Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Zinatnieki iesaka vecakiem nesteigties sutit savu bernu uz skolu, lai noverstu iespejamas macisanas problemas, ka ari izglitotu berna lidera ipasibas. Psihofiziologi atzime, ka pec piecpadsmit minusu sedesanas parastaja skolas stavokli piecus vai sesus gadus vecam bernam attistas stenokardijas lekmes. Vinu secinajums ir tads, ka bernam jaiet uz skolu ne agrak ka lidz pilnam septinu gadu vecumam. Skolas vecums, tapat ka visi vecumi, sakas ar kritisku vai kritisku periodu. Jau sen ir noverots, ka berns pareja no pirmsskolas uz skolas vecumu mainas loti peksni un klust grutak izglitibas zina neka ieprieks. Tas ir parejas posms – vairs neesmu pirmsskolas vecuma berns un vel neesmu skolnieks. Berna pardzivojumi, velmes un velmju izpausme, t.i., uzvediba un aktivitates, pirmsskolas vecuma bernam parasti ir nepietiekami diferencets veselums. Musu valsti tas viss ir loti diferencets, tapec pieaugusa uzvediba nerada iespaidu, ka ta ir tikpat spontana un naiva ka berna uzvediba. Kad pirmsskolas vecuma berns nonak krize, visnepieredzejusakajam noverotajam uzreiz ir skaidrs, ka berns peksni zaude naivumu un spontanitati uzvediba, attiecibas ar citiem vins klust ne tik saprotams visas izpausmes ka agrak. Ikviens zina, ka 7 gadus vecs berns atri stiepjas garuma, un tas norada uz vairakam izmainam organisma. Ir taisniba, ka berns dramatiski mainas, un izmainas ir dzilakas, sarezgitakas neka izmainas, kas noverotas tris gadu krize. Sis krizes simptomi ir loti dazadi. Berns sak but manierigs, kaprizs, staigat citadi, neka vins staigaja ieprieks, vina uzvediba paradas kaut kas smiekligs un maksligs, kaut kada fidgeting, klaunade, klaunade; Vins izliekas par bufonu. Kapec tik nemotiveta klaunade ir parsteidzosa? Kad berns skatas uz spidigu tejkannu, uz kuras virsmas tiek ieguts neglits attels, vai spogula prieksa veido grimases, vins vienkarsi uzjautrina. Bet, kad vins ienak telpa ar salauztu gaitu, runa cikstosa balsi, tas nav motivets, tas ir parsteidzoss. Neviens nebus parsteigts, ja pirmsskolas vecuma berns saka mulkigas lietas, jokus, lugas, bet, ja vins izliekas par bufonu un tadejadi izraisa nosodijumu, nevis smieklus, tas rada iespaidu par nemotivetu uzvedibu. Sis iezimes norada uz spontanitates un naivuma zudumu, kas bija raksturigs pirmsskolas vecuma bernam. Septinus gadus veca berna areja atskiriga iezime ir berniskigas spontanitates zudums, nedaudz pretenciozas, maksligas, manierigas un saspringtas uzvedibas paradisanas. Nozimigako septinu gadu vecuma krizes iezimi varetu saukt par berna personibas ieksejas un arejas puses diferenciacijas sakumu. Kas slepjas aiz iespaida par berna uzvedibas naivumu un spontanitati pirms krizes? Naivums un spontanitate nozime, ka berns no arpuses ir tads pats ka iekspuse. Viens klusi pariet otra, vienu uzreiz nolasam ka otra atklajumu. Kadas darbibas mes saucam par tulitejam? Pieaugusajiem ir loti maz berniskigas naivuma un spontanitates, un to klatbutne pieaugusajiem rada komisku iespaidu. Piemeram, komiksu aktieris Carlzs Caplins izcelas ar to, ka, spelejot nopietnus cilvekus, vins sak iztureties ar neparasti berniskigu naivumu un spontanitati. Tas ir vina komedijas galvenais nosacijums. Neatliekamibas zaudesana nozime intelektuala elementa ieviesanu musu riciba, kas ir kilis starp pieredzi un tuliteju ricibu, kas ir tiesi preteja berna naivai un spontanai ricibai. Tas nenozime, ka septinu gadu krize noved no tulitejas, naivas, nediferencetas pieredzes lidz galejam polam, bet, patiesam, katra pieredze, katra tas izpausme rodas noteikts intelektuals bridis. Viena no sarezgitakajam musdienu psihologijas un personibas psihopatologijas problemam ir problema, ko varetu saukt par nozimes pieredzi. Vajadzibu un motivu reorganizacija, vertibu parvertesana ir galvenais punkts pareja no vecuma uz vecumu. Taja pasa laika mainas ari vide, t.i., berna attieksme pret vidi. Citas lietas sak intereset bernu, vina rodas citas darbibas, un berna apzina tiek rekonstrueta, ja apzina tiek saprasta ka berna saistiba ar vidi.

Atminas sakumskolas skoleniem