Pusnakts akademija. Dzimis pusnakti

Sirds puksteja strauji un strauji. Pulss bija ka bungu sitiens ausis. Es gribeju, lai mamma turpina. Beidzot es atmetu vismaz dazus vardus par to, kurs tiesi vinu ir vajajis visu manu dzivi; kuru del mums nacas parcelties divas reizes gada vai pat biezak, atstajot aiz sevis gandriz visu, kas mums tikai saka but.

Tavas lupas ir sausas, pirksti savilkti dures…

"Es vienkarsi vairs nevaru to izdarit, Pelisay kundze." "Es esmu loti nogurusi," mana mate sudzejas, un es sarugtinata izdvesu.

Bet nakamaja sekunde vina atkal pievilka sevi ar visu kermeni.

– Vai varam runat atklati? – peksni jautaja akademijas direktors.

Es biju uz robezas, lai negraciozi pieliktu ausi tiesi pret masivajam, smagajam nomelnejusa koka durvim. Tomer gaiteni neviens neparadijas – tas bija tukss un kluss, ka morga, bet es baidijos, ka sekretare izlems iziet gaiteni par kadu loti svarigu lietu, un te es staveju, manas ausis vala.

"Mes varam," parliecinati atbildeja vecaks un peksni piebilda: "Sally nav speju."

– Ka vins nevar? Pavisam nekas? – Pelisejas kundze apmulsusi sacija, it ka sis fakts vinu butu parsteidzis daudz vairak neka musu paradisanas uz vinas akademijas slieksna.

"Ne," mana mate skaidri atbildeja.

Tacu skita, ka kundze vinai neticeja. Un tas patiesiba ir pareizi.

– Nav jutigas dzirdes? Nav asas redzes? Nav atruma? Veikliba? Speks? – vina uzskaitija, katru nakamo vardu izrunadama skalak. – Pavisam nekas?

– Pavisam.

Midnighter Academy direktore, spriezot pec vinas tona, bija parsteigta:

"Tad ka jus velaties, lai jusu meita seit macitos?" Ko vina iemacisies, ja vinai nav pat ne minas no spejam?

Nav neka sliktaka par gaidisanu. Izteiksmigas pauzes laika mana sirds tris reizes paspeja sist pret krutim.

"Madame Pelisay, es neludzu, lai jus iemacitu vinai but pusnaktniekam." Vinai pietiks zinat, ka Dark Side pastav. Musu gadijuma bridinats nozime forearmed. "Es saprotu, ka mans lugums jums var skist augstpratigs, bet man tiesam nav citu iespeju," mamma haotiski un steidzigi aizbildinajas, it ka baiditos, ka vinu partrauks un izmetis ara, kas man personigi butu loti patikami. prieks par. "Es ludzu paslept Salliju sava akademija."

Kabineta aiz sienas atkal valdija klusums.

Es visus savus astonpadsmit gadus dzivoju absoluti normala, parasta pasaule. Tacu pirma pazime, ka ar mani viss nav kartiba, paradijas pirms cetriem gadiem. Tad es sausmigi baidijos no parmainam, kas mani piemekleja vienas nakts laika.

Es biju vels ziedetajs. Kamer mani nakamie jaunie klasesbiedri bija aiznemti ar puisiem, vakaros gaja randinos, es keros pie macibu gramatam, jo vini bija vienigie, kas bija mani pastavigie draugi visos musu celojumos.

Un puisi mani isti nepamanija. Berniskigi kantaina, bez izcilam formam, tieva un klusa. Es viniem biju vajadzigs tikai tad, ja vajadzeja kopet majasdarbus, un tad vini atri par mani aizmirsa.

Mana parvertiba notika tiesi uz cela. Noirejusi jaunu auto, izmantojot viltotus dokumentus, jau vairakas nedelas braucam uz otru kontinenta malu, kad saku pamanit sevi pirmas nelielas izmainas. Izskats kluva citadaks. Sejas forma skita atskiriga, un tad kermenis lenam, bet parliecinosi piedzivoja taustamas metamorfozes.

Es vareju lepoties ar figuru, kas nav sliktaka par manas mates figuru, un, iespejams, tiesi si iemesla del es peksni ieguvu popularitati jaunaja skola. Tagad katrs otrais gribeja ar mani draudzeties, un puisi visu laiku prasija, lai pec stundam izeju ara.

Bet tas bija neiespejami. Mana mate skatijas ka vanags, lai parliecinatos, ka es stingri ieveroju vinas stulbos noteikumus. Piemeram, mums bija strikts aizliegums izveidot kontus socialajos tiklos un pieklut internetam, neinkognito rezima. Man nevajadzeja aicinat nevienu no saviem klasesbiedriem pie mums ciemos, pat ja tas bija nepieciesams kopigam projektam un draudeja neveiksme uzdevuma. Man vispar nevareja but draugu, un katru reizi, kad mes parvacamies, es partraucu pilnigi visus kontaktus. Man bija aizliegts personigi sazinaties ar jebkuru personu, vel jo mazak tikties arpus skolas laika.

Tomer mana mate nevareja noskatities uz mani skola.

Tur es pirmo reizi sajutu, ka mana dzirde ir mainijusies. Koncentrejoties uz vienu lietu – piemeram, krauklis, kas lido debesis, es dzirdeju ta sparnu plivinasanu. Vai klasesbiedru saruna ielas otra puse, kad vini kadu parak vieglpratigi apsprieda. Vai…

Patiesiba es skaidri dzirdeju jebko aptuveni trisdesmit metru radiusa, tacu tas prasija patiesu koncentresanos, ne uz sekundes simtdalu mani nenoversot nekas cits. Nebija iespejams est un klausities vienlaikus, vai staigat un klausities, bet es priecajos pat par so prieksrocibu. Tas nelava man izdarit kaut ko stulbu vidusskola, kad es uz isu bridi kluvu dumpigs.

Izliekoties, ka citigi gaju gulet, izskreju no majas pa logu, lai dotos uz kartejo balliti, ko sarikoja kads mans klasesbiedrs. Trakas dejas, skala muzika, nejauki krasaini kokteili un nomali sturisi, kur puisi veda savas meitenes ilgi skupstities.