Sargasi kosmosā

Divi nākamie gonga signāli atskanēja gandrīz vienlaikus, un žetoni klikšķēdami viens uz otra iekrita turētājā. Tos izmakšķerēja Rikijs 1111 Henlefs. Rikija sejā bija lasāma vilšanās.

— Marsa — Zemes apvienotā sabiedriba — «Piedzīvojumu meklētājs», — viņš skaļi izlasīja. Deins redzēja, kā dreb viņa pirksti, noglabājot žetonu jostā. Rikijam nebija lemtas tālās zvaigznes un interesanti piedzīvojumi — viņu gaidīja necila vieta pārpildītajā starpplanētu dienestā, kur bija tik maz cerību uz slavu un panākumiem.

— «Kombaina» «Denēba karotājs»! — Henlefa līksmei nebija robežu, un viņš nelikās ne zinis par Rikija vārdiem.

— Sit saujā, ienaidnieki — Arturs smīnēdams pastiepa roku. Ari viņš nepievērsa uzmanību Rikijam,

— it kā līdzšinējais draugs ar Psihologa lēmumu pēkšņi

būtu fiziski izgaisis no viņu vidus. ^ — Se pieci, konkurenti — negaidītā veiksme kā ar roku bija atņēmusi Henlefa parasto iztapīgumu.

«Kombains» bija liela kompānija, pietiekami liela, i lai nu jau divus gadus konkurētu ar «Intersolaru». *> Tā bija nocēlusi saviem konkurentiem no deguna priekšas valdības kontraktu par pasta pārvadājumiem un pratusi iegūt koncesiju uz reisiem kādā planētu sistēmā. Arturs un viņa bijušais līdzskrējējs droši vien nekad vairs nesatiksies kā draugi. Bet pašreiz galvenais bija viņu kopīga veiksme — labās vietas kompānijās.

Deins joprojām gaidīja Psihologa atbildi. Vai tiešām žetons iestrēdzis kaut kur šajā kastē? Varbūt uzmeklēt kādu no administrācijas un apvaicāties, ko darīt? Viņš taču bija pirmais iemetis žetonu, bet tas joprojām neatgriezās. To bija pamanījis arī Arturs…

— Tā, tā, Vikingam kuģīša kā nav, tā nav? Droši vien nav tik vienkārši atrast tādu, kas būtu piemērots tavām retajām dotībām, veco zēn …

«Varbūt tiešām tā ir?» Deins nodomāja. Varbūt — ostā pnofcia uz kura nepieciešams cilvēks

SIgaMas p'l — ztna ' f felftllo ve.l a

ar viņa specialitāti. Vai tas nozīmēja, ka viņam jāpaliek šeit un jāgaida, līdz tāds kuģis ieraļdīsies?

Šķita, ka Arturs lasa viņa domas. Sendsa triumfējošo smaidu nomainīja nicīgs smīns.

— Ko es jums teicu? — viņš iesaucās. — Vikings nepazīst īstos cilvēkus. Vai tu neatnesīsi savu somu un neapmetīsies kaut kur tepat, līdz Psihologs sabruks pīšļos un dos tev atbildi?

Ilenlefs bija kļuvis nepacietīgs. Viņa pašpārliecinātība bija padarījusi viņu neatkarīgu, un viņš pat iedrošinājās uzrunāt Arturu.

— Es esmu izbadējies, — viņš paziņoja. — Ieturēsimies un pēc tam uzmeklēsim savus kuģus…

Arturs pakratīja galvu.

— Mazliet pagaidi. Es gribu redzēt, vai Vikings atradīs sev piemērotu kuģi — ja vien ostā tāds vispār ir…

Deins izlikās, kā jau viņš to vairākkārt bija darījis, ka nekas sevišķs nav noticis un Arturs ar saviem drauģeļiem viņam ir gluži vienaldzīgi. Varbūt mašīna nemaz nedarbojās, vai arī viņa žetons noklīdis kaut kur tās noslēpumainajā mehānismā? Viņš būtu devies meklēt palīdzību, ja Arturs nebūtu šeit un nevērotu viņu ar šo kaitinošo jautrību.

Henlefs grasījās aiziet, un Rikijs jau bija pie durvīm, it kā viņu norīkojums uz visiem laikiem būtu padarījis par kaut ko zemāku, kad gongs atskanēja ceturto reizi. Ar ātrumu, kādu nejaušs vērotājs no viņa nebūtu gaidījis, Deins metās uz priekšu. Viņa roka pašāvās zem Artura pirkstiem un satvēra žetonu, iekams vēl to paspēja sagrābt zemiskais laimes luteklis.

Deins acumirklī aptvēra, ka uz žetona nav spožās līnijas — kompānijas simbola. Vai tiešām… vai tiešām viņam lemts Rikija neapskaužamais liktenis — nīkt kādā planētu sistēma?

Bet ļnē — tur tomēr bija zvaigznīte, kas viņam nodrošināja Galaktiku, un blakus kuģa nosaukums… lai gan ne kompānijas kuģa, tomēr zvaigžņu kuģa — «Saules karaliene». Pagāja labs bridis, iekams Deins apjēdza, ko tas nozīmē, lai gan viņš nekad nebija uzskatījis sevi par neattapīgu.

Tikai kuģa nosaukums — tātad brīvais tirgonis! Viens no klejojošajiem kosmosa izlūkiem, kas kreisēja pa takām, kuras bija pārāk bīstamas, pārāk jaunas un pārāk reti solīja drīzus ienākumus, lai ieinteresētu kompānijas. Tiesa, arī šie kuģi ietilpa Tirdzniecības flotē, un iesācēji tur saskatīja sava veida romantiku. Bet Deinam sažņaudzās sirds. Godkārīgam cilvēkam brīvā tirdzniecība personificēja gandrīz vai strupceļu. Pat pasniedzēji Birojā lekcijās bija centušies sniegt stflftlentiem par šo jautājumu tikai pašas nepieciešamākās ziņas. Brīvā tirdzniecība pārāk bieži nozīmēja rotaļu ar nāvi un dažādām sērgām, cīņu ar naidīgām, svešām rasēm. Tur varēja zaudēt ne vien ienākumus un kuģi, bet arī dzīvību. Brīvos tirgoņus Dienestā vērtēja viszemāk. Tiešām, pat par Rikija norīkojumu jebkurš absolvents priecātos vairāk nekā par šo!

Negaidot Artura roka pastiepās Deinam par plecu un satvēra žetonu. Tūlīt arī sekoja Deina apkaunojošās neveiksmes novērtējums.

— Brīvais tirgonis!

Deinam šķita, ka Sendss kliedz tikpat skaļi kā televīzijas diktors.

Rikijs apstājās durvīs un pagriezās pret Deinu. Ilenlefs ieķiķinājās, bet Arturs sāka smieties.