Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes

Skolēni bija aizņemti un loloja cerību pēc iespējas ātrāk paveikt uzdevumu un bēgt savās darīšanās. Beigās viss beidzās ar to, ka Īrisa klusi palīdzēja Elam, Ardana veiksmīgi uzņēma otru brāli, bet pārējie tika galā paši. Viņiem izdevās finišēt aptuveni vienā laikā, un meistars piegāja pie viņu galda ar kaut kādu baltu pulveri rokās. Viņa iebēra šķipsniņu kolbās un sāka gaidīt reakciju, skaidrojot, kam tieši jānotiek.

— Ja krāsa kļūst zila, jūs to esat izdarījis, bet, ja tā kļūst melna, jums tas būs jāatkārto.

Viena pēc otras kolbās skaidri parādījās vajadzīgā krāsa, bet Miras pretlīdzeklis vispirms uzplaiksnīja koši zilā krāsā, pēc tam parādījās tikko pamanāmas tumšas vēnas, taču drīz viss nomierinājās, un dzira kļuva tādā pašā tonī kā pārējie.

— Vai ievērojāt recepti? — pēc nelielas vilcināšanās meistars viņai jautāja.

— Ja jums ir šaubas, varat viegli pārbaudīt citā jums pieejamā veidā. — Mira atbildēja, nevainīgi sita kristāldzidras acis.

"Es uzskatu, ka esat pagatavojis tieši to, kas vajadzīgs." Šaubos, ka ragana varētu kaut ko sajaukt un nevarētu pagatavot parastu dziru, vai ne?

"Ikviens pieļauj kļūdas, iespējams, ka daži ir sajaucuši kādu sastāvdaļu, citi var būt pārvērtējuši savas profesijas nozīmi."

— Sakopiet savas darbvietas, un jūs varat būt brīvs. — meistars ar necaurredzamu seju sacīja un devās pie pārējiem skolēniem, kuri bija paspējuši izpildīt uzdevumu.

Tīrīšana ietvēra tikai virsmu noslaucīšanu, nolietoto trauku pārpalikumu notīrīšanu un iegūtās dziras izmešanu. Vērojot, kā Mirela to iebēra traukā kabatā, Īrisa aptvēra šīs pasaules trauslumu un centās to pasargāt no ziņkārīgo skatieniem, jo šis kabatzaglis pat īpaši neslēpa savus nodomus un rīcību.

— Un priekš kam tev tas vajadzīgs? — meitene jautāja ceļā uz viņu istabu.

— Es lielīšos ar Keminas kundzi. Viņa nevar ciest ārstus un citus bardakus. Es zaudētu visu cieņu viņas acīs, ja vienkārši izpildītu visus norādījumus, bet man ir interesants brūvējums, kura katalizators var būt jebkura sastāvdaļa. Viņa paskaidroja, pieklusinot balsi tuvojošos soļu dēļ.

— Meitenes, es nekur neiešu! — Ardana viņus panāca.

— Neej. — Mira paraustīja plecus. — Ja plānojat turpināt tērēt laiku visādiem specifiskiem pretlīdzekļiem un citām nejēdzībām, laipni lūdzam. Tā ir tava izvēle.

— Kā es varu doties uz tādu vietu gaišā dienas laikā? — viņa sūdzējās.

— Vai tev labāk patika nakts? — ragana pasmējās.

Mirela viņai teica, ka viņai par to nav jākliedz visiem, un, ja viņa nevēlas piesaistīt neviena uzmanību, viņa var vismaz ietīties segā. Neviens viņai neko nepiespieda, bet, ja meitene gribēja mācīties no kompetentas personas, tad tas bija labs lēmums. Jebkurā gadījumā viņai nebija citu iespēju.

— Ja nu kāds mani atpazīs?

— Priekš kam tev vajadzīgi tavi piekariņi? Jūs pieņemat to un veicat izmaiņas savā skaistajā sejā. Neviens tevi par to neaiztiks, un Viļīnas īpašumos tev nekas nedraud. Tātad, kāpēc visas šīs nepamatotās bažas? — Irisa deva viņai ideju. — Un palūdziet Zarai, lai viņš tevi pavada. Jūs nācāt viņam palīgā ar dziru, un tagad viņš ir jūsu parādnieks.

Ardana kautrējās par to pajautāt kādam nepazīstamam cilvēkam, taču iet vienai bija vēl trakāk, tāpēc, savācot visu drosmi, viņa nepieredzēti sajūsmā pieklauvēja pie durvīm, kuras viņai par pārsteigumu ātri atvērās, it kā kāds būtu gaidīja viņu.

— Sveiki. Man ir saruna ar Zaru. Viņš ir šeit? — meitene jautāja, salikusi rokas aiz nedabiski taisnās muguras un nervozi knibinādama piedurkni.

"Viņš ir dušā, bet drīz viņam vajadzētu būt ārā." Nāc iekšā. — Elsu viņu aicināja, aizverot aiz sevis durvis un vienlaikus piedāvājot sevi ar kaut ko palutināt.

Vannas istabas durvis pēkšņi atvērās, atklājot, ka aiz tām stāvēja gandrīz kails puisis. Ieraudzījis Ardānu, Zars ar taisnu seju aizcirta durvis un lūdza brāli atnest viņam tīras drēbes.

— Atvainojiet. Mums parasti nav viesu. Kaut kas notika? El teica, ka tu atnāci pie manis. — Zārs jautāja pēc tam, kad bija iznācis pilnībā ģērbies.

Ardana teica, ka viņai vajadzīgs eskorts, kas vakarā varētu kaut kur aizvest. Brāļa neapmierinātā skatienā puisis paņēma viņa tēju un jautāja, vai viņi trīs nevar iet kopā. Tas bija garš stāsts, bet bez Elsu Zar nekur nebūtu devies. Ardanai bija vienalga, ar ko viņa iet, viņa vienkārši nevēlējās atgriezties vēlu viena.

— Jauki. Bet, ja jūs saprotat galveno jautājumu, tad arī man ir pāris. Cikos izbraucam? Kur mēs ejam? Ir kādi ieteikumi par apģērbu? — El iejaucās.

— Vakarā pulksten sešos man jātiek pie Viļinas kundzes. Tam nav nekāda sakara ar viņas darbu, ja viss būs labi, es jums pastāstīšu nedaudz vairāk. — meitene samulsusi paskaidroja. — Tev piestāvēs jebkurš tērps, kā tu saproti.

— Pēkšņi. Es pat domāju, ka tu mani uzaicini uz randiņu, bet viss izrādījās interesantāk, nekā varēju iedomāties. Labi, pēc vakariņām jūs sagaidīs goda eskorts. Esi gatavs. Jums ir jautri, vienkārši klusi, un es došos gulēt. Pamodini mani pēc divām minūtēm. — viņš teica un, turpinot smieties, iegāja savā istabā.