Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Gruti berni ir plass visparinats jedziens, ko izmanto zinatniskaja un galvenokart popularzinatniskaja literatura, ka ari pedagogiskaja zurnalistika, lai apzimetu plasu bernu kategoriju, kas demonstre skaidru novirzi personibas attistiba. Parasti berns tiek pieskirts sai kategorijai, pamatojoties uz vina vai vinas individualo psihologisko ipasibu arejam izpausmem, kas kalpo ka skerslis normalai izglitibas procesa norisei. Berna rakstura un uzvedibas traucejumu celoni ir loti dazadi. Tapec berni, kuri ieverojami atskiras pec savam individualajam ipasibam, biezi tiek saukti par sarezgitiem. Berna vertesana par grutu galvenokart atspogulo vecaku un skolotaju viedokli par vinu, nevis vina specifiskas psihofiziologiskas ipasibas. Musdienu literatura sarezgitus bernus parasti sauc par tiem, kuru uzvediba krasi atskiras no visparpienemtajam normam un novers pilnigu audzinasanu. Si iemesla del tiek izmantots ari sinonims "gruti izglitojami berni", jo vini vismazak tiecas ieverot pedagogiskos prieksrakstus un izrada arkarteju nejutigumu pret tradicionalajam pedagogiskajam ietekmem. Viens no galvenajiem grutibu celoniem izglitibas procesa ir garigas slimibas un ta sauktas robezvalstis. Berns, kas cies, piemeram, no psihopatijas vai agrinas bernibas autisma, noteikti izcelas no normali attistosos vienaudzu masas, un vina audzinasana ir ieverojami sarezgita. Tomer ta klasificesana par sarezgitu nav pilnigi pamatota, jo tas novirzes galvenokart ir paklautas mediciniskai korekcijai. Ja berna uzvediba liek vinam aizdomas, ka vinam vai vinai ir neiropsihiskas novirzes, ir jakonsultejas ar neiropsihiatru, neiropatologu vai bernu psihiatru, kurs veic kvalificetu diagnozi un nosaka atbilstosu arstesanu (ja ta nav, jebkuri pedagogiskas korekcijas pasakumi var but neefektivi). Dazos gadijumos ieteicama individuala apmaciba. Dazus uzvedibas traucejumus var izraisit iedzimtas vai iegutas psihofiziologiskas anomalijas, kas nav saistitas ar garigam slimibam. Ta ir ta saukta agrina infantila nervozitate, ta saukta augla alkohola sindroma izpausmes (kas rodas alkohola intoksikacijas rezultata pirmsdzemdibu attistibas stadija). Viegli psihofiziski traucejumi ietver ari minimalu smadzenu disfunkciju, kas rodas dazadu kaitigu faktoru ietekmes rezultata agrina attistibas stadija. Visbiezak sastopamas si traucejuma sekas ir ta sauktais hiperkinetiskais sindroms, kas ierosmes un inhibicijas procesu nelidzsvarotibas del nervu sistema izpauzas ka parmeriga aktivitate, impulsivitate un nespeja brivpratigi regulet uzvedibu. Berniem, kas cies no sadam novirzem, ir nepieciesama individuala pieeja audzinasanai, nemot vera vinu psihofiziskas attistibas ipatnibas. Vairuma gadijumu ir iespejams labot savu uzvedibu ar nosacijumu, ka tiek apvienoti individuali izveleti pedagogiskas ietekmes pasakumi un terapeitiskie un korektivie pasakumi. Vairuma gadijumu sarezgitu bernu mediciniska parbaude nosaka normalu vinu psihofiziskas attistibas limeni. Acimredzot novirzes vinu uzvediba ir saistitas ar arejiem, socialiem un pedagogiskiem faktoriem. Visbiezakais islaicigo novirzu iemesls ir tas, ka vecaki un skolotaji nepietiekami nem vera berna attistibas vecuma ipatnibas. Krievu bernu psihologija ir konstatets, ka individuala attistiba tiek veikta ta saukto stabilo un kritisko vecumu mainas veida. Pedeja ietvaros berns pariet uz kvalitativi jaunu attistibas posmu, ieprieks veidotu garigo audzeju realizaciju. Taja pasa laika pieaugusie ne vienmer godigi noverte berna paaugstinatas spejas un vajadzibas un turpina istenot noteiktos, bet nepietiekamakos pedagogiskas ietekmes pasakumus. Sada situacija kritiskais vecums parversas par patiesi krizes posmu, kas ir pilns ar traucejumiem berna uzvediba. Saja aspekta tris gadu krize ir ipasi nozimiga, kad veidojas berna pasapzina, kas prasa atskirigu attieksmi pret vinu, ka ari pusaudza vecuma krizi, kura berns medz parvertet savas paaugstinatas spejas, un vecakie, gluzi preteji, turpina iztureties pret vinu ka pret bernu. Daudzi petijumi ir paradijusi, ka ar atbilstosu pieeju jaunattistibas personibai kritiskais vecums var turpinaties bez konfliktiem. Tapec "gruta vecuma" definicija ir diezgan patvaliga; Nemot vera attistibas vecuma ipatnibas, ir iespejams izvairities no daudzam grutibam, kas raksturigas ne tik daudz noteiktam vecuma posmam, bet gan individualai attistibas situacijai. Vairakos gadijumos izglitibas procesa parkapumus izraisa hroniski neatbilstosi pedagogiskas ietekmes apstakli uz bernu. Nelabveligs moralais un psihologiskais klimats gimene biezi ir pamats, uz kura rodas novirzes personibas attistiba. Nepietiekamas vai, gluzi preteji, parmerigas prasibas bernam rada vina nevelesanos un nespeju uztvert pedagogiskas ietekmes. Ipasi negativu lomu spele vecaku prasibu vienotibas trukums, kura berns nonak "izglitibas vakuuma", nespejot un neveloties apmierinat pretrunigas vai pat savstarpeji izsledzosas prasibas. Izglitiba, kuras pamata ir moralizesana un sodisana, parasti nerada ilgtermina pozitivu efektu: pieradis paklausit tikai no bailem, berns viegli izdara jebkadus parkapumus, tiklidz bailes vajinas. Tapec vecaku un skolotaju sudzibas par bernu uzvedibu ir jaapsver visaptverosi, nemot vera visas iespejamas kludas audzinasana. Saja zina loti noderigas var but gimenes konsultacijas un skolas psihologiskie pakalpojumi, ja berna uzvediba tiek analizeta konteksta ar vina vai vinas attistibas apstaklu kopumu. Biezi vien dazi gimenes ieksejo attiecibu psihoterapeitiskas korekcijas pasakumi palidz atrisinat sarezgita berna problemu. Skolas sniegumam ir svariga loma berna uzvediba un vina personibas veidosana. Hroniska macisanas kavesanas, kas radusies dazadu iemeslu del, var radit studentam nepatiku pret izglitojosam aktivitatem un velmi sevi apliecinat citos veidos. Nav nekas neparasts, ka nesekmigs students iebilst pret sevi klasei un skolotajam, demonstre izaicinosu un nepietiekamu uzvedibu. Pedagogiska takta parkapsana, sodu launpratiga izmantosana un negativi vertejumi tikai saasina radusos opoziciju. Skolotaja uzdevums ir izprast akademiskas neveiksmes celonus un meginat tos noverst, izmantojot individualu pieeju studentam. Dazos gadijumos pat nelieli akademiskie panakumi izraisa pozitivas izmainas berna uzvediba.