Taņa Grotere un izgaistošais stāvs

- Ko tad tas nozīmē? Vai gribi novest mani līdz infarktam? - raudulīgi klaigāja pats labākais deputāts. - Vai tad tu neapjēdz, ka jau pēc divdesmit minūtēm atbrauks televīzija?

Krustmāte Ninele uzmeta Taņai vērtējošu skatienu.

- 'lev jāpārģērbjas. Paņem kaut ko no Pipucītes mantām! - viņa pavēlēja.

Pipai nekas netika žēlots. Toties Taņu Stulbovi ģērba nejēdzīgi - nonēsātajās lupatās, ar kurām tirgojās Hermaņa Stulbova firma “Zeķes Second Hand". Turklāt nez kāpēc vienmēr iznāca tā, ka Taņa dabūja vai nu tādus apģērba gabalus, kuros viņa nekādi nevarēja ielīst, vai ari tādus, kas izskatījās kā šūti pēc hipopotama mēra. Pirmajā gadījumā krustmāte Ninele teica: “Nemelo, tas tev nav par mazu!” -bet otrajā gadījumā: “Bērniem vienmēr pērk lielākas drēbes, jo viņi vēl aug.”

Tiklīdz Taņa bija beigusi pārģērbties, divi īsi zvani pie durvīm pavēstīja par televīzijas darbinieku ierašanos. Taņa ar Pipu piesardzīgi pavēra istabas durvis un palūkojās gaitenī. Tēvocis Hermanis, steigšus stīvēdams virsū sejai savu vismaigāko izteiksmi, sarokojās ar raidījuma vadītāju. Tas bija sīks, diezgan muskuļots vīrelis ar apaļām brillēm un gariem, līdz pat pleciem krītošiem matiem - Nikolajs Šmauktenis, populārais raidījuma “Ģimenes tikšanās” vadītājs. Viņam aiz muguras mīdījās pavadoņi: bārdains operators ar kameru, skaņu operators un grimētājs.

- E-ēsiet sve-ēicināts, - koķeti stiepdams zilbes, teica Šmauktenis. - Се-ēru, ka neesam pārāk no-osebojušies. Uz tās jūsu Ru-ūbļova šosejas ir br-riesmīgi sastrēgumi.

- Tas nekas... Jūs esat gandrīz laikā, - atsaucās tēvocis I Iermanis.

Televīzijas ļaudis lietišķi nopētīja dzīvokli.

- Filmēsim šeit... Vietas pietiek, un var izmantot dabisko apgaismojumu. - Bārdainais operators rādīja uz lielo dīvānu, uz kura Taņa vēl nesen bija sēdējusi, lasīdama Baba Jaguna vēstuli.

- La-ābi, es piekrītu. Ti-īkai tad va-ājadzēs atnest šurp ga-āldu. Un vēl kā-ādu istabas pu-ūķi ar visu p-odu, lai va-āru aiz tās paslēpt lapiņu ar saviem ja-āutājumiem, - lietišķi bilda raidījuma vadītājs.

Tēvocis 1 Iermanis steidzīgi piekrita.

- Ninulīt, atnes, lūdzama, divas puķes. Es arī noslēpšu savai lapiņu ar atbildēm, - viņš teica.

- To nu gan ne-ēvajag. Visam jānotiek da-ābiski. Jūs taču e-ēsat savās mājās! - Šmauktenis iebilda.

Kamēr operators krustmātes Nineles vadībā pārvietoja galdu un staipīja puķupodus, slavenais raidījuma vadītājs atkrita krēslā un piepūta vaigus. Tūdaļ viņam apkārt sāka lēkāt grimētājs ar otiņām un pūdernīcu.

Pa to laiku tēvocis Hermanis kaut kur bija sameklējis trauciņu ar īrisu konfektēm un novietoja to uz galda blakus Taņai.

- Nemuldi neko lieku, vai saprati? Sēdi un sūkā īrisus! Un neiedomājies palaist vaļā suni! - viņš pusbalsī nošņāca.

- Vai īrisi nav saindēti? - Taņa nenovaldījusies pavaicāja.

- Gan es ar tevi vēlāk parunāšu! - tēvocis Hermanis kļuva mazliet zaļganāks un pasmaidīja tik maigi, ka Taņai sametās bail.

Drīz sākās filmēšana. Kā jau viņai bija pavēlēts, Taņa rātni sēdēja ar taksi uz ceļgaliem un košļāja īrisus. Saindēti tie nebija, toties tik lipīgi, ka Taņa vairs nespēja atvērt muti: zobi bija sacementējušies kopā. Acīmredzot tieši tāds arī bija tēvoča Hermaņa viltīgais plāns.

- H-ēsiet sve-ēicināti, mīļie te-ēlevīzijas skatītāji! - žilbinoši smaidīdams, tarkšķēja Šmauktenis. - Mēs esam viesos pie ievērojamā po-olitiķa un pla-āukstošā bi-īznesmeņa I Ier-maņa Ņikitiča Stulbova un viņa brīnišķīgās ģi-īmenes. I Icr-mani Ņikitič, va-āi jūs neiepazīstinātu mūs ar sa-āviem ģi-īmenes locekļiem?

Tēvocis 1 Iermanis sāka daudzvārdīgi iepazīstināt ar Pipu un krustmāti Nineli. Taņa nemaz necentās ieklausīties viņa vārdu plūdos, tomēr pēkšņi satrūkās, kad negaidīti tika pieminēts viņas vārds.

- Un šī ir Taņa Grotere! Bārenīte, kas jau desmit gadus dzīvo pie mums... Ļoti sarežģīts bērns. Mums viņu atnesa -ha-ha! - kontrabasa futrālī, - teica tēvocis Hermanis.

Bārdainais operators tūlīt pagrieza kameras objektīvu pret Taņu.

- Pa-āLiesi? Vai viņas ve-ēcāki bija mu-ūzikanti? - Šmauk-tenis sarosījās.

- Kur nu! Futrāli viņi droši vien atrada atkritumu izgāztuvē! - iespurcās krustmāte Ninele. Tūlīt gan viņa attapās un žigli piebilda: - Bet mēs tik un tā mīlam šo meiteni kā savu īsto meitu. Un mūsu Pipa ir viņas labākā draudzene.

Dzirdēdama tādas aplamības, Pipa nikni nošķaudījās. Bet Taņa, kam zobi joprojām bija salipināti ar īrisu, varēja tikai neskaidri ieīdēties, lai paustu savu protestu.

Raidījuma vadītājs piesardzīgi pavilka savu špikeri laukā no puķupoda aizsega.

- Kā sauc to brīnišķīgo suņuku jūsu audzēknei uz ceļgaliem? - viņš vaicāja, drošības labad nemaz nemēģinādams takšeli paglaudīt.

- Tas ir Pusotrs Kilometrs, - pavēstīja tēvocis I Iermanis.

- Cik oriģināls vārds! - sajūsminājās Šmauktenis. - Es vērīgi se-ēkoju jūsu priekšvēlēšanu ka-āmpaņai. Tā bija ti-īk neparasta! Un kur jūsu tru-ūsīši ir tagad?

Tēvocis Hermanis sastomījās.

- Viņi dzīvo laukos... Mēs bieži viņus apciemojam. I lermanim ir ļoti skumji bez viņa pūkainīšiem, lx:t viņš cenšas. - Palīgā steidzās krustmāte Ninele.