Ar šo tiek apstiprināts, ka pēc attiecīgo formalitāšu nokārtošanas — paziņojuma publicēšanas sakarā ar iesniegumu par minētās personas pazušanu 1955. gada .18. augustā, — tas ir, vairāk nekā pēc septiņiem gadiem, — nav saņemtas nekādas ziņas. Sakarā ar augstāk sacīto tiek pieņemts sekojošs lēmums: pazudušo Niki Dzimpeju uzskatīt par mirušu.
1962. gada 5. oktobri Civiltiesa Tiesneša paraksts
Paskaidrojumi
3 — Kobo Abe
4
Saule nolaidās, vējš pierima. Vīrietis klejoja pa kāpu, kamēr vien varēja atšķirt dažādos vēja zīmētos rakstus smiltīs.
Guvums nebija liels. Circenis un baltūsainā spīļaste no taisnspārņu kārtas.
Sarkanblakts un vēl viens kukainis — viņš neatcerējās tā īsto nosaukumu, — taču arī kāds to sarkanblakšu sugas.
I , 8*
" romāns iznācis krievu valodā izdevniecībā «Molodaja gvardija» 1965. gadā. Latviešu valodā izdots 1967. gadā izdevniecībā «Zinātne». (Red.)
[7]
Kādā augusta pēcpusdienā uz S. stacijas perona parādījās cilvēks ar pelēku pikē panamu galvā. Pār plecu viņam krustiski karājās liela koka kaste un plakanpudele, bikšu gali bija sabāzti zeķēs, it kā viņš taisītos kāpt kalnos. Taču visā apkaimē nebija neviena kalna, kurā būtu vērts uzkāpt. Un stacijas kalpotājs, pie izejas pārbaudījis biļetes, aizdomīgi noskatījās viņam nopakaļ. Cilvēks bez garas domāšanas iekāpa autobusā, kas stāvēja turpat pie stacijas, un apsēdās pakaļējā sēdeklī. Autobuss gāja prom no kalniem.
Cilvēks aizbrauca līdz gala pieturai. Izkāpis no autobusa, viņš redzēja, ka viss apvidus ir bezgalīga augstieņu