Dzintara tālskatis

īpaši pateicos šiem cilvēkiem: Lizai Krosai (Liz Kross) par pedantisko un nenogurstoši optimistisko rediģēšanu visās darba stadijās un par nešaubīgi spožo ideju attiecībā uz ilustrācijām "Brinumnazī" (The Subtle Knife); Annai Valleisai-Hadrilai (Anne Wallace-Hadrill) par atļauju apskatīt viņas šauro laiviņu; Ričardam Osgudam (Richard Osgood) no Oksfordas Arheoloģiskā institūta par to, ka viņš man pastāstīja, kā tiek rīkotas arheoloģiskās ekspedī­cijas; Maiklam Melsonam (Michael Malleson) no Trentas kalves Dorsetā par to, ka viņš man parādīja, kā kaļ dzelzi; Maikam Frogetam (Mike Froggat) un Tanakjū Vēveram (Tanaqui Weaver) par to, ka viņi man atnesa daudz īstā papīra (ar diviem caurumiem lapā), kad mani krājumi izsī­ka. Man jāpateicas arī Oksfordas Modernās mākslas muzeja kafejnīcai. Kad vien man stāsta rakstīšanas laikā radās kāda aizķeršanās, tase kafijas un stunda darba šajā draudzīgaja telpā to izkliedēja bez redzamām pūlēm no manas puses. Tas nekad nevīla.

Esmu pārņēmis idejas no visām grāmatām, ko jelkad esmu lasījis. Mans meklējumu princips ir: "Lasi kā tau­riņš, raksti kā bite" un, ja šis stāsts satur medu, tad par to pilnībā jāpateicas nektāram, ko esmu atradis labāku rakstnieku darbos. Taču ir trīs autori, kam jāpateicas vairāk nekā visiem pārējiem. Pirmais ir Henrihs fon

Kleists (Heinrich von Kleist) viņam es saku paldies par eseju "Marionešu teātri" (On the Marionette Theatre), kuru pirmoreiz izlasīju Idrisas Perijas (Idris Parry) tul­kojumā Times Literary Supplement 1978. gadā. Otrs ir Džons Miltons (John Milton) paldies par "Zaudēto para­dīzi" (Paradise Lost). Trešā vislielākā pateicība ir jāizsaka Viljamam Bleikam (Willi,am Blake) par viņa darbiem.

Beidzot mani vislielākie parādi: Deividam Fiklingam (Dāvid Fickling) par viņa neizsīkstošo ticību un atbal­stu, kā arī nekļūdīgo un spilgto nojautu, kā veidot labāku stāstu, viņam ir jāsaka liels paldies par šī darba panā­kumiem; Karadokam Kingam (Caradoc King) esmu parādā par vairāk nekā pusmužu ilgu draudzību un at­balstu; Enidai Džounsai (Enid Jones), skolotājai, kas zēna gados mani iepazīstināja ar "Zaudēto paradīzi", es pateicos par labāko, ko izglītība var sniegt, par atziņu, ka atbildība un prieks var pastāvēt līdzās; savai sievai Džūdai un dēliem Džeimijam un Tomam es pateicos par visu citu zem saules.

Filips Pulmans

Saturs

1. Apburtā gulētāja………………………………………………………. 5

2.  Baltamoss un Baručs………………………………………………… 15

3.  Maitēdājas………………………………………………………………. 44

4.  Erna un sikspārņi……………………………………………………. 53

5.  Adamantīna tornis……………………………………………………. 63

6.  Priekšlaicīga grēku atlaide………………………………………… 75

7.  Mērija vienatnē……………………………………………………….. 88

8.  Vodka…………………………………………………………………….. 103

9.  Augšup pa upi…………………………………………………………. 121

10.  Riteņi…………………………………………………………………….. I32

11.  Spāres……………………………………………………………………. 145

12.  Lūzums…………………………………………………………………….. 161

13.  Taielijs un Salmekija………………………………………………… 172

14.  Uzzini, kas tas ir………………………………………………………. 186

15.  Kalve……………………………………………………………………… 201

16.  Ieceru kuģis…………………………………………………………….. 215

17.  Eļļa un glazūra………………………………………………………… 239

18.  Nāves priekšpasaule…………………………………………………. 255

19.  Lira un viņas nāve……………………………………………………. 273

20.   Kāpšana…………………………………………………………………. 291

21.   Harpijas…………………………………………………………………. 298

22.   Čukstētāji……………………………………………………………….. 316

23.   Nav izejas……………………………………………………………….. 328

24.   Koulteres kundze Ženēvā………………………………………….. 346

25.  Saint-Jean-les-Eaux ūdenskritums……………………………… 362

26.   Bezdibenis………………………………………………………………. 377

27.   Platforma……………………………………………………………….. 390

28.   Pusnakts………………………………………………………………… 396

29.  Kauja klajumā ………………………………………………………… 409

30.   Mākoņos tītais kalns…………………………………………………. 419

31.  Visvarenā gals………………………………………………………….. 429

32.   Rīts………………………………………………………………………… 446

33.   Marcipāns……………………………………………………………….. 461

34.   Tagad ir………………………………………………………………….. 477

35.   Pāri kalniem un tālu prom……………………………………………. 484