DAIĻĀ MARGARETA

Likdams saviem varoņiem nokļūt Granadā, Hegards paver vēl vienu Spāni­jas vēstures lappusi — beigu posmu ilggadīgajā cīņā par Spānijas atbrīvošanu no mauru kundzības. Romāna darbības laikā valsts teritorijā atradās vēl pēdējā mauru valsts — Granadas emirāts. Karā pret mauriem Ferdinands un Isabella guva mainīgas sekmes. Spāņiem par labu nāca mauru galma aprindu iekšē­jās cīņas, kas stipri novājināja emirātu. Romāna «Daiļā Margareta» varoņi Gra­nadā nonāk brīdī, kad spāņu un mauru cīņās iestājusies īsa atelpa. Sultāna tronī atrodas Ferdinanda sabiedrotais Boabdils. Taču Hegards nepārprotami rāda, ka Granada dzīvo jauna kara gaidās. Un tiešām, 1491. gadā Ferdinands ielenc pilsētu, kas pēc vairāku mēnešu pretošanās padodas. Līdz ar to Pireneju pussalā sabrūk pēdējais musulmānisma balsts.

«Daiļajā Margaretā» plaši attēlota inkvizīcijas darbība. Ebreja Džona Kastela vajāšana ir viena no romāna centrālajām sižeta līnijām. Hegards pratis pārliecinoši parādīt inkvizīcijas nozīmi Spānijas politiskajā dzīvē, atklāt neģē­lību un cietsirdību, ar kādu tā vērsās pret «neticīgajiem». Ferdinands un Isabeila, kuru reliģiskais fanātisms izpaudās ebreju un ķeceru vajāšanā un iznīcināšana, iegājuši vēsturē kā «katoļu valdnieki».

«Daiļajā Margaretā» Hegards parādīja arī tādu raksturīgu inkvizīcijas iezīmi kā vajāto mantas piesavināšanos. Ikviena notiesātā īpašumus konfiscēja, un šīs bagātības ieplūda karaļa kasē un inkvizīcijas kalpotāju kabatas. Autors bargi nosoda rasu un reliģiskos aizspriedumus. Tas arī ceļ rotnana vērtību.

Nobeigumā jāuzsver, ka R. Hegarda daiļrade gan neieņem izcilu vietu angļu literatūrā, taču viņa labākie piedzīvojumu un vēsturiskie romāni vēl jo­projām saista jauno lasītāju interesi.

B. Gribanovs

SATURS

DAIĻA MARGARETA……………………………………… 211

I nodaļa. Kā Pīters sastapa spānieti . … 213

II  nodaļa. Džons Kastels……………………………… 224

III  nodaļa. Pīters lasa vijolītes…………………………… 233

IV  nodaļa. Mīlētāji…………………………………………. 243

V nodaļa. Kastela noslēpums………………………… 252

VI nodaļa. Šķiršanās……………………………………. 261

VII nodaļa. Vēstis no Spānijas…………………………… 268

VIII nodaļa. D'Agilars runā………………………………. 276

IX nodaļa. Lamatas…………………………………….. 287

X nodaļa. Pakaļdzīšanās………………………………. 297

XI nodaļa. Sastapšanās uz jūras…………………………. 306

XII nodaļa. Tēvs Enrike…………………………………… 313

XIII  nodaļa. Piedzīvojumi mājvietā…………………….. 323

XIV  nodaļa. Ineša un viņas dārzs……………………….. 334

XV nodaļa. Pīters tēlo lomu………………………………. 343

XVI nodaļa. Betija rāda zobiņus…………………………. 353

XVII nodaļa. Sazvērestība…………………………………… 362

XVIII nodaļa. Svētā Ermandada……………………………. 371

XIX nodaļa. Betija maksā parādus………………………. 382

XX nodaļa. Spānijas Isabella…………………………….. 393

XXI nodaļa. Betija aizstāv savas tiesības …. 402

XXII nodaļa. Džona Kastela liktenis………………………. 415

XXIII  nodaļa. Tēvs Enrike un maiznieka krāsns . . . 422

XXIV  nodaļa Piekūns uzbrūk……………………………….. 431

XXV nodaļa. Kā tMargareta» izlauzās uz jūru . . . 443

Epilogs………………………………………………………….. 452

Raidera Hegarda romāni. B. Gribanovs………………………. 459

Raiders Hegards  DAIĻĀ MARGARETA

PASKAIDROJUMI

Redaktores M. Zumberga, Ņ. Krilova. Māksi, re­daktors G. Krutojs. Tehn. redaktore E. Poča. Ko­rektore L. Brahmane. Nodota salikšanai 1971. g. 29. janvārī. Parakstīta iespiešanai 1971. g. 21. jūnijā. Tipogr. pap. Nr. 2, formāts 60 x 84'/i6. 29 fiz. iespiedi.; 26,97 uzsk. iespiedi.; 30,59 izdevn. 1. Metiens 80 000 eks.: 1. me­tiens 40 000, 2. metiens 40 000. Maksa 98 kap1 Iz­devniecība «Zinātne» Rīgā, Turgeņeva ielā 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas 2. tipogrāfijā Rīgā. Dzirnavu ielā 57. Pašūt. Nr. 466. A(Anglu)

Publicēts saskaņā ar Latvijas PSR ZA Redakciju un izdevumu padomes lēmumu.

[1] henrijs vii — anglijas karalis no 1485. līdz 1509. gadam, pirmais Tjūdoru dinastijas valdnieks. Viņš nāca pie varas pēc Sarkanās un Baltās rozes kara beigām, kad kaujā pie Bosvortas 1485. gada 22. augustā bija sakāvis savu pre­tinieku Ričardu III.

[2] ferdinands un isabella —• spānijas karalis un karaliene, kuru valdīšanas laikā tika nodibināta vienota Spānijas valsts.

[3] romānā aprakstītajā periodā pēc Spānijas ilgstošas cīņas par savas zemes atbrīvošanu no mauru un arābu kundzības tās teritorijā atradās vēl viena mauru valstiņa — Granadas emirāts, kas bija nodibināts 1238. gadā.

[4] plantageneti — anglijas karaļu dinastija, kas- atradās pie varas no 1154. līdz 1399. gadam.

15 Ļ*466

[5] alambra — granadas sultānu (emīru) pils.

[6] karloss, vianas princis — aragonas troņa likumīgais mantinieks. Leģenda stāsta, ka Karlosu noindējusi Ferdinanda tēva — kara]a Huana II — sieva.

[7] svētā Ermandada — Kastīlijas, Leonas, Asturijas un Aragonas pilsētu un zemnieku kopienu apvienība, ko Ferdinands un Isabella izmantoja cīņai pret feodāļiem.

371