Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Paskontrole ir cilveka apzinata savu stavoklu, impulsu un darbibu regulesana, pamatojoties uz to salidzinajumu ar noteiktam subjektivam normam un idejam. Paskontroles attistiba ir viens no galvenajiem socializacijas mehanismiem; Tas ir saistits ar sabiedribas izstradato uzvedibas normu asimilaciju un pienemsanu no personas, so merka (kas pastav neatkarigi no personas) normu parveidosanu par ieksejiem, raksturigiem pasregulacijas mehanismiem. Paskontroles rasanos un attistibu nosaka sabiedribas prasibas attieciba uz cilveka uzvedibu. Tadejadi paskontrole ir sociali pastarpinata paradiba, kas raksturiga tikai cilvekam ka socialai butnei. Paskontroles rezultata tiek apzinati izveletas pielaujamas un pienemamakas reakcijas formas uz apkartejas realitates apstakliem. Jo ipasi tiek atsijati tie spriedumi un darbibas, kas neatbilst realitatei. Tadejadi svarigs paskontroles aspekts ir sevis ierobezosana, speja atteikties no neproduktivam un sociali noraiditam reakcijam. Si speja sakotneji nav raksturiga personai, bet pakapeniski veidojas, attistoties personibai. Berns piedzimst ka biologiska butne, kurai nav raksturigas socialas uzvedibas regulesanas formas. Sakotneji zidaina darbibas virzosais mehanisms ir tikai vina pasa elementarie impulsi un vajadzibas. Vinu apmierinatiba ir pilniba pieauguso rokas, un berns spej izteikt savus impulsus tikai vienkarsako reakciju veida (raudasana, kliegsana, motora aktivitate). Berna attistiba ir pakapeniska vina asimilacija ar lietderigam praktiskam darbibam, ar kuru palidzibu vins iegust iespeju patstavigi apmierinat savas individualas vajadzibas. Sis process tiek veikts, sazinoties ar pieauguso, vina tiesa uzraudziba. Kooperativas aktivitates galvena loma sakotneji ir pieaugusajam; Ta vada un regule berna ricibu, demonstre apgustamos uzvedibas modelus, ka ari noverte un kontrole. Tada veida kontroles mehanismi sakuma ir areji bernam, pastav neatkarigi no vina; Vinu parvadatajs ir pieaugusais. Vecaki un pedagogi ne tikai piedava bernam noteiktus uzvedibas veidus, bet ari demonstre sekas, uz kuram noved si vai si darbiba. Atkartotu atkartojumu rezultata berns apgust cilveka darbibas celonu un seku raksturu un pakapeniski iegust speju paredzet si vai si sola rezultatus. Laika gaita sis paredzamais rezultats klust par neatkarigu un pietiekamu darbibas regulatoru. Berns spej izvairities no noteiktas darbibas, kas rada nevelamas sekas tikai tapec, ka vins garigi (iekseji) iedomajas sis sekas un nevelas, lai tas notiktu. Sis spejas apgusana ir saistita ar noteiktas ieksejas pretrunas atrisinasanu. No vienas puses, berna impulsivie impulsivie impulsi liek vinam veikt noteiktus pasakumus; No otras puses, jau ir pieredze, ka sadus impulsus kavet ar arejam ietekmem (noraidijums, sods utt.). Sadas pretrunas iznakums var atskirties. Ja bernam ir pietiekama iespeja apmierinat savas pamatvajadzibas, un arejie regulatori vinu neiegremde atnemsanas situacija, tad vins izradas diezgan uznemigs pret sapratigiem ierobezojumiem un pakapeniski pielidzina tos ka savus, raksturigos uzvedibas regulatorus. Bet parmerigu ierobezojumu apstaklos, kad tiek bloketas berna emocionalas, kognitivas un citas vajadzibas, sapigi tiek piedzivota pretruna starp pasa impulsu un arejo ierobezojumu. Pieaugusa zina ir ari tas, ka no arejiem ierobezojumiem izrietosai sevis ierobezosanai nevajadzetu but tikai negativam aspektam bernam, bet ta ir javeicina un jaapstiprina. Paskontroles attistiba notiek, kad berns saprot, ka optimala risinajuma izvele nav merka noraidisana, bet gan veids, ka to sasniegt ar pienemamiem lidzekliem. Parmerigas un parak ierobezojosas audzinasanas vide, kas raksturo autoritaru audzinasanu, arejas prasibas tiek uztvertas ka naidigas un svesas; Tas netiek piesavinatas ka savas, ieksejas normas. Taja pasa laika paskontroles spejas veidosanas ir sarezgita; Berns ne tikai nespej asimilet socialas normas, bet, demonstrejot, ka vins seko tam, baidoties no soda, censas tas apiet, kad vien iespejams. Tapec pilnigas arejas kontroles situacija noved pie negativa rezultata: berns neattista speju veikt neatkarigu moralo novertejumu. Vel viens nevelams vecaku strategijas variants ir ta sauktais visatlautibas stils, kad vecakie nepietiekami regule berna motivus. Sajos apstaklos bernam vienkarsi nav iespejas apgut pasregulacijas un sevis ierobezosanas mehanismus. Optimala izglitibas strategija sastav no pakapeniskas pieaugusa un berna kontroles un novertesanas funkciju atdalisanas. Agrinas attistibas stadijas berns nav spejigs paskontrolet un vinam ir nepieciesama areja vina uzvedibas regulesana. Saja gadijuma pieaugusa loma ir vadosa. Pakapeniski berns iegust speju rikoties un spriest patstavigi. Pieaugusa uzdevums ir nodot tiesibas un atbildibu par savas uzvedibas regulesanu bernam proporcionali sis spejas veidosanas atrumam. Katra vecuma posma mainas arejas un ieksejas regulesanas attieciba, lidz cilveks sasniedz speju pilniba patstavigi novertet un vadit savu uzvedibu. Sis spejas sasniegsana daleji iezime psihologiska un sociala brieduma sakumu.