Tieši pēc piecām minūtēm saņēmām pirmo telegramu, pēc tam otro, trešo.. Sanhaja un Ņujorka, Kalkuta un Tunisa steidzās apsveikt, paust savu sajūsmu. Telegramās lielākoties bija Aleksejeva galaktikas vēstījuma teksts, ko pa daļai vai pilnīgi uztvērušas dažādas radiostacijas un radioamatieri.
* * *
Zvaigžņu institūtā ritēja atjaunošanas darbi. Apkārt bijušajai Aleksejeva laboratorijai vairāki strādnieki cēla žogu. Viņiem blakus augstu gaisā sniedzās tumšais, milzīgais stikla blāķis. Piegāju tuvāk un negaidot ieraudzīju, ka turpat sēž arī Topanovs.
— Maksim Fjodorovič, dzirdēju, ka jūs šodien aizbraucat? — es jautāju.
Topanovs pamāja ar galvu un nopietni sacīja:
— Nekādi nespēju atbrīvoties no domas, ka viņi ir dzīvi. . Tur iekšā …
Bija agrs rīts. Vēl nesen šinī stundā pulcējāmies, lai vērotu mirāžu. No mākoņiem iznira lēcošās saules maliņa.
— Speciālisti apgalvo, — es sacīju, — ka šis sakausējums radies pretēji visam tam, ko mēs zinām par vielu.
— Tas jau nav nekāds brīnums, — Topanovs atbildēja un piecēlās, balstīdamies uz spieķa. — Mēs zinām, kas to radījis … Viņi spēj daudz …
— Jūs runājat par Aleksejeva galaktiku? Jūs domājat, ka viņi kādreiz spēs atdzīvināt Aleksejevu un viņa bied
rus, atradis līdzekli, kādu paņēmienu, lai likvidētu šo «pārakmeņojušos gaisu»?… Vai ticat, ka viņi spēj visu? …
— Cilvēces nākotnei — tai es ticu, — atbildēja Topa- novs un smagnējiem soļiem devās uz mašīnu, kas stāvēja ceļmalā, bet es arvien vēl nespēju novērst acis no caurspīdīgajām Aleksejeva kapenēm, un man šķita, ka to dzīlēs šai mirklī dzimst kāda jauna, noslēpumaina un brīnišķīga dzīvība.
PAR AUTORu
Aleksandrs Poļeščuks dzimis 1923. gadā Dņepropetrovskas pilsēta kalpotāja ģimenē. 1947. gadā A. Poļeščuks beidzis Habarovskas Pedagoģiskā institūta Fizikas un mateinatikas fakultāti un sācis strādāt par fizikas pasniedzēju institūtā un skolā.
A. Poļeščuka pirmais stāsts «Zvaigžņu cilvēks» iespiests žurnālā «Pioņer» 1957. gadā. 1959. gadā Bērnu literatūras izdevniecība Maskavā izdevusi stāstu «Lielais veikums jeb Brīnumainais stāsts par doktoru Mekanikusu un vitļa suni Almu». «Alekseja Aleksejeva kļūda» ir rakstnieka trešais fantastiskais stāsts.
SATURS
Pēdējā vēstule…………………………………………………………………… 93
А. Полещук ОШИБКА АЛЕКСЕЯ АЛЕКСЕЕВА
«Молодая гвардия» 1961
Латвийское государственное издательство
На латышском языке
Redaktors A. Lielais. Māksi, redaktors V. Selkovs. Tehn. redaktors J. Cakšs. Korektore Dz. Paegle.
Nodota salikšanai 1963. g. 11. maijā. Parakstīta iespiešan'ai 1963. g. 10. jūlija. Papīra formāts 84Xl08'/
Metiens 15 000 eks. Maksā 35 kap.
Latvijas Valsts izdevniecība Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 16802-J1566. Iespiesta Latvijas PSR Kultūras ministrijas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 2. tipogrāfijā Rīgā, Dzirnavu ielā 57. Pašūt. Nr. 1573.
K2
SAJA SĒRIJA 1962. UN 1963. GADA IZNĀKUŠAS ŠĀDAS GRĀMATAS:
4. Strugackis, B. Strugackis. Ugunīgo
mākoņu valstībā S. Goļicins. Četrdesmit meklētāji ' V. Ananjans. Sevana krastos L)7. F. Kūpers. Zvērkāvis /. Jefremovs. Andromedas miglājs H. Velss. Laika mašīna Stāstu krājums Zilā planēta»
* * *
[1] * *