Skersielas

– Tu pati kaut ka jautaji. Un pieredze rada, ka tev bija taisniba. Ja vini pa celam butu nocirtusi Ridge, viss butu izverties gludak.

Es ari nedaudz merkeju uz laternu, lai gan tas man neko sliktu nenodarija. Si bija jauna veida izklaide: pagrieziet drosinataju, nobiedejiet laternu, parliecinieties, vai laternai ir viss, kas saistits ar laternu, parsledziet drosinataju. Bet tas nebija ilgi. Tapec Kosa atkal piecelas un sniedza man roku.

–Vai tu prasi mani dejot? – Es uzreiz nojautu, bet izklausijos tikai skeptiski.

– Nu ja.

Es piecelos pati – ne invalids. Bet Kosa ar speku satvera manu plaukstas locitavu. Sasutuma vins paskaidroja:

– Jagriez caur ikski, tas ir vienigais vajais satveriena punkts. Asak!

Man tas izdevas gandriz uzreiz – bet tikai pec tam, kad vins pats nedaudz atlaida tverienu. Tomer es sapratu principu un kadu laiku praktizeju, pusot un pusot. Tiklidz vins saka justies parliecinataks, Kosa turpinaja:

– Tagad talak – ja virietis nav parak vesels, tad labak uzreiz partvert vinu pasam. Ideala gadijuma sagrieziet roku.

Vins noradija uz mani un uzreiz iedeva man savejo, ar ko nodarboties. Sis panemiens, maigi izsakoties, izradijas daudz grutaks. Sapratu, kur jaspiez un ka jagriezas, bet vina ekstremitate nepadevas nemaz.

– Tatad jus esat viens no parak veselajiem viriesiem? – jautaju, izsakot secinajumus.

– Ne, jums vienkarsi jarikojas atrak, lai parnestu atrumu inerce.

Mums joprojam nebija jautrakas stundas, un es meginaju ar visu dedzibu. Beidzot man izdevas laicigi izdarit spiedienu uz vina plecu un atbidit vina roku atpakal. Bet pec sekundes vina paskaidroja:

–Tu piekapies?

"Par ko jus runajat, Elizaveta Andrejevna, jus esat vienkarsi milzigs pretinieks," tas izklausijas kaut ka pilnigi launpratigi. "Tikai nelauziet manu roku, es jus ludzu."

Aiz dusmam atkal iesitu vinam pa pleca locitavu. Bet Maskava netika uzcelta uzreiz, un ne visi puisi prata uzreiz citiem iesist pa seju. Turklat tas ir aizraujosi un nav garlaicigi. Pirmajos simts atkartojumos nebija garlaicigi, bet otraja kaut ka saka palikt garlaicigi, bet es to izdariju un izdariju,” Kosa apliecinaja, ka tam jaklust automatiskai, un, ja pati kustiba aiznem sekundes dalu, tad tas kompenses speka atskiribu.

Maz ticams, ka atskiriba starp mums tika kaut ka kompenseta, tacu reiz vins pat isi izelpoja – vins mani neslaveja un neatzina manus panakumus, bet vienkarsi izelpoja. Es nolemu, ka si ir lidzvertiga medalai Ultimate Fighting cempionata, un es kluvu vel vairak iedvesmots.

Ari izlauzties no kravas no aizmugures sakuma nebija viegli, bet laiks paskreja atri! Un jau pirms pirmajiem panakumiem bija viegli iedomaties, ka man no mugurpuses uznaks maniaks izvarotajs, sagrabs mani aiz kakla ar savu vareno roku, un es vinu pieskruvesu! – Es sarikosu parsteigumu, ka paradits. Reizem skita, ka Kosa smaida, bet, tiklidz paskatijos taisni, es redzeju tikai vienaldzigu koncentresanos.

"Tas ir vienkarsi, ja jus to praktizejat," vins mudinaja. – Sados brizos nav laika domat, tapec automatiski iesledzam reakciju uz labrociem. Atkal satveram roku no augsas, soli pa labi, pakustinam zodu, galvu uz leju, atpakal, ka ieprieks trenejamies. Ja jus nedalisieties sava pirmaja milestiba ar bijuso klasesbiedru, tad nepalaujieties uz speku. Tikai atrums un parsteigums dos jums prieksrocibas, tapec nevajadzetu but nevienai papildu kustibai – tam nav laika. Pagaidam lenam Elizaveta Andrejevna.

Es jau biju diezgan nogurusi un loti bez elpas, bet man nebija nodoma apstaties. Man vajadzeja tikai dazas sekundes, lai elpotu.

"Vismaz jus sobrid varetu iztikt bez Andrejevnas."

"Labi, karamelu frija," Kosa nemaz nebija parsteigts par savu priekslikumu.

– Nemaz ne isaks! – kritizeju. "Cilveks, kurs jau desmit reizes ir satveris mani aiz rikles, var mani saukt par Lizu."

– Tikai ar vienu nosacijumu – ja mani saks saukt par Ruslanu Vladimirovicu. Visi, kurus es desmit reizes satveru aiz rikles, mani ta sauc.

– Labi, “Elizaveta Andreevna” deres. Turpinasim.

Vel pirms dazam stundam es domaju, ka tas nav iespejams. Bet tagad vina pati saprata, ka ir iespejams aizbegt, ja jus negaiditi partvertu. It ipasi, ja kads mugurkauls to negaida no izsmalcinata cala. Un Kosa nedaudz atslaba – vins satvera mani asak un ar speku, lai es varetu pieslipet savu meistaribu apstaklos, kas pietuvinati realajiem apstakliem.

Es velreiz noelsos un iepazistinaju ar ideju:

– Tatad mana apetite ir pamodusies! Iesaku ieturet pauzi cepumiem un atskaiditajam alkoholam!

– Var.

Es pagriezos uz virtuvi; man bija jabut uzmanigiem, ejot pa gaiteni tumsa. Bet Kosa satvera vinu aiz kakla no aizmugures. Perfekts solis pa labi, neaizmirstot par zodu, un kliedziens, kad manevrs neizdevas:

– Ka ta? Tu to satveri ar otru roku!

"Tapec, ka esmu kreilis," man gandriz ienaca ausi. "Tiem cilvekiem ka jus, pusizglitotiem cilvekiem, nekas nevar but briesmigaks." Pec uzkodam trenesim kreiso satverienu.