Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Pamatskolas vecuma atmina, tapat ka visi citi garigie procesi, butiski mainas. Vinu butiba ir tada, ka berna atmina pakapeniski iegust patvalas iezimes, klustot apzinati reguleta un pastarpinata. "Atmina saja vecuma klust par domasanu" (D. B. Elkonins, Bernu psihologija, Maskava, 1989, 56. lpp.). Mnemoniskas funkcijas parveidosana ir saistita ar ieverojamu tas efektivitates prasibu pieaugumu, kura augsts limenis ir nepieciesams, lai veiktu jaunus mnemoniskus uzdevumus, kas rodas izglitibas pasakumu gaita. Tagad bernam ir daudz jaiegaume: burtiski jaiegaume materials, jaspej to parstastit tuvu tekstam vai saviem vardiem, turklat atcerieties, ko vins ir iemacijies, un pec ilga laika varesiet to reproducet. Berna nespeja iegaumet ietekme vina akademisko sniegumu un galu gala ietekme vina vai vinas attieksmi pret macisanos un skolu. Jaunako skolenu speja brivpratigi iegaumet nav vienada visa pamatskola. Pirmklasniekiem (ka ari pirmsskolas vecuma berniem) ir labi attistita piespiedu atmina, kas fikse spilgtu, emocionali piesatinatu informaciju un berna dzives notikumus. Tomer ne viss, kas pirmklasniekam ir jaiegaume skola, vinam ir interesants un pievilcigs. Tapec saja gadijuma tiesa atmina vairs nav pietiekama. Atminas uzlabosana pamatskolas vecuma galvenokart ir saistita ar dazadu iegaumesanas metozu un strategiju apguvi, kas saistitas ar iegaumeta materiala organizesanu un apstradi izglitibas pasakumu gaita. Tomer bez ipasa darba, kas versts uz sadu metozu veidosanos, tas spontani attistas berniem un biezi vien ieverojami atskiras 1.-2. un 3.-4. klasu skoleniem. Berniem vecuma no 7 lidz 8 gadiem ir raksturigi, ka bernam ir daudz vieglak kaut ko iegaumet, neizmantojot nekadus lidzeklus, neka iegaumet to ar ipasas organizacijas un materiala izpratnes palidzibu. Uz jautajumu: "Ka jus atcerejaties?", si vecuma berns visbiezak atbild: "Es tikko to atcerejos, un tas ir viss." Ta ka macisanas uzdevumi klust sarezgitaki, attieksme "vienkarsi atcerieties" vairs neattaisno sevi, kas liek bernam meklet veidus, ka organizet materialu. Vissvarigakie ir semantiskas iegaumesanas panemieni, kas ir logiskas atminas pamats. Logiskas atminas pamata ir domasanas procesu izmantosana ka atbalsts, iegaumesanas lidzeklis. Sadas atminas pamata ir izpratne. Saja sakara ir lietderigi citet Leo Tolstoja pazinojumu: "Zinasanas ir zinasanas tikai tad, ja tas tiek iegutas ar domu centieniem, nevis tikai ar atminu." Sakumskolas vecums ir jutigs pret augstaku brivpratigas iegaumesanas formu veidosanos, tapec saja perioda visefektivakais ir merktiecigs attistibas darbs mnemoniskas darbibas apguve. Semantiska atmina balstas uz izpratni, t.i., uz domasanas darbibu, un ir saistita ar valodas attistibu. Semantiskas iegaumesanas procesa, pirmkart, tiek izveidoti iegaumesanai piemeroti savienojumi, t.i. lielas atsauksanas strukturvienibas, ta sauktie mnemoniskie balsti, kas lauj parvaret istermina iegaumesanas ierobezojumus. Iegaumesanai izmantotie savienojumi nav neatkarigi, bet gan paliglidzekli, tie kalpo ka lidzeklis, lai palidzetu kaut ko atcereties. Visefektivakais bus mnemoniskie balsti, kas atspogulo materiala galvenas idejas. Tas ir paplasinatas semantiskas vienibas. Berniem ar nepietiekami attistitu atminu galvenie veidi, ka to kompenset, ir semantiskas atminas attistiba: speja visparinat materialu, izcelt galvenas idejas taja. Efektivu macibu metodi mnemonisko balstu radisanai izstradaja K.P.Maltseva (1958). So metodi, ko sauc par "semantiskajam vienibam", var izmantot visu vecumu skoleniem, kuriem ir grutibas mnemoniskaja darbiba, sakot no otras klases. Visertak so macibu metodi izmantot pamatskola. Metodika sastav no ta, ka studentam tiek dots uzdevums izcelt galveno tekstu (izveidojot mnemoniskus balstus) un noradot teksta analizes celu. Lai izoletu galveno punktu, studentam ir jaatbild uz diviem jautajumiem pec kartas: "Uz ko (vai ko) attiecas si dala?" un "Kas par to ir teikts (zinots)?" Atbilde uz pirmo jautajumu lauj izcelt galveno punktu dala, uz kuru ta attiecas, un otrais jautajums apstiprina sis atlases pareizibu. Macibu metodikai ir divas dalas. Pirma dala ir semantisko balstu identificesana, otra ir plana sagatavosana un izmantosana ka semantisks atbalsts skolena mnemoniskajai darbibai.

Kapec jums ir nepieciesams attistit savu atminu