Dārdu aizas noslēpums

— Man vajadzīgs krokodils, milzīgs krokodils, — es sacīju. — Tāds krokodils, kam aste būtu zem tā koka, bet galva tur, kur sēž lielais, baltais vīrs. — Es parādīju ar roku uz Persija Vufa pusi.

Persijs sakustējās un parāva sev apakšā kājas.

— Tāds krokodils te nav, — Kvali noteikti sacīja, un Džonsons apmierināti pamāja ar rudo, plikpauraino galvu.

— Bet zvērs, par kuru vakar stāstīji baltajām medniekam?

— Ahā, tas zvērs nav te, — Kvali teica. — Divi, pieci, desmit, — viņš skaitīja uz pirkstiem, laikam pūlēdamies atcerēties angļu vārdus, — piecpadsmit dienas jāiet.. Ļoti slikta vieta. . Viens iesi, pagalam esi. . Tur, — viņš gauži piepūlējās, mēģinādams izraudzīties vajadzīgos vārdus, bet nespēdams tos atminēties vai nemaz nezinādams. — Tur … — un viņš sāka Džonsonam kaut ko skaidrot vietējo bantu nēģeru izloksnē.

Mednieks uzmanīgi klausījās, laiku pa laikam šaubās pašūpodams galvu.

— Ko nēģeris stāsta?

— Viņš apgalvo, ka lielie zvēri dzīvojot divu nedēļu gājienā no šejienes, bet tuvoties viņu mitināša- nās vietām esot bīstami. Ļaunie gari sargājot to apvidu. Viņu balsis vakaros skanot pāri purviem. Melnie mednieki nekad neejot dziļi purvos, jo atceļa no turienes neesot. . Viņa tēvs redzējis milzīgos zvērus, kad tie lielās bailēs bēguši. Viņš domā, ka šādus briesmoņus varējuši nobiedēt tikai ļaunie gari. Bet ļaunos garus viņa tēvs neesot redzējis. Lielajiem zvēriem rumpis un kājas esot kā ziloņiem, aste kā krokodi- liem, galva un kakls kā čūskām. Uz muguras rēgojoties asi puni, tādi kā degunradžiem uz purna, lai gan purva nezvēriem šo punu esot vairāk un tie daudz lielāki nekā degunradžiem. Kad tie zvēri skrējuši, zeme drebējusi un koki līgojušies.

— Pajautājiet — cik tādus zvērus redzējis nēģera tēvs un kad viņš tos redzējis?