Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Uztvere. Vienlaikus ar sajutu attistibu berniem vecuma no 2 lidz 6 gadiem uztveres attistiba turpinas. Saja perioda rotalu un konstruktivu darbibu ietekme berni attista sarezgitus vizualas analizes un sintezes veidus, tostarp speju garigi sadalit uztverto objektu redzes lauka, parbaudot katru no sim dalam atseviski un pec tam apvienojot tos viena veseluma. Berns pielauj lielu skaitu kludu, novertejot objektu telpiskas ipasibas. Pat lineara acs berniem ir daudz mazak attistita neka pieaugusajiem. Piemeram, uztverot linijas garumu, berna kludas pakape var but aptuveni piecas reizes lielaka neka pieaugusajam. Vel grutak berniem ir laika uztvere. Bernam ir loti gruti apgut tadus jedzienus ka "rit", "vakar", "agrak", "velak". Dazas grutibas rodas berniem, uztverot objektu attelus. Piemeram, aplukojot attelu un pastastot, kas uz ta ir uzzimets, pirmsskolas vecuma berni biezi kludas, atpazistot attelotos objektus, nosaucot tos nepareizi, jo vini joprojam noker tikai nejausu vai nenozimigu lidzibu ar to, ko vini nem.

Berna uzmaniba pirmsskolas gadu sakuma atspogulo vina interesi par apkartejiem objektiem un ar tiem veiktajam darbibam. Berns ir koncentrets tikai lidz bridim, kad interese zud. Jauna objekta izskats nekavejoties liek pieverst uzmanibu tam. Tapec berni reti dara to pasu ilgu laiku. Pirmsskolas vecuma, pateicoties bernu aktivitasu komplikacijai un vinu kustibai vispareja garigaja attistiba, uzmaniba iegust lielu uzmanibu fokuss un noturiba. Piemeram, ja jaunaki pirmsskolas vecuma berni var spelet to pasu speli 30-50 minutes, tad lidz piecu vai sesu gadu vecumam speles ilgums palielinas lidz divam stundam. Bernu uzmanibas stabilitate palielinas ari, skatoties attelus, klausoties stastus un pasakas. Tadejadi attela skatisanas ilgums lidz pirmsskolas vecuma beigam palielinas apmeram divas reizes; Sesus gadus vecs berns ir labak informets par attelu neka jaunaks pirmsskolas vecuma berns un taja izcel interesantakus aspektus un detalas. Brivpratigas uzmanibas attistiba. Galvena uzmanibas maina pirmsskolas vecuma ir ta, ka berni pirmo reizi sak kontrolet savu uzmanibu, apzinati virzit to uz noteiktiem objektiem un paradibam un palikt uz tiem, izmantojot tam noteiktus lidzeklus. Sakot ar vecako pirmsskolas vecumu, berni var pieverst uzmanibu aktivitatem, kas viniem rada intelektuali nozimigu interesi (miklu speles, miklas, izglitojosa veida uzdevumi). Uzmanibas stabilitate intelektualaja darbiba ieverojami palielinas lidz septinu gadu vecumam.

Atmina. Butiskas izmainas berniem notiek brivpratigas atminas attistiba. Sakotneji atmina ir piespiedu karta: pirmsskolas vecuma berni parasti neizvirza sev uzdevumu kaut ko atcereties. Berna brivpratigas atminas attistiba pirmsskolas perioda sakas vina audzinasanas procesa un spelu laika. Iegaumesanas pakape ir atkariga no berna interesem. Berni labak atceras to, kas vinus interese, un jegpilni atceras, saprot, ko vini atceras. Taja pasa laika berni galvenokart palaujas uz vizuali uztvertiem objektu un paradibu savienojumiem, nevis uz abstraktam un logiskam attiecibam starp jedzieniem. Turklat latentais periods, kura berns var atpazit objektu, kas vinam jau ir zinams no ieprieksejas pieredzes, ir ieverojami pagarinats. Piemeram, lidz tresa gada beigam berns var atcereties, ko vins uztvera pirms daziem menesiem, un lidz ceturta gada beigam vins var atcereties, kas notika apmeram pirms gada.

Visspilgtaka cilveka atminas iezime ir tada veida amnezijas esamiba, no kuras visi cies: gandriz neviens nevar atcereties, kas ar vinu notika pirmaja dzives gada, lai gan tiesi sis laiks ir visvairak pieredzejis.

Pirmsskolas vecuma berna iztele, domasana, runa