Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Attistoties zinatkarei un izzinas interesem , berni arvien vairak izmanto domasanu, lai apgutu apkartejo pasauli, kas parsniedz vinu pasu praktisko darbibu izvirzitos uzdevumus. Pirmsskolas vecuma berni izmanto sava veida eksperimentus, lai noskaidrotu vinus interesejosos jautajumus, noverotu paradibas, iemeslus par tiem un izdaritu secinajumus. Darbojoties prata ar atteliem, berns iedomajas realu darbibu ar objektu un ta rezultatu, un sada veida izlemj vina prieksa esosais uzdevums. Izteles domasana ir pirmsskolas vecuma berna galvenais domasanas veids. Vienkarsakajas formas tas paradas jau agra berniba, kas izpauzas ka saura praktisku problemu klasta risinasana, kas saistitas ar berna objektivo darbibu, izmantojot vienkarsakos rikus. Pirmsskolas vecuma sakuma berni sava prata risina tikai tas problemas, kuras rokas vai instrumenta veikta darbiba ir tiesi versta uz praktiska rezultata sasniegsanu, piemeram, objekta parvietosanu, izmantosanu vai mainu. Jaunaki pirmsskolas vecuma berni sadas problemas risina ar areju orientesanas darbibu palidzibu, t.i. vizuali aktivas domasanas limeni. Videja pirmsskolas vecuma, risinot vienkarsakas un pec tam sarezgitakas problemas ar netiesiem rezultatiem, berni pakapeniski sak pariet no arejiem testiem uz garigiem izmeginajumiem. Pec tam, kad berns ir iepazistinats ar vairakiem problemas variantiem, vins var atrisinat jaunu ta versiju, vairs neizmantojot arejas darbibas ar prieksmetiem, bet iegustot nepieciesamo rezultatu sava prata.

Prieksnoteikumi logiskas domasanas attistibai, darbibu asimilacijai ar vardiem un skaitliem ka zimem, kas pamana realus objektus un situacijas, tiek likti agras bernibas beigas, kad berna sak veidoties apzinas zimju funkcija. Saja laika vins sak saprast, ka objektu var apzimet, aizstat ar cita objekta, attela vai varda palidzibu. Tomer so vardu berni nedrikst lietot ilgu laiku, lai atrisinatu neatkarigas garigas problemas. Gan vizuali aktiva, gan ipasi vizuali figurala domasana ir ciesi saistita ar runu. Ar runas palidzibu pieaugusie vada berna ricibu, izvirza vinam praktiskus un kognitivus uzdevumus un maca vinam, ka tos atrisinat. Berna pasa verbalie izteikumi, pat laika, kad tie tikai pavada praktisko darbibu, pirms tas, veicina berna izpratni par sis darbibas gaitu un rezultatu un palidz meklet veidus, ka atrisinat problemas.

Bernu psihologiska gataviba skolai

Lidz 6 gadu vecumam berns ir cilveks noteikta nozime: vins apzinas savu dzimumu, apzinas, kadu vietu vins ienem starp cilvekiem un ko vinam vajadzetu ienemt, un spej veidot attiecibas ar pieaugusajiem un vienaudziem. Vins ir attistijis pardomas, motivs "man ir" domine par motivu "es gribu". Viens no pirmsskolas vecuma berna garigas attistibas rezultatiem ir vina gataviba macities skola. Katram sesgadigam bernam dzive jau ir individualas, personibas iezimes, motivi un attieksme. Sesgadnieku kognitivas spejas ir tadas, ka vini jau var sakt sistematisku skolosanos. 6 gadus vecam bernam ir diezgan attistita uzmaniba, atmina un iztele. Vins viegli novirza savu uzmanibu, labak atceras, kas vinu iespaido; Vina iztele ir saistita ar iespaidiem. Ari 6 gadus veca berna runa ir diezgan attistita. Vins var izskaidrot speles saturu, kura vins piedalijas, veidot stastu no attela, izteiksmigi lasit isu dzejoli. Vina domasana joprojam ir telaina, bet vins jau var saprast abstraktus spriedumus. Visi 6 gadus vecu bernu garigie procesi pakapeniski klust arvien brivpratigaki un kontrolejamaki. Tas ir ipasi efektivs ipasi organizetos apstaklos. 6 gadus vecu bernu intelektuala gataviba macities skola paredz vinu garigo procesu attistibu, manu attistibu, nepieciesamibu apgut jaunas lietas, speju macities no pieaugusa, nepieciesama sistema ieguto zinasanu objekta klatbutni utt. speja nonakt saskare ar jauniem cilvekiem (pieaugusajiem un vienaudziem) utt.

Junioru skolas vecums (no 7 lidz 10 gadiem)