez kāpēc nosarkst.

Niisara gandrīz iesmējās, bet uzreiz sarāvās.

— Nē nē! Man arī šie piestāv! "Es tikko jautāju," es steidzos paskaidrot.

— Ak, es saprotu. Atvainojiet… Jā. Tās ir tikai tavas kameras, nyera. Tieši tā,” puisis kļuva vēl vairāk apmulsis.

Es pagriezos pret kalponi:

— Niisara…

— Vienkārši sauc mani par Nisu, saīsinājumā nyera Shadow.

— Un tu mani vienkārši sauc par Amiru. Lūdzu. Es vēl neesmu pieradis būt… ēna.

"Kā jūs sakāt, nyera Amira," Norts palocījās, un Niisara atkal iesaucās.

— Nis, vai es varu ieiet vannā?

— Protams, es tev pagatavošu! — Kalpone nekavējoties metās izpildīt pavēli.

— Nyera Amira, mēģini to pabeigt pēc stundas. Pēc tam dralords vēlas ar jums parunāt. Vislabāk, ja līdz tam laikam esat gatavs.

"Uh-huh, citādi nekas viņam netraucēs runāt," es garīgi piebildu.

"Nyera Amira, vakariņas ir tikai pēc divām stundām, bet, ja vēlaties, es jums atnesīšu uzkodas agri," Nīss ieteica, kad es gozējos tajā pašā burbuļojošā fontā.

Ļaujot sev nedomāt par visu, kas ar mani notika, es vienkārši izbaudīju burbuļus uz ādas un karsto ūdeni ar specifisku, bet patīkamu smaržu.

— Jā, lūdzu, Nis! Esmu šausmīgi izsalcis! — Es biju priecīgs par šo piedāvājumu.

Drīz es pārcēlos uz vannas istabu, kur ļāvu Niisarai izmazgāt matus. Ar pārējo tiku galā pati.

— Nyera Amira, es izvēlējos divus tērpus, no kuriem izvēlēties. Es domāju, ka šī krāsa jums ir piemērota.

Istabene demonstrēja gaiši bēšu kleitu ar sarežģītu piegriezumu. Tas bija garš, ar plūstošu apakšmalu un skaisti izšūtu ņieburu. Visas kleitas, ko šeit redzēju, bija vilnas un siltas, un šī bija salīdzinoši vasarīga, neskatoties uz garajām piedurknēm. Nav grēks ko tādu vilkt kāzās…

Šī doma manī radīja nelielu paniku. Ko darīt, ja dralords nenāk pie manis runāt, bet gan pabeigt rituālu? Tas ir visvairāk… Ķēdēšana. Uz gultu…

— Kā ar otro kleitu? — jautāja, slikti slēpdama emocijas, kas viņu pēkšņi pārņēma.

— Un otrā nav kleita. — Kalpone samulsa. — Draklords teica, ka tu varētu būt vairāk pieradis pie biksēm, tāpēc es mēģināju izvēlēties…

Es izbrīnīta skatījos uz Nīsu. Un vēl jo vairāk es biju pārsteigts, kad ieraudzīju plašā gultā izklātu skaistu zīdam līdzīgu blūzi ar garām piedurknēm un banti pie rīkles, kurai līdzi bija vienkāršas bikses no bieza auduma, piemēram, džinsi, un pieskaņoti augsti mīksti zābaki. Viss bija tajā pašā dabīgi smilšu bēšā krāsu gammā, kas man ļoti piestāvēja.

— Es izvēlos šo! — nevilcinoties teicu.

— Vai tev tiešām patika? — Nis no sirds priecājās.

— Tā ir patiesība! — es viņai uzsmaidīju. — Kleita arī ļoti skaista. Tev ir lieliska gaume, Nice. Vienkārši viņam vēl nav pienācis laiks.

— Un tā ir taisnība! Jūs tikko ieradāties Rong Hall. Viss šeit, iespējams, jums ir neparasts?

Niisara nenojauta, cik man šeit ir neparasti. Un tas nav par kleitām vai istabu iekārtojumu. Sasodīts, es esmu citā pasaulē!

"Tas ir neparasti, Nis…" es piekritu un sāku ģērbties.