STĀSTIAleksandrs GrīnsIZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RIGĀ 1972Mākslinieks VIESTURS GRANTSNo krievu valodas tulkojušasSOLVEIGA CEPURNIECE un MILDA PAULAIzdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumuGRĪNS UN «GRĪNLANDE»Latviešu lasītājiem Aleksandrs Grins nav vairs jāatklāj. Ar viņa daiļradi tos iepazīstinājis krājums «Sārtās buras» (LVI, 1959), kur sakopoti stāsti un noveles, kā ari ievietots romāns «Pa viļņiem traucošā», izdevums «Zelta ķēde» (LVI, 1961), kurā bez tā paša nosaukuma romāna ir ari otrs — «Ceļš uz nekurieni», un beidzot stāsts bērniem «Akmens stabs» («Liesma», 1966). Pirmo no minētajām grāmatām ievada lieliskais K. Paustovska apcerējums «Aleksandra Grīna dzīve». Sis žilbinošais krievu vārda meistars tik spilgti attēlojis Grīna personību, ka darīt to vēlreiz pēc viņa ir ne vien grūti, bet ari lieki. Tādēļ, domājot par tiem, kas nav paspējuši iepazīties ar Paustovska rakstu (kur tie laiki, kopš 15000 eksemplāru lielais «Sārto buru» metiens nozudis no grāmatnīcu plauktiem!), tikai konspektīvi sniegsim hronoloģiskā secībā Aleksandra Grīna dzīves galvenos datus.
Aleksandrs Grīns