Pūķa ēna. Princese

— Viss kārtībā, Niisara. Vienkārši ir pārāk daudz iespaidu. Man vajag pabūt vienam un atpūsties. Viss ir sakrājies tik…

— Saproti. Tad jums vajadzētu apgulties.

— Varbūt…

Draklords teica, ka tu nenāksi vakariņās. Vai man to atnest tev šurp?

— Es būtu ļoti pateicīgs, paldies.

Niisara paklanījās un, pamanījusi notraipīto paklāju, uz kura joprojām gulēja izdzīvojušais stikls, atstāja mani vienu.

Un es sabruku kā nogāzts koks uz platās gultas. Viņa saritinājās kamolā, pārklājot sev segas malu, un sāka atcerēties Ilsanas vārdus: “Tas notiks jebkurā gadījumā. Bez tā rituālu nevar pabeigt!”

Jā, Finbar pat nevajadzēs pārāk daudz uzstāt! Šādā tempā es viņam atdodos pēc trim dienām. Mums steidzami kaut kas jādara. Vismaz neļaujiet viņam pieskarties jums un nenāciet pārāk tuvu…

Es pielēcu un ielēju sev glāzi tās ļoti nomierinošās sulas. Es to izdzēru vienā rāvienā. Es ielēju vēl…

Sirdspuksti kļuva klusāki, elpošana izlīdzinājās, un likās, ka pat dvēsele kļuva mierīgāka. Vai tiešām šķiet, ka tas palīdz? Labs līdzeklis. Kā to tur sauca?

Bet man uz mūžu jau sen ir pazudis no prāta tā augļa vai ogu nosaukums, no kura tas tapis. Man būs jājautā Nicai.

Lēnām atgriezos guļamistabā, bet tikko apsēdos uz gultas malas, kad pie durvīm pieklauvēja un Niisara ieskatījās iekšā.

— Niera Amira, Niera Kenrig, mūsu dziedniece, ir šeit, lai jūs satiktu.

Ārsts? Ko viņš te grib? Droši vien pirms “rituāla” uzsākšanas dralords vēlas pārliecināties, vai meitene nav lipīga un neapveltīs savu pūķa raksturu ar apkaunojošām slimībām?

Nu, ņemot vērā, no kurienes esmu šeit atvesta, es varētu viņu saprast. Bet es vienkārši negribēju šobrīd sazināties ar ārstiem. Kaut kā pat pazemojoši…

"Nys, paldies Njēram Kenrigam par viņa rūpēm un pasakiet viņam, ka man viņa palīdzība nav vajadzīga."

Bet, pastūmis malā kalponi, guļamistabā bez atļaujas ienāca īss un sirms vectēvs ar starojošu skatienu un kuplu koferi rokās.

— Lūdzu, nyera, bet man tevi jāizmeklē. Draklonda pavēle.

— Izskatās, ka man nav izvēles? — Uzdodot jautājumu, es piedzīvoju deja vu.

"Tāpat kā mēs visi, ieguva Ēnu." Tāpat kā mēs pārējie. — Ārsts silti pasmaidīja.

Galu galā man patiešām patika pārbaude. Galvenokārt tāpēc, ka nebija vajadzības izģērbties. Ārsts nosēdināja mani uz krēsla un, liekot mums un Niisaram smieties ar jokiem un jokiem, sāka izlikt lielu dārgakmeņu apli. Un, pats galvenais, viņam bija sava veida ārsta humors, vai kā? Tieši tā!

Un tad Njērs Kenigs ilgi staigāja apkārt. Murmināja kaut ko, ko varēja saprast tikai viņš. Viņš kustināja rokas, un no viņa darbībām patīkama elektrība pārskrēja pāri ādai, paceļot matiņus. Es atcerējos Kirjanas ārstēšanu ar roku uzlikšanu. Varbūt arī šis to spēj?

Viņiem taču šeit ir interesantas diagnostikas metodes! Bet man patīk.

Pabeidzis, ārsts savāca savus akmeņus un dažas citas pudeles atpakaļ koferī.

— Ko tu saki, Nier Kenrig? — jautāju, patiesi interesējoties par ekspertīzes rezultātiem.

Ārsts uzreiz kļuva nopietns.

— Nyera Shadow, uz tavas auras ir skaidras peles saindēšanās pēdas. Tas, ka tu izdzīvoji, ir neticami laimīgs. Mouser, vismānīgākā inde, tā iznīcina auru un izjauc maģijas apriti. Es jums sagatavošu īpašu atveseļošanās dziru. Ja jūs to lietojat pirms gulētiešanas mēnesi, tas palīdzēs pārvarēt sekas. "Viņš pēkšņi paskatījās uz mani īpašā veidā un jautāja: "Vai man ļaus uzzināt, kāpēc jums tas bija vajadzīgs, nyera?" Es nepamanīju tavu k'hater dāvanu…

— Tu neticēsi, bet es nezinu. Ne par šo tavu “khateru”, pat ne par peles zīmi. Es īsti neatceros neko, kas notika pirms saindēšanās. Bet man šķiet, ka es nekad neesmu sapratusi augus. Tāpēc es domāju, ka es to izdzēru kļūdas dēļ. Paldies Kafisai un Pūķim Progenitor Dragon. Ja šī sieviete nebūtu ieradusies laikā, mēs ar jums tagad nerunātu.

— Tas tiesa. Kafisa… Kafisa ārste? — ārsts pēkšņi staroja.

"Viņa ir tā," es pasmaidīju.

— Vai tu zini, vai viņai ir māsa?

– Ēd. Viņas māsu sauc Karifa, un viņa vada aptieku Šarotē.

— Labākais, starp citu! Karifa joprojām ir viksa, bet viņa zina, kā vadīt biznesu, ”apzināsies Nīrs Kenigs. — Šīs meitenes ir tikai uguns! Ar abiem jaunībā paspēju uzspēlēt. Es biju tāds staigātājs, pirms apprecējos,” ārsts braši grieza pelēkās ūsas un izlikās samulsis: “Piedod vecajam vīram viņa atklātību, nyera.”

— Nekas nekas. Jūs mūs uzjautrinājāt ar savām atklāsmēm, Nier Kenrig. Un Karifa tiešām ir viksa. — es pasmaidīju. — Kādu dienu viņa mani dzenāja ar slotu, vai vari iedomāties? Tik ļoti, ka skrienot es gandrīz nogāzu Nier Ber Coolstone. Tiesa, es joprojām nezināju, kas viņš ir.

Niisaras acis iepletās, ar roku aizsedzot muti. Viņas reakcija mani pat uzjautrināja.

— Karifa var! Es arī to reiz dabūju no viņas! — dalījās ārsts.

— Niera Amira, kā ar Nieru Bēru? — jautāja Nīss.

— Kā ar nier Ber? — Es uzreiz nesapratu.

— Nu ko viņš izdarīja, kad tu viņam uzdūries?

— A! Par to tu runā. Nekas. Es atvainojos, un viņš novēlēja man būt uzmanīgākai. "Mēs šķīrāmies kā gandrīz draugi," es jokoju.

Ārsts un kalpone saskatījās un smējās.