HAKLBERIJA FINA PIEDZĪVOJUMI

—  Vai atceries māju, kas peldēja lejup pa upi? Tur vēl gulēja apsegts vīrs, es piegāju viņam klāt, atsedzu viņa seju un neļāvu tev skatīties. Tu vari saņemt savu naudu, kad vēlies, jo tas bija tavs tēvs.

Toms tagad atveseļojies un nēsā savu lodi važiņā ap kaklu kā pulksteni, un vienmēr paskatās, cik ir pulkstenis. Vairs nav par ko rakstīt, un es ļoti priecājos par to — būtu zinājis, cik grūti ir uzrakstīt grāmatu, nekad to neuzsāktu, un nekad vairs to nedarīšu. Bet šķiet, ka man būs pirmajam jāaizbēg uz indiāņu teritoriju; jo krustmāte Sallija grib mani adoptēt un audzināt, un to es nevaru izturēt. Esmu to jau reiz piedzīvojis.

MARKS TVENS — LOCIS DZĪVES UPE

«Es ierados šajā pasaulē 1835. gadā reizē ar Haleja komētu. Nākamgad, 1910. gadā, tā parādīsies no jauna, un domāju, ka reizē mēs arī nozudīsim. Ja es neaiziešu līdz ar Haleja komētu, tas būs lielākais sarūgtinājums manā mūžā. Šķiet, pats Dievs tā izlēmis: re, divas noslēpumainas un neizskaidrojamas parādības, reizē tās ir radušās, lai reizē ari izzūd,»— tā īsi pirms nāves sprieda amerikāņu rakstnieks Marks Tvens. Un notika tā, kā cerēts. Vienīgi, aiziedams 1910. gadā komētai līdzi, Marks Tvens nav izzudis. Viņš turpina dzīvot pasaules literatūrā divos klasikas «mūžīgajiem» varoņiem piepulcētos pus­audžos — Tomā Sojerā un Haklberijā Finā.

Semjuels Lenghorns Klemenss (tāds bija Marka Tvena īstais vārds) nāca pasaulē Misūri štatā nabadzīgā, toties bērniem svētītā provinces jurista ģimenē. Viņa dzīslās ritēja angļu un īru asinis. No mātes Semjuels bija mantojis ne tikai rudus matus, bet ari spilgtu temperamentu, emocionalitāti un brīnišķīgu humora izjūtu — īstu Dieva dāvanu tam, kam lemts kļūt par rakstnieku.

Marka Tvena bērnības laiks, tāpat kā Tomam un Hakam, aizritēja pirmskara Amerikā. Sis fakts ir svarīgs, tālab ka pilsoņu karš, kas no 1861. līdz 1865. gadam notika starp Ziemeļu un Dienvidu štatiem, tā pārvērta Amerikas dzīvi, ka pēc kara, kura rezultātā visā Amerikā atcēla verdzību, šīs zemes vēsture it kā sākās no jauna.

Viens no dziļākajiem rakstnieka bērnības iespaidiem bija ķēdēs iekaltie nēģeru vergi, kas gaidīja kuģi viņa bērnu dienu pilsētas Hanibalas piestātnē: «Lielākas skumjas cilvēku acīs es nekad neesmu redzējis.» Pirms kara Dienvi­dos vergi bija gandrīz visiem baltajiem. Rakstnieka tēvs nāca no Dienvidu štatiem, un, kaut ari viņa vecāki nebija diez cik turīgi, dēls mantojumā saņēma tris nēģerus. Nav nekāds brīnums, ka Dienvidu bērni, gan baltie, gan melnie, auga pārliecībā, ka verdzība ir Dieva nolikta negrozāma kārtība. Arī Marks Tvens, bērns būdams, bija domājis tāpat kā visi, un to, cik grūti atbrīvoties no sabiedrībā valdošiem aizspriedumiem, rakstnieks atklājis Haka tēlā.

Līdzās Dienvidu iespaidam rakstnieka pasaules uztveri daudz ietekmējuši Amerikas Rietumi, kurus pat līdz mūsu dienām dažkārt mēdz vēl dēvēt par «mežonīgajiem». Tas ir pavisam īpašs reģions — tā sauktā Frontierland — ro­bežjosla, kas atdala jau apgūtās, kolonizētās Amerikas zemes no vēl neapgūta­jām. Sī robeža visu laiku pārvietojās, vilinādama dziļāk Amerikas kontinenta iekšienē jaunu zemju apguvējus, avantūristus un dēkaiņus. Cilvēkiem, kas mitinās uz šādas kustīgas robežas, izveidojas savs īpašs dzīvesveids, atšķirīgs no tradīcijām, kādas valdīja pilsoniskajos Amerikas Ziemeļaustrumos vai patriarhālajos vergturu Dienvidos. Uz Rietumiem no Vecās pasaules — Eiro­pas — pāri okeānam bija atkūlušies paši drosmīgākie bagātības un laimes meklētāji. Sie dēkaiņi, kuros risks doties nezināmajā, dzīvotprieks un alkas pēc bagātības sadzīvo ar lētticību un tieksmi būvēt gaisa pilis, iekaroja ne tikai Ameriku, bet arī amerikāņu literatūru. Tā ir bagāta ar piedzīvojumu romāniem, kas tik ļoti tīk puikām. Kurš gan nezina Dž. F. Kūpera indiāņu «gabalus», H.Melvila «Mobiju Diku» vai Dž. Londona stāstusl

Marks Tvens diezgan agri zaudēja tēvu. Ģimene nonāca vēl lielākā trūkumā, tāpēc zēnam divpadsmit gadu vecumā bija jāsāk pelnīt iztiku. Viņa pirmais amats bija burtlicis vietējās avīzītes tipogrāfijā. Uzaudzis Tvens izmācījās par loci — cilvēku, kura pienākums, pārzinot upi, izvadīt veiksmīgi kuģus cauri visām bīstamajām vietām. Vairākus gadus viņš vadīja kuģus pa Misisipi — tolaik svarīgāko Amerikas transporta artēriju, taču, sākoties ka­ram, kuģu satiksme Misisipi upē tika bloķēta un Tvenam no kuģa bija jāaiziet. Viņam nebija lemts atgriezties šajā amatā, bet par piemiņu rakstnieks to paņēma līdzi savā pseidonīmā: mark twain—burtiskā tulkojumā: divi mēri (t.-i., aptuveni 3,5 metri)—tā ir kuģniecībā pieņemta mērvienība, kas nosaka pietiekamo upes dziļumu, lai kuģis neuzskrietu sēklim. Sos divus vārdus, kurus skaļi ik pa brīdim izsauca kuģa priekšgalā stāvošais apkalpes loceklis, uz upes varēja dzirdēt itin bieži.