Trešais gredzens

Planētkuģis «IP-112» bija nekustīgi sastindzis virs planētas trešā gredzena sudrabotās, nedaudz izliektās virsmas. Saturna milzīgā, zeltainā perlamutra puslode aizsedza iluminatoros visu kreisā borta skata sektoru. Otrā pusē pa lodziņiem bija redzams spožu zvaigžņu spiets un tāla, maza saule.

— Atstatums līdz gredzena virsmai ir trīs tūkstoši viens simts kilometru,— teica Stīvs.— Mēs nolaidīsimies līdz trīs tūkstoši astoņdesmit kilometriem un virzīsimies uz tā iekšējās malas pusi. Atradīsim vakardienas fragmentu pēc tur atstātās radiobākas signāliem. No turienes sāksim meklējumus.

— Vai tu neuzskati par vajadzīgu vēlreiz aplūkot vakardienas atradumu?— Rejs jautāja.

— Kāpēc? Ir izdarīta hologrāfiskā uzņemšana, bet paraugus dabūsim līdz ar radiobākas zondi.

— Mēs taču vakar apspriedām nosēšanās lietderību . . .

— Nolaišanās uz fragmenta, kam ir tik sarežģīti apveidi un neskaidra izcelsme, nav lietderīga, bet ir bīstama,— sarunā iejaucās Elektroniskais Darbaudzinātājs.

— Paklausies tik!— Stīvs pavīpsnāja.

— Un tomēr es uzskatu, ka šoreiz ar hologrammām un paraugiem nepietiek,— Rejs apņēmīgi pavēstīja.— Nepieciešama tieša fragmenta detaļu apskate. Tikai pēc tam mums ir tiesības izdarīt galīgus slēdzienus.

— Vispirms turpināsim meklējumus. Var atklāties, ka tuvumā ir līdzīgi fragmenti. Nosēdīsimies uz paša lielākā un interesantākā.

— Stīv, vai tavs vakardienas atradums nav pietiekami interesants?

— Tu neesi to tuvumā redzējis un nespēj iedomāties, ar kādu risku saistīta nosēšanās un izkāpšana uz tā.

— Šoreiz Stīvam visnotaļ ir taisnība,— Eds apstiprināja.— Hologrammu analīze gandrīz nepieļauj nosēšanos.

— Tu teici «gandrīz» . . .— Rejs vērīgi uzlūkoja kiberu.

— Izredzes, ka veiksies, ir pieci procenti.

— Pa kuru laiku tu esi paguvis izanalizēt hologrammas?

— Šonakt, kamēr jūs atpūtāties.

— Un ko tu secināji?

— Piecdesmit procenti varbūtības, ka tas ir mākslīga

— Vienā hologrammā labi atšķiramas vairākas detaļas, kuru dabiska izcelsme būtu visai apšaubāma. Visi tie pakāpieni, karnīzes un spraugas.

— Daba savā dažādībā ir bezgala daudzveidīga,— Elektroniskais Darbaudzinātājs zīmīgi noteica un pat izslēja gaisā rādītājpirkstu. Sis žests atbilstoši mazajai programmai uzsvēra sacītā īpašo nozīmi.

— Ed, vai tu gribi teikt, ka atlūzas forma vien vēl ne par ko neliecina?— Rejs mēģināja precizēt.

— Atlūzas, kas veido šīs planētas trešo gredzenu, pēc sastāva, lieluma un apveida ir bezgala dažādas. Pārsvarā tās radušās kosmovulkāniskajos procesos — to nu tu, Rej, nenoliegsi. No miljardu miljardiem kosmisko izvirdumu vienu reizi ir iespējams izsviest fragmentu, kas līdzīgs cilvēka roku darinājumam.

— Ed, šoreiz mums pareiza atbilde ir ārkārtīgi svarīga. Kosmiskās ēras četrsimt gados Zemes ļaudis varbūt pirmo reizi pienākuši pie sliekšņa, aiz kura viņus gaida atbilde uz vienu no dižākajiem Kosmosa noslēpumiem.

— Rej, izsakies vienkāršāk,— Stīvs klusu aizrādīja. — Tu aizmirsti, kas ir tavs oponents.

— Neraizējies, Stīv,— Eds tikpat klusu atcirta.— Kolēģis Rejs savas domas vienmēr izsaka ļoti skaidri. Ja tēlainība ir precīza un korekta, tā nav traucēklis drošiem kontaktiem. Rejs runāja par biontu un bioloģiskā saprāta rašanās noslēpumu. Citiem vārdiem sakot: vai Zeme ir likums vai izņēmums.

— Jā, bet kā tu pats, Ed, domā?— jautāja Rejs, ar interesi vērodams kibera seju.

— Vai arī, pareizāk sakot, kādu vidējo aritmētisko šajā jautājumā sniedz tavs pildījums?— Stīvs nomurmināja, taču tik klusu, ka nedz Eds, nedz Rejs to nedzirdēja.

— Ja tev, Rej, nebūtu iebildumu, es izvairīšos no tiešas atbildes,— Eds pēc nelielas pauzes atbildēja.— Šķiet, man ir tiesības tā rīkoties, jo tas nekādā ziņā neietekmēs mūsu reisa likteni. Iemesls ir mana nepilnīgā programmēšana. Tas nebūt nav pārmetums. Jūs arī neesat gluži nevainojami ieprogrammēti. īpaši tas sakāms par Stīvu. Es uzskatu, ka tamlīdzīgi ieprogrammētiem nav tiesību izteikties par kardinālām problēmām.

— Nu, vai klātesošajiem viss ir skaidrs?— jautāja Stīvs, pieceldamies no krēsla.— Starp citu, kāds sens filozofs apgalvojis, ka tas, kurš klausās, ir gudrāks par to,

kurš runā. Ja jums nav iebildumu, es eju pie vadības pults — un aiziet! . . .

— Kā teicis pirmais Zemes kosmonauts, dodamies pirmajā kosmiskajā lidojumā,— mierīgi noteica Eds.

♦ ♦ ♦