Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Berna iztele veidojas rotalas. Sakuma tas nav atdalams no objektu uztveres un speles darbibu veiksanas ar tiem. Berns brauc ar nuju – taja bridi vins ir jatnieks, un nuja ir zirgs. Bet vins nevar iedomaties zirgu, ja nav prieksmeta, kas piemerots galopingam, un vins nevar garigi parveidot nuju par zirgu, kad vins ar to nedarbojas. Bernu spele tris-, Cetru gadu vecuma butiska ir aizstajejobjekta lidziba ar objektu, kuru tas aizstaj. Vecakiem berniem iztele var balstities ari uz objektiem, kas neatgadina objektus, kas tiek aizstati. Pakapeniski izzud nepieciesamiba pec arejiem balstiem. Notiek internalizacija – pareja uz speles darbibu ar objektu, kas realitate neeksiste, uz objekta rotaligu transformaciju, pieskirot tam jaunu jegu un iztelojoties darbibas ar to prata, bez realas darbibas. Ta ir izteles ka ipasa psihiska procesa izcelsme. Spele veidojusies, iztele pariet citas pirmsskolas vecuma berna aktivitates. Tas visspilgtak izpauzas zimejuma un pasaku un atskanu kompozicija. Taja pasa laika berns attista brivpratigu izteli, kad vins plano savu darbibu, originalu ideju un orientejas uz rezultatu. Taja pasa laika berns iemacas izmantot nejausi radusos attelus. Pastav viedoklis, ka berna iztele ir bagataka par pieaugusa izteli. Sis viedoklis ir balstits uz faktu, ka berni fantaze par dazadam lietam. Tomer berna iztele patiesiba nav bagataka, bet daudzejada zina nabadzigaka neka pieaugusajam. Berns var iedomaties daudz mazak neka pieaugusais, jo berniem ir ierobezotaka dzives pieredze un lidz ar to mazak materiala iztelei. Laika posma no tris lidz cetru gadu vecumam ar izteiktu velmi atjaunot, berns vel nespej saglabat ieprieks uztvertos telus. Lielakoties atjaunotie atteli ir talu no sakotneja pamata un atri atstaj bernu. Tomer ir viegli vadit bernu fantaziju pasaule, kura ir pasaku varoni. Vecaka pirmsskolas vecuma berna iztele tiek kontroleta. Iztele sakas pirms praktiskas darbibas, apvienojoties ar domasanu kognitivo problemu risinasana. Visai aktivas izteles attistibas nozimei berna vispareja garigaja attistiba ar to ir saistitas zinamas briesmas. Daziem berniem iztele sak "aizstat" realitati, radot ipasu pasauli, kura berns viegli sasniedz jebkuru velmju apmierinasanu. Sadi gadijumi prasa ipasu uzmanibu, jo tie izraisa autismu.

Runas attistiba notiek vairakos virzienos: uzlabojas tas praktiska izmantosana komunikacija ar citiem cilvekiem, taja pasa laika runa klust par pamatu garigo procesu parstrukturesanai, kas ir domasanas instruments. Noteiktos audzinasanas apstaklos berns sak ne tikai izmantot runu, bet ari apzinaties tas strukturu, kas ir svariga turpmakai lasitprasmes apguvei. Visa pirmsskolas perioda berna vardu krajums turpina augt. Salidzinot ar Agra berniba pirmsskolas vecuma berna vardu krajums parasti palielinas tris reizes, ne tikai lietvardu del, bet ari darbibas vardu, vietniekvardu, ipasibas vardu, ciparu un savienojoso vardu del. Pirmsskolas bernibas perioda tiek asimileta dzimtas valodas morfologiska sistema, berns praktiski apgust deklamaciju un konjugaciju veidus. Taja pasa laika berni apgust sarezgitus teikumus, savienojumus, ka ari visbiezak sastopamos sufiksus (sufiksus, lai noraditu bernu dzivnieku dzimumu utt.). Gados vecakiem pirmsskolas vecuma berniem nav dubultas deklamacijas gadijumu. Bernu orientacijas paradisanas uz vardu skanas formu veicina dzimtas valodas morfologiskas sistemas asimilaciju. Berna fonemiska auss veidojas, pamatojoties uz tiesu verbalo komunikaciju. Lidz agras bernibas beigam berni labi atskir vardus, kas atskiras viens no otra ar vismaz vienu izteiktu vai bezbalsigu, cietu vai mikstu skanu. Tadejadi primara fonemiska auss izradas pietiekami attistita loti agri. Tomer berns nezina, ka veikt varda skanas analizi, sadalit vardu ta sastavdalas un noteikt skanu secibu varda pat pirmsskolas vecuma beigas.