Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Komunikacija ir divu vai vairaku cilveku mijiedarbiba, kuras merkis ir koordinet un apvienot vinu centienus, lai izveidotu attiecibas un sasniegtu kopigu rezultatu, kas ir viens no svarigakajiem faktoriem berna garigaja un socialaja attistiba. Cilveku personibas veidojas un darbojas tikai attiecibas ar apkartejiem cilvekiem. Pec L. S. Vigotska domam, visas cilveka augstakas garigas funkcijas sakotneji veidojas ka arejas, t.i., tas, kuru realizacija piedalas ne viens, bet vismaz divi prieksmeti. Tikai pakapeniski, izmantojot apropriaciju, tas klust ieksejas. Vygotsky uzskatu attistiba noveda pie ta, ka krievu psihologi (A. V. Zaporozecs, D. B. Elkonini uc) radija berna attistibas koncepciju, kuras ietvaros berna attistiba tiek saprasta ka sociali vesturiskas pieredzes piesavinasanas process mijiedarbibas procesa ar tas nesejiem, pieaugusajiem. Arzemju psihologija ir dazadi komunikacijas jedzieni. Dazi to interprete galvenokart ka "komunikaciju" – informacijas apmainu starp cilvekiem. Citi ka "sociala uztvere", cilveka uztvere un izpratne par cilveku. Vel citiem komunikacijas vadosa sastavdala ir "mijiedarbiba". Krievu psihologija tiek atzita katra no siem faktoriem fundamentala nozime, bet jebkurs no tiem nav absolutizets; Komunikacija tiek uzskatita par visu so komponentu kopumu ka ipasu darbibas veidu. Vairuma gadijumu mijiedarbiba starp bernu un pieauguso ir tikai dala no vinu plasakas mijiedarbibas. Komunikacijas motivu attistiba notiek ciesa saistiba ar berna pamatvajadzibam: nepieciesamibu pec jauniem iespaidiem, aktivas aktivitates, atzisanas un atbalsta. Pamatojoties uz to, ir tris galvenas komunikacijas motivu kategorijas: kognitivie, biznesa un personigie. Kognitiviem un biznesa motiviem ir kalposanas loma, un tie ir starpnieki attalaku, ierobezotu motivu sasniegsana; Personigie motivi rada vinu galigo apmierinatibu ar komunikacijas darbibu. Dazadu komunikacijas aspektu attistibas linijas rada vairakus posmus vai limenus, kas dabiski seko viens otram, katra no tiem komunikacijas darbiba paradas neatnemama, kvalitativi savdabiga forma. M. I. Lisina identificeja cetras komunikacijas formas, kas aizvieto viena otru pirmajos 7 berna dzives gados. Situacijas un personiskajai komunikacijai starp bernu un pieauguso (pirmie sesi dzives menesi) attistita forma ir ta saucama kompleksa forma – sarezgita uzvediba, kas ietver koncentresanos, ieskatisanos otra cilveka seja, smaidisanu, vokalizaciju un motoro animaciju. Sazina starp zidaini un pieauguso notiek patstavigi, bez jebkadam citam aktivitatem, un ta ir si vecuma berna vadosa darbiba. Komunikacijas nolukos berniem jaiemacas uztvert pieauguso stimulus, un tas stimule uztveres darbibu veidosanos. Sis iegades, kas iegutas komunikacijas joma, pec tam tiek izmantotas, lai iepazitos ar objektivo pasauli, kas noved pie kognitivo procesu vispareja progresa. Situacijas un biznesa komunikacijas forma (6 menesi – 2 gadi) notiek uz berna un pieaugusa praktiskas mijiedarbibas fona. Papildus uzmanibai un labajai gribai mazs berns sak izjust nepieciesamibu pec pieaugusa sadarbibas. Pedejais nenozime tikai palidzibu; Berniem ir nepieciesama pieaugusa lidzdaliba, vienlaicigas praktiskas aktivitates blakus. Komunikacijas biznesa motivi klust par vadosajiem. Galvenie sazinas lidzekli ir uz darbibu orientetas darbibas. Vissvarigakais mazu bernu ieguvums ir izpratne par apkartejo cilveku runu un aktivas runas apgusana. Runas izcelsme ir ciesi saistita ar komunikacijas darbibu: ta ka tas ir vispilnigakais sazinas lidzeklis, tas paradas komunikacijas nolukos un tas konteksta. Runas apgusana lauj berniem parvaret situacijas komunikacijas ierobezojumus un pariet no tiri praktiskas sadarbibas ar pieauguso uz augstaku komunikativas darbibas formu. Ne-situacijas-kognitiva komunikacija (3-5 gadi) izversas uz bernu kognitivas darbibas fona, kuras merkis ir izveidot manu attiecibas fiziskaja pasaule. Paplasinoties savam spejam, berni censas panakt sava veida teoretisku sadarbibu ar pieaugusajiem, kas sastav no kopigas diskusijas par notikumiem, paradibam un attiecibam objektivaja pasaule. Si sazinas forma ir vistipiskaka jaunakiem un videjiem pirmsskolas vecuma berniem. Daudziem berniem tas joprojam ir augstakais sasniegums lidz pirmsskolas bernibas beigam. Ne-situacijas-personiska komunikacijas forma starp berniem un pieaugusajiem (6-7 gadi) ir augstaka bernu komunikativas aktivitates forma pirmsskolas berniba. Atskiriba no ieprieksejas, tas kalpo socialas, nevis objektivas pasaules, cilveku pasaules, nevis lietu izzinas merkim. Tas veidojas, pamatojoties uz personigiem motiviem, kas mudina bernus mijiedarboties, un nemot vera dazadas aktivitates: speli, darbu, kognitivo. Bet tagad komunikacijai ir neatkariga nozime bernam, un ta nav vina sadarbibas ar pieauguso aspekts. Vecakais partneris kalpo ka zinasanu avots par socialajam paradibam un taja pasa laika klust par izzinas objektu ka sabiedribas locekli, ka ipasu personibu. Pateicoties bernu panakumiem ne-situacijas-personiskas komunikacijas ietvaros, dazi sasniedz gatavibas stavokli skolai, kuras svariga dala ir berna speja uztvert pieauguso ka skolotaju un ienemt studenta poziciju attieciba pret vinu. Kad berns ienak skola, pieaugusa loma daudz nemainas, bet skolotajs klust autoritativaks par vecakiem. Pakapeniski, saistiba ar pievienosanos vienaudzu grupai, komunikacija ar draugiem berniem klust arvien svarigaka. Lidz pamatskolas vecuma beigam velme pec vienaudzu apstiprinajuma biezi vien ir pat izteiktaka neka velme pec pieauguso apstiprinajuma. Sis jaunais apstaklis rada butiskas izmainas jaunaka skolena attistibas socialaja situacija un sagatavo pareju uz jaunu vecuma attistibas posmu – pusaudza vecumu. Viena no svarigakajam iezimem, kas raksturo attistibas socialo situaciju vidusskolas vecuma, ir pietiekami veidotas vienaudzu grupas klatbutne, kura berni censas atrast un ienemt savu vietu. Pusaudziem raksturiga velme pec neatkaribas (ta saukta personiga autonomija) izpauzas galvenokart pretestiba pret pieauguso ietekmi ar pieaugosu atkaribu no vienaudzu ietekmes. Ja si ietekme ir negativa, pastav risks izkroplot pusaudza personigo attistibu, nosakot antisocialas uzvedibas formas. Pusaudza gados nepieciesamiba pec komunikacijas klust dzilaka satura. Garigas un intelektualas komunikacijas lauki paplasinas. Komunikacijas stils, kas attistijies attiecibas ar pieaugusajiem un vienaudziem, ka ari komunikativas prasmes, kas veidojusas izglitibas procesa, liela mera nosaka cilveka socialpsihologiskas ipasibas pieaugusa vecuma.