Trešais gredzens

— Faetons … Faetons . .. Rej, mazu brīdi pacietības! Nodalījums — kosmogonija, apakšnodaļa — planetolo- ģija, paragrāfs — Saules sistēma . . . Merkurs, Marss, Jupiters . . . Tā .. . Ir. Faetons — hipotētiska planēta mūsu Saules sistēmā. Iespējamā atrašanās — starp Marsa un Jupitera orbītām. Acīmredzot sastāvējusi no vairākiem apvalkiem, kas līdzīgi Zemes un Marsa apvalkiem. Varbūtējie parametri ir tuvi Zemes parametriem. Divi pavadoņi, kā domājis Sav Cenko — četri pavadoņi. Iespējama tehniskā civilizācija. Beigusi eksistēt intervālā pirms pusotra miljarda līdz trīsarpustūkstoš gadiem. Bojāejas cēlonis .. .

— Piedod, Ed, to es atceros. Tika izteikti dažādi viedokļi, runāja pat par civilizācijas pašiznīcināšanos.

— Kodoltermiskais karš,— kibers pamāja,— un dabisko kodolreakciju aktivizācija planētas kodolā. Vai izklāstīt vēsturi?

— Nevajag. Par to jau ir krietni daudz rakstīts.

— Manā atmiņā ir viens tūkstotis astoņi simti vienpadsmit publikāciju. Sevišķi daudz par Faetonu rakstīts divdesmitajā gadsimtā — pašā kosmiskās ēras sākumā. Pēc tam interese atslābusi sakarā ar pētījumu izvēršanu reāli pastāvošās planētās.

— Ja nekļūdos, vienu no svarīgākajiem darbiem sarakstījis divdesmitā gadsimta zinātnieks Sav Cenko? Mums tika stāstīts par viņu planetoloģijas vēstures kursā .. .

— Sav Cenko,— Eds uz īsu mirkli apklusa, lai sameklētu atbilstošu iedaļu savā elektroniskajā atmiņā,— Sav Cenko . . . Nē, tas nav tas. Vēl viens — arī tas neder . . . Ir . .. Alekss Sav Cenko — izcils kosmologs divdesmitā gadsimta beigās, divdesmit pirmā gadsimta sākumā. Pēc izglītības ģeologs, galvenie darbi veltīti planetoloģijai un kosmogonijai. Daudzējādā ziņā apsteidzis savu laiku, taču viņa idejas iekaroja vispārēju uzmanību tikai divdesmit pirmā gadsimta beigās. Pēc nāves piešķirta Lielā zelta medaļa ar Vispasaules Zinātņu Akadēmijas zilajiem briljantiem. Daži Sav Cenko kosmogonijas teorijas atzinumi līdz mūsdienām nav apstiprinājušies, un tomēr neviens tos neapstrīd.

Tas attiecas arī uz viņa darbu «Par planētu sadursmi», kurā tika aplūkota Faetona hipotētiskā vēsture. Darbs pirmo reizi bija publicēts divi tūkstoši pirmajā gadā un kopš tā laika piedzīvojis daudzus atkārtotus izdevumus. Cik es zinu, pēdējo reizi laists klajā divi tūkstoši astoņdesmit ceturtajā gadā.

— Acīmredzot tieši par šo darbu mums stāstīja profesors, kurš lasīja planetoloģijas vēstures kursu,— ieminējās Rejs.

— Faetonam veltīto publikāciju sarakstā, kā man zināms, tas ir priekšpēdējais,— Eds pamāja.— Tūkstoš astoņi simti desmitais numurs.

— Bet kāds ir pēdējais?— Rejs jautāja.

— Pēdējā bija Mūna monogrāfija, kas pirms trim gadiem tika deponēta Kosmogonijas akadēmijas fondos. Mūns ir slavenā kosmologa Nava jauns aspirants un savos pētījumos apgalvo, ka Faetons vispār nav pastāvējis. Mūna monogrāfijai priekšvārdu uzrakstījis Navs.

— Šķiet, ka mūsu ekspedīcijai būs tas gods pielikt pēdējo punktu šajā sensenajā strīdā,— sacīja Rejs.

— Ja vien tas, ko atradis Stīvs, nebūs veca kosmosa kuģa atlūza, kas pārkausēta minerāla substancē,— skeptiski noteica Eds.

— Zemes kosmosa kuģis?

— Nav jau noteikti jābūt Zemes kuģim, bet iespējams arī tas.

Rejs papurināja galvu.

— Zemes kuģi nav ielidojuši Saturna gredzenos.

— Pilnīgi pareizi,— Eds piekrita,— taču atlūza varbūt ir ierauta gredzenā pēc avārijas. Saturna apkaimē ir gadījušās avārijas. Manā atmiņā ir trīs. Pēdējā bijusi apmēram pirms simt gadiem — divi tūkstoši divi simti četrdesmit otrajā gadā. Pētniecības kosmosa kuģis «Meteors-vienpadsmit», uz kura bija trīs kibernētiskie intelekti, sadūrās ar nelielu asteroīdu un aizgāja bojā. Arī visi kiberini aizgāja bojā.

— Kiberins . . .— Rejs domīgi atkārtoja.— Sis vārds jau sen netiek lietots.

— Rej, mēs dzīvojam saīsinājumu laikmetā. Skaņu valoda prasa, lai tā būtu īsa. Tāpēc terminoloģija tiek vienkāršota. Jēdziens «kibernētisks intelekts» tika aizstāts ar saīsinājumu «kiberins», pēc tam —«kibers». Iespējama arī turpmāka saīsināšana —«kibs».

— Tev, Ed, nebūs gluži taisnība . . . «Kibers» ir visai vecs vārds. Tas radies jau ZTR laikmetā — apmēram pirms četrsimt gadiem. Taču toreiz tas nozīmējis kaut ko citu.

— Zinu,— sacīja Elektroniskais Darbaudzinātājs.— Tagad reti rodas pilnīgi jauni vārdi. Daudz biežāk tiek izmantoti aizmirsti vecie. Taču jāuzsver, ka atšķirība starp seno kiberu un, piemēram, mani ir krietni lielāka nekā starp jums, Rej, un, piemēram, dinozauru.

— Ed,— Rejs pasmaidīja,— tev tomēr dažreiz ir sliek- sme uz tēlainu domāšanu.

— Es nepārtraukti pilnveidojos, nākot saskarē ar jums, Rej, un . .. ar Stīvu,— kibers ļoti pieklājīgi atbildēja.

Rejs vērīgi palūkojās uz savu elektronisko sarunu biedru. Eda medaljons spīdēja mierīgi un vienmērīgi, viņa seja — maska — bija neizteiksmīga kā aizvien, taču plati ieplesto acu skatienā Rejs šķita uztveram vieglu ironijas atspulgu.

+ + >