Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Objektu darbiba un rotalas pirmsskolas vecuma

Saistiba ar objekta darbibas meistaribu mainas berna orientacijas raksturs vinam jaunas situacijas, tiekoties ar jauniem objektiem. Ja manipulacijas laika berns, sanemis nepazistamu objektu, rikojas ar to visos vinam zinamajos veidos, tad velak vina orientacija ir versta uz to, lai noskaidrotu, ko sis objekts kalpo, ka to var izmantot. Orientacija, piemeram, "kas tas ir?" tiek aizstata ar orientaciju, piemeram, "ko mes varam darit lietas laba?" No darbibam, ko berns iegust agra berniba, korelativas un instrumentalas darbibas ir ipasi nozimigas vina garigajai attistibai. Korelativas darbibas ir tas, kuru merkis ir panakt, lai divi vai vairaki objekti (vai to dalas) nonaktu noteiktas telpiskas attiecibas. Tas ir, piemeram, piramidu locisana no gredzeniem, izmantojot visu veidu saliekamas rotallietas, aizverot kastes ar vakiem. Lidz agras bernibas beigam (tresaja dzives gada) sak veidoties jauni darbibas veidi, kas sasniedz attistitas formas arpus si vecuma un sak noteikt garigo attistibu. Tas ir rotalas un produktivas darbibas (zimesana, modelesana, projektesana). Pirmsskolas bernibas perioda rotalas klust par vadoso darbibas veidu, bet ne tapec, ka berns parasti lielako dalu laika pavada izklaidejosas speles, bet gan tapec, ka rotalas izraisa kvalitativas izmainas berna psihe. Speles faktiska darbiba notiks, kad berns ar vienu darbibu domas citu, bet otru – ar vienu objektu. Speles darbibai ir pazistams (simbolisks) raksturs. Tiesi rotalas visspilgtak atklajas berna apzinas formulejosa zimju funkcija. Tas izpausmei spele ir savas ipatnibas: objektu speles aizstajejiem var but daudz mazaka lidziba ar pasiem objektiem neka, piemeram, zimejumam ar atteloto realitati. Tomer speles surogatiem butu jalauj pret viniem iztureties ta, it ka tie butu aizstati prieksmeti. Tapec, pieskirot savu vardu izveletajam aizstajejobjektam un pieskirot tam noteiktas ipasibas, berns nem vera ari dazas pasa aizstajejobjekta iezimes. Izveloties aizvietojosus objektus, pirmsskolas vecuma berns izriet no objektu realajam attiecibam. Vins viegli piekrit, ka puse speles bus rotalu lacitis, viss macs bus mates lacis, un kaste bus gulta lacim. Bet vins nekad nepienems sadu iespeju, kur rotalu lacitis ir kaste, un gulta ir spele. Rotalu aktivitates pirmsskolas vecuma berns ne tikai aizvieto prieksmetus, bet ari uznemas noteiktu lomu un sak rikoties saskana ar so lomu. Berns var uznemties zirga vai briesmiga dzivnieka lomu, bet visbiezak vins attelo pieaugusos – mati, skolotaju, vaditaju, pilotu. Spele berns pirmo reizi atklaj attiecibas, kas attistas starp cilvekiem darba procesa, vinu tiesibas un pienakumus. Lomu speles berni atspogulo apkartejas realitates daudzveidibu. Vini atveido ainas no gimenes dzives, no darba un attiecibam starp pieaugusajiem. Bernu speles atspogulota realitate klust par lomu speles sizetu Dazadu vecuma grupu berni, spelejot speli ar vienu un to pasu sizetu, ienes taja atskirigu saturu. Piemeram, jaunaki pirmsskolas vecuma berni atkartoti atkarto tas pasas darbibas ar tiem pasiem objektiem, atveidojot pieauguso realas darbibas. Speles sizetu, ka ari speles lomu visbiezak neplano pirmsskolas vecuma berns, bet tas rodas atkariba no ta, kads prieksmets nonak vina rokas. Rotalu aktivitates veidojas noteiktas bernu komunikacijas formas. Rotalas prasa, lai berns butu proaktivs, sabiedrisks un spetu saskanot savu ricibu ar vienaudzu grupas darbibam, lai izveidotu un uzturetu komunikaciju. Attistoties rotalu prasmem un rotalu ideju sarezgitibai, berni sak iesaistities ilgaka mijiedarbiba. Pati spele to prasa un veicina. Kopigas rotalas berni apgust sazinas valodu, savstarpeju sapratni un savstarpeju palidzibu, macas saskanot savu ricibu ar citu ricibu. Rotalu darbiba ietekme psihisko procesu brivpratibas veidosanos. Tatad rotalas berni sak attistit brivpratigu uzmanibu un brivpratigu atminu. Lomu speles ir izskirosas izteles attistibai. Rotalas berns iemacas aizstat vienu objektu ar citu, uznemties dazadas lomas. Sagustot bernu un piespiezot vinu ieverot noteikumus, kas atbilst vina uznemtajai lomai, spele veicina jutu attistibu un gribas uzvedibas regulesanu. Dazados pirmsskolas bernibas posmos berna produktivas darbibas, piemeram, zimesana un projektesana, ir ciesi saistitas ar rotalam. Interese par zimesanu un buvniecibu sakotneji rodas ka spele, kuras merkis ir izveidot zimejumu, strukturu saskana ar speles ideju. Tikai videja un augseja pirmsskolas vecuma interese tiek parnesta uz darbibas rezultatu (piemeram, zimejumu), un ta tiek atbrivota no speles ietekmes. Rotalas aktivitates ietvaros sak veidoties macibu aktivitate, kas velak klust par vadoso darbibu.

Pirmsskolas vecuma berna uztvere, uzmaniba un atmina