Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Musdienu pieejas ietvaros uztveres ka ipasas aktivitates izpratnei B. G. Ananyev, Z. M. Boguslavskaya, L. A. Venger, T. O. Ginevskaya, T. E. Endovitskaya, A. V. Zaporozhets, V. P. Zinchenko, A. R. Luria, M. I. Lisina, Y. Z. Neverovich, A. G. Ruzskaya, E. F. Rybalko un citi atklaja uztveres attistibas likumsakaribas ontogeneze. Ir konstatets, ka uztveres attistiba notiek, veidojot uztveres darbibas, kas ir cilveka uztveres procesa strukturvienibas (Zaporozecs A. V., 1941). Uztveres darbiba nodrosina dazu jutekliski dotas situacijas ipasibu apzinatu izolaciju un manu informacijas parveidosanu, ka rezultata tiek radits attels, kas ir piemerots objektivajai pasaulei un atbilst darbibas uzdevumiem. Uztveres darbiba ir ciesi saistita ar praktisko darbibu. Sis savienojums izpauzas to izverstaja areja motora rakstura – rokas kustibas, kas jut objektu, balsenes kustibas, kas rada dzirdamu skanu, un acu kustibas, kas izseko redzamo konturu. Veicot sis darbibas, juteklu organu kustibas tiek "pielidzinatas" uztverta objekta iezimem (A. N. Leontievs). Tas noved pie si objekta "cast" vai "kopijas" uznemsanas, sava veida modela izveides, nepartraukti salidzinot uztveri ar originalu, attela parbaudi un korekciju (Y. B. Gippenreiter). Uztveres darbibu attistibu papildina ieverojams motora komponentu samazinajums, ka rezultata uztveres process areji izpauzas ka vienreizejs "ricibas brivibas" akts. Uztveres attistiba uztveres darbibas ir darbibas, kas saistitas ar objektu parbaudi un salidzinasanu ar sociali attistitiem pasakumiem – manu standartiem. Dazas sistemas, kas identificetas visa cilveces vesture, regulari veidotas formu, izmeru, krasu uc rindas, kas ir sanemusas noteiktu verbalo apzimejumu, darbojas ka standarti. Ontogenetiskaja attistiba ir objekta parbaudes meistariba, orientacijas metodes, noteiktu ipasibu identificesana (meklesanas, klausisanas un sajutas veidi), ka ari manu standartu sistemu asimilacija, ar kuru palidzibu individs asimile socialo manu pieredzi (A. V. Zaporozecs). Pec tam arejas darbibas ar arejiem objektiem tiek samazinatas, automatizetas un internalizetas. Taja pasa laika arejas darbibas nonak garigaja plana, bet standarti – atminas satura. Orientacija klust par operaciju holistiskas darbibas struktura. Ta rezultata orientacija tiek parveidota par vienu no psihiskajiem procesiem: ja tie ir versti uz arejo objektu iezimem, uztveri un, ja uz esosajiem savienojumiem starp objektiem, uz domasanu. Saja posma vini var atdalities no pasreizejam darbibam, iegustot relativu neatkaribu un savu attistibas logiku, un jo ipasi paredzet praktiskas darbibas, nodrosinot to regulejumu. No ieprieks aprakstitas uztveres attistibas gaitas klust skaidrs, ka nepieciesamais nosacijums berna garigajai attistibai ir vina organisma un nervu sistemas nobriesana. Uztveres attistibai ipasi svariga ir analizatoru (galvenokart redzes un dzirdes) nobriesana. Tomer sie organiskie apstakli rada tikai iespejas, prieksnoteikumus uztveres attistibai. Vietejo un arvalstu zinatnieku petijumi liecina, ka jaundzimusajiem ir refleksu reakcijas, kas parada analizatoru gatavibu sanemt arejas ietekmes. Vizuala analizatora aktivitates petijums atklaja visparejas motora aktivitates izmainas, reagejot uz gaismas stimulu darbibu. Krievu un arvalstu psihologu un fiziologu (M. P. Denisova un K. L. Figurin, A. I. Bronstein un E. P. Petrova, N. I. Kasatkina un A. I. Levikova uc) darbi apraksta taustes jutibas palielinasanos, dzirdes analizes attistibu un zidainu vizualo uztveri. Tomer sensoras attistibas organiskie prieksnoteikumi (analizatoru sistemu dabisko anatomisko un fiziologisko ipasibu veida) vel nav paspietiekami, lai berns sakotneji asimiletu cilveka pieredzi, kas ir pamats vina garigo ipasibu un speju veidosanai. Analizatoru darbiba ir japielago apkartejas pasaules ipatnibam. Berna manu-uztveres sferas adaptivo mehanismu attistiba pirmaja dzives gada ir diezgan labi izpetita. Ir identificeti cetri vecuma periodi, kas raksturo si vecuma bernu manu attistibu. Svarigakie pirma perioda ieguvumi (no dzimsanas lidz pirma menesa beigam) ir: skatiena izsekosanas kustibas paradisanas (dazas stundas pec dzimsanas); konvergences paradisanas (2. vai 3. nedela); redzes koncentracija (3.-4. nedela); palielinot attalumu, no kura berns var sekot kustigam objektam; dzirdes koncentracija (2.-3. nedela, saskana ar N. L. Figurinu un M. P. Denisovu, 9. diena, saskana ar A. I. Bronsteinu un E. P. Petrovu). Otraja perioda (no viena lidz trim menesiem), saskana ar V. M. Bekhtereva un N. M. Scelovanova petijumiem, vizuala reakcija sak spelet vadoso lomu. G. L. Rosengart-Pupko raksturo treso menesi ka galveno berna vizualas uztveres attistiba pirmaja dzives gada: stimuli, kas saistiti ar citam receptoru sistemam, piemeram, dzirdi un pieskarienu, izraisa vizualu reakciju tris menesus vecam bernam (pagriezot galvu uz balss skanu un meklejot personu, kas runa; parvietojot skatienu uz rotallietu, kas nejausi pieskaras rokai). Saja vecuma, saskana ar petijumiem, ir iespejams attistit pirmos nestabilos kondicionetos refleksus dzirdes un vizualajiem stimuliem (L. I. Levikova, N. I. Kasatkin, M. O. Fontzetzer, Ts. P. Nemanova). Treso periodu (no trim lidz sesiem menesiem) petnieki raksturo ka rokas aktivas attistibas periodu ka darbibas organu un izzinas organu (G. L. Rosengart-Pupko uc). Sakotneji ir roku palpatoriskas kustibas un pec tam rokas kustiba uz objekta. Lidz sesta menesa beigam ir butiskas izmainas attiecibas starp vizualo uztveri un roku kustibu. Vizuala uztvere izraisa rokas kustibas un regule kustibas attieciba pret virzienu un formu. Taja pasa perioda (no ceturta menesa) klust iespejams iegut stabilu gaismas (N. I. Kasatkin) un skanas (N. P. Nechaeva, A. M. Levikova uc) stimulu diferenciaciju. Ceturta perioda (no sesiem lidz divpadsmit menesiem) galvenais audzejs ir kustibu saistiba noteikta seciba uztverosa organa kontrole un motoru sistemu veidosanas. Ir iesniegta parauga reproducesana, arejas ietekmes modelesana. Petijumi ir paradijusi iespeju attistit stabilas diferenciacijas si vecuma berniem: smalka skanu diferenciacija ar piki sesu lidz septinu menesu vecuma (N. P. Nechaeva); spektra galveno krasu diferenciacija astotaja menesi (M. P. Denisova, N. L. Figurin); vizuala dziluma diskriminacija, sakot no sesarpus menesiem (J. Gibsons). Tadejadi pirmo dzives menesu vispareja nozime berna manu attistiba galvenokart ir analizatoru sagatavosana arejas pasaules objektivai uztverei, vinu darba pielagosanai arejo ietekmju ipatnibam. Bernu petijumi otraja un tresaja dzives gada liecina, ka sensoro funkciju attistibu saja vecuma nosaka objekta aktivitate (Sh. A. Abdullaeva, S. L. Novoselova, N. M. Shchelovanov uc). Taja pasa laika objekta arejas ipasibas vairs nenosaka darbibu, tas, no vienas puses, lauj atpazit objektu, un, no otras puses, tas ir janem vera, veicot objektivo darbibu. Psihologisko un pedagogisko petijumu rezultata ir konstatets, ka bernu manu attistibas galvena linija otraja un tresaja dzives gada ir uztveres veidosanas par attiecibam starp objektiem pec to arejam ipasibam praktiskas darbibas apguves gaita.