Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Bernam nav jaspej atcereties visu pasaule, bet laba atmina ir uzticigs paligs dzive un, pats galvenais, studijas. Speja atcereties ir tiesi saistita ar vecumu, un jau ir pieradits, ka jo vecaks ir berns, jo labak darbojas vina atmina. Zinatnieki uzskata, ka tas ir saistits ne tik daudz ar pasas atminas attistibu, bet gan ar tas pielietosanas tehnikas uzlabosanu. Tas ir, kad berni klust vecaki, vini iemacas piemerot konkretu strategiju, kas lauj viniem vieglak un efektivak atcereties jaunu informaciju un pec tam atrast to atmina. Atmina un tas attistiba ir tiesi saistita ari ar berna garigo speju limeni. Pastav tiesa korelacija starp to, ko berns var domat un darit, un to, ko vins spej atcereties. Tapec ir acimredzams, ka atminas attistiba ir saistita ari ar garigo speju attistibu, kas notiek, bernam augot. Musu zinasanam ir ari milziga ietekme uz musu speju atcereties jaunu informaciju un atcereties veco informaciju. Tatad, palielinoties zinasanu apjomam, pieaugs ari atmina. Svarigi ir ari tas, lai jaunajam zinasanam butu kada nozime bernam. Un jo vairak vini sazinas ar vina interesem, jo vieglak vinam bus tos atcereties. Lai redzetu pats, paludziet savam mazulim pateikt jums vinu iecienitako multfilmu varonu vardus: nav saubu, ka vini tos izpludinas bez viena paklupiena. Tapec motivacijai ir tik svariga loma macibu procesa: ta palidz nepazistamam lietam klut jegpilnam un interesantam skolenam. Lai kaut ko iegaumetu, nepietiek tikai ar vardu, skaitlu, frazu atkartosanu. Ir iespejams atcereties informaciju, bet atmina ir ne tikai speja uzglabat to, kas nepieciesams galva, bet ari iegut to no turienes, un tiesi tas ir loti problematisks sada veida. Kad bernam kaut kas ir jaatceras, vinam vai vinai vajadzetu izmantot noteiktas metodes, kas spej ne tikai saglabat informaciju atmina, bet ari velak to atcereties. Zinatne sis metodes sauc par "strategijam". Skali pateikt, ko vini macas, ir vienkarsaka un visizplatitaka strategija, ko daudzi berni sakuma izmanto neapzinati (pirms 8 gadu vecuma). Ja jus verojat, ka jusu mazulis svesvalodas stunda apgust reizinasanas tabulu, pareizrakstibas likumu vai jaunu ziloni, jus redzesit, ka vins kustina lupas, lai atkartotu lasito. Mazi berni reti kad spej kaut ko ipasi iemacities: vini parasti labi prot iegaumet dzejolus, skaitlus utt., atkartojot tos rotalu situacijas. Tomer jasaka, ka iegaumejama materiala izruna prasa parak daudz pulu, laika un uzmanibas. Turklat iegaumesanas rezultati saskana ar so strategiju nav ilgi, jo berns uzvedas ka papagailis varda burtiska nozime, nemeginot saprast saiknes, kas pastav starp to, ko vins macas. Tapec si strategija ir piemerota, lai iegaumetu informaciju, kas butu nepieciesama tuvakaja nakotne: ta nav paredzeta ilgtermina. Tas ir tipisks veids, ka sagatavoties eksamenam, pec kura viss tiek veiksmigi izskalots no galvas. Ir daudz lietderigak iemacit bernam "organizet" materialu, ko vins macas, tas ir, grupet to iegaumesanas procesa un atrast savienojumus starp to, ko vins macas, ka ari starp jaunam un vecam zinasanam. Piemeram, ja bernam svesvalodas stunda ir jaapgust noteikts skaits jaunu vardu, tad pirms to apguves jums ir jagrupe tie pec kadas pazimes, piemeram, pec pirma burta, nozimes vai asociacijam. Tapat ir lietderigi meginat saistit jaunas zinasanas ar to, kas bernam jau bija, piemeram, petot nakamo reizinasanas tabulas kolonnu, lai vilktu paraleles ar jau apgutajam zinasanam. Galu gala, jaunas zinasanas gandriz vienmer kaut kada veida "atkarto" vecas, un tadejadi galva tiek veidota zinama saikne starp vienu un otru, un paradas orientieri, kas palidzes pilniba atjaunot nepieciesamo informaciju atmina istaja laika. Ar nelielu praksi un jusu palidzibu jusu berns viegli apgus so noderigo strategiju. "Aerobatika" materiala iegaumesana ir sistematiska iegaumesana. Ja jusu berns vienkarsi lasa tekstu (skali vai klusi), vins to sapratis un pat atceresies to visparigi. Bet pilnigs un sistematisks skats tiks veidots tikai aktivas iegaumesanas procesa, tas ir, apkopojot lasito, pierakstot galvenas idejas un informaciju, izveidojot savienojumus starp petama materiala dalam un noskaidrojot atbildes uz jautajumiem, kas rodas. Tadejadi informacija ir ne tikai iegaumeta, bet ari labi saprotama un saprotama bernam un ilgu laiku paliek galva harmoniskas sistemas veida. Lai viegli piemerotu ieprieks minetas strategijas, jums ir nepieciesama prakse un vecaku palidziba, kuriem vajadzetu palidzet berniem ar so vai citu uzdevumu. Ja jusu mazulis iemacisies pareizi iegaumet jaunu informaciju, vina riciba bus specigs riks, kas nepieciesams studijam un pec tam darbam, ko sauc par "atminu".

Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts

Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts

(Psihologiskais dienests pirmsskolas iestade)