Читаем Garagājējs Tumšās senatnes stāsti otrā grāmata полностью

-   Vai tad neredzi? čukstēja lūpas, apšķiezdamas Toraku ar dzeltenīgām slienām. Tas nāk! Tas paņems mūs visus!

Nepazīstamais piesvempās kājās un, pašķielējis uz sauli, sagrīļojās. Pēc tam viņš metās skriet caur biežņu, it kā tam uz pēdām būtu visi aizpekles mošķi.

Smagi dvesdams, Toraks pieslējās uz elkoņa.

Putni bija apklusuši.

Mežs izskatījās biedējošs.

Toraks lēnām cēlās kājās. Viņš manīja, ka vējš iegriežas no austrumiem un kļūst vēsāks. Notrīsēja koki. Tie sāka sačukstēties. Zēns vēlējās, kaut varētu šīs sarunas sa­prast. Taču viņš nojauta, ko jūt augi, jo sajuta to pašu: kaut kas tuvojās un smagi dvašoja Mežā.

Tas nāk.

Sērga.

Toraks skrēja pēc bultu maka un loka. Nav laika plēst vītolu mizas. Jātiek atpakaļ nometnē un jābrīdina Kraukļi.

OTRĀ NODALA

-   Kur ir Finkedīns!? Toraks sauca, kad bija sasniedzis Kraukļu nometni.

-   Tur projām lejā pie upes, atbildēja vīrs, kas ķidāja lasi. Ievāc kizilu bultām.

-    Kas ar Seiunu? Kur ir burve?

-    Zīlē ar kauliem, atsaucās meitene, kura vēra uz cīpslas zivju galvas. Viņa ir uz Klints, bet labāk pagaidi, līdz pati atnāk.

Toraks neapmierinātībā grieza zobus. Kraukļu burve atradās ļoti augstu uz Aizbildņa klints trauslais, gai­sīgais stāvs bija pārliecies kauliem, un viņai blakus ģints aizbildnis, sakļāvis stipros, melnos spārnus, spalgi ieķērcās "krā!".

Kam vēl varētu pateikt?

Rena ir medībās. No Oslaka, ar kuru viņš dalīja pa­jumti, nav ne miņas. Pie kūpinātavas Toraks bija manī­jis Saielotu un Poju sava vecuma puikas -, taču tiem nekādā ziņā nedrīkstēja tuvoties, jo viņš nepiederēja pie

ģints un tāpēc tiem nepatika. Visi bija tik ļoti aizņemti ar lašiem, ka negribētu klausīties netīkamo atgadījumu ar slimo cilvēku Mežā. Un, kad Toraks paskatījās apkārt, viņš sāka šaubīties, vai kaut kas vispār ir noticis. Viss izskatījās tik labi.

Kraukļi bija uzslējuši nometni vietā, kur Platupe izlau­žas no ēnainas aizas un garām Aizbildņa klintij dārdēdama brāžas pāri krācēm. Katru vasaru savā neizprotamajā ceļā no Jūras uz kalniem šīs krāces pārvarēja laši. Upe nikni centās tos aizskalot atpakaļ, taču lielās zivis nelikās mierā un lauzās caur putojošo jūkli, slaidos lēcienos spīdinādamas izliektās muguras, līdz beidzot aizgāja bojā no spēku izsīkuma vai arī sasniedza mierīgākus ūdeņus aiz krācēm, vai arī tās ar žebērkļiem nodūra Kraukļi.

Lai tiktu pie lašiem, ģints vīri upes gultnē bija sa­dzinuši mietus un no klūgām to starpā iepinuši laipas tik stipras, ka uz tām varēja stāvēt daži zvejnieki ar že­bērkļiem. Zveja bija darbs, kas prasīja lielu māku, jo ikviens, kurš iekristu ūdenī, kļūtu par kropli vai būtu pagalam: upe bija nepielūdzama un klintsradzes slējās no krācēm kā asi, nolūzuši zobi. Taču atalgojums bija bagātīgs.

Kraukļu mītnes stāvēja tukšas: visi atradās pie kūpinā­tavām un apstrādāja tās dienas lomu, lai tas nesasmaktu. Vīri, sievas un bērni kasīja nost zivīm zvīņas, ķidāja lomu, bet citi pa to laiku grieza gabalos sārto gaļu un lika rindā šķēles, lai tās būtu pa ķērienam pirms izkāršanas uz zār­diem. Saielots un Pojs berza kadiķogas, kuras vajadzēja sajaukt ar žāvēšanai paredzētajām lašu sloksnēm, lai gaļa ilgāk turētos svaiga un arī lai nomāktu piegaršu, ja tā kādreiz paradītos pēc ilgstošas glabāšanas.

Nekas netika izniekots. Lašu ādas cilvēki konservēja ūdensnecaurlaidīgās posa tvertnēs; no acīm un asakām varēja pagatavot līmi; aknas un ikri noderēs vakariņās un ziedojumam aizbildnim un lašu gariem.

Viscaur Mežā arī citas ģintis rosījās pie upēm un smē­lās to dāsnumu. Mežakuiļi, Vītoli, Ūdri un Odzes. Un, kur nebija cilvēku, pulcējās citi mednieki: lāči, lūši, ērgļi un vilki. Visi svinēja lašu nārstu, kas pēc bargās ziemas tiem dāvāja jaunus spēkus.

Tā nu tas bija iekārtots kopš pašiem pirmsākumiem. "Skaidrs, ka viens slimnieks šo kārtību nespēs mainīt," nosprieda Toraks.

Taču tad viņš atcerējās pussapuvušo seju un pūžņo­jošās acis.

Tajā pašā brīdī no viņu būdas iznira Oslaks un Toraka sirds priekā iepukstējās straujāk. Gan Oslaks zinās, ko darīt.

Taču, zēnam par pārsteigumu, Oslaks viņa stāstā klausījās pa ausu galam, un izskatījās, ka viņš ir vairāk nodarbināts ar sava žebērkļa iesiešanu.

-    Tu saki, ka viņš bija no Mežakuiļu ģints? sarau­cis uzacis, jautāja Oslaks, pakasīdams plaukstas virspusi. Gan jau viņu burvis par šo parūpēsies. Nu, viņš iespieda Toraka rokā žebērkli, aizej uz braslu un atnes man kādu lasi.

Toraks samulsa.

-    Bet, Oslak…

-    Ej vien, ej, draugs viņu pārtrauca.

Toraks piecēlās. Tas neizskatījās pēc Oslaka. Patiesību sakot, nekad agrāk tā nebija atgadījies. Biedrs, ar kuru abi dalījās pajumtē, bija milzonīgs vīrs ar savēlušos bārdu un mazliet biedējošu ārieni viņam trūka vienas auss un gabala vaiga pēc neveiksmīgas saķeršanās ar āmriju. Zvēru viņš gan nekad nevainoja.

-   Pats esmu vainīgs, viņš mēdza atbildēt, ja kāds ko prasīja. Es to sabiedēju.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Дюна
Дюна

Эта книга, получившая премии Hugo и Nebula, рассказывает эпическую историю о пустынной планете Арракис. Р' Дюне РјС‹ попадаем во время, когда мыслящие машины уже в далёком прошлом, а Великие Дома управляют целыми планетами, миллионы световых лет можно преодолеть за считанные минуты и наиболее драгоценным веществом в известной вселенной является Пряность Меланжа. Меланжа или пряность известно СЃРІРѕРёРјРё гериатрическими свойствами (то есть предохраняет РѕС' старения). Планета Арракис, также называемая Дюной, является единственным источником меланжи. Меланжа нужна для межзвёздных перелетов, так как ее используют Гильд-навигаторы, чтобы вести корабли СЃРєРІРѕР·ь свернутое пространство. Дюна также знаменита СЃРІРѕРёРјРё гигантскими песчанными червями, обитащие в пустыне, которые как-то связаны с пряностью на этой планете. Проблемы начинаются, когда управление Арракисом по воле Р

Фрэнк Херберт

Эпическая фантастика
Адептус Механикус: Омнибус
Адептус Механикус: Омнибус

Из сгущающегося мрака появляется культ Механикус, чьи выхлопы пропитаны фимиамом, а голоса выводят зловещие молитвы. Это не чётко упорядоченная военная сила и не милосердное собрание святых мужей, но религиозная процессия кибернетических кошмаров и бездушных автоматов. Каждый из их числа добровольно отказался от своей человеческой сущности, превратившись в живое оружие в руках своих бесчеловечных хозяев.Когда-то техножрецы культа Механикус пытались распространять знания, чтобы улучшить жизнь человечества, теперь они с мясом выдирают эти знания у Галактики для собственной пользы. Культ Механикус не несёт прощение, милосердие или шанс обратиться в их веру. Вместо этого он несёт смерть — тысячью разных способов, каждый из которых оценивается и записывается для последующего обобщения.Пожалуй, именно в такого рода жрецах Империум нуждается больше всего, ибо человечество стоит на пороге катастрофы…Книга производства Кузницы книг InterWorld'a.https://vk.com/bookforge — Следите за новинками!https://www.facebook.com/pages/Кузница-книг-InterWorldа/816942508355261?ref=aymt_homepage_panel — группа Кузницы книг в Facebook.

Баррингтон Бейли , Грэм МакНилл , Питер Фехервари , Роби Дженкинс , Саймон Дитон

Эпическая фантастика
Warhammer 40000: Ересь Хоруса. Омнибус. Том I
Warhammer 40000: Ересь Хоруса. Омнибус. Том I

Это легендарная эпоха. Галактика объята пламенем. Великий замысел Императора относительно человечества разрушен. Его любимый сын Гор отвернулся от света отца и принял Хаос. Его армии, могучие и грозные космические десантники, втянуты в жестокую гражданскую войну. Некогда эти совершенные воители сражались плечом к плечу как братья, защищая галактику и возвращая человечество к свету Императора. Теперь же они разделились. Некоторые из них хранят верность Императору, другие же примкнули к Магистру Войны. Среди них возвышаются командующие многотысячных Легионов — примархи. Величественные сверхчеловеческие существа, они — венец творения генетической науки Императора. Победа какой-либо из вступивших в битву друг с другом сторон не очевидна. Планеты пылают. На Истваане-V Гор нанес жестокий удар, и три лояльных Легиона оказались практически уничтожены. Началась война: противоборство, огонь которого охватит все человечество. На место чести и благородства пришли предательство и измена. В тенях крадутся убийцы. Собираются армии. Каждый должен выбрать одну из сторон или же умереть. Гор готовит свою армаду. Целью его гнева является сама Терра. Восседая на Золотом Троне, Император ожидает возвращения сбившегося с пути сына. Однако его подлинный враг — Хаос, изначальная сила, которая желает подчинить человечество своим непредсказуемым прихотям. Жестокому смеху Темных Богов отзываются вопли невинных и мольбы праведных. Если Император потерпит неудачу, и война будет проиграна, всех ждет страдание и проклятие. Эра знания и просвещения окончена. Наступила Эпоха Тьмы.    

Грэм МакНилл , Дэвид Эннендейл , Дэн Абнетт , Мэтью Фаррер , Роб Сандерс

Фантастика / Эпическая фантастика