Klaiņošana augstākajā līmeni

Misters Bliks līdzinājās vairāk zinātniekam nekā komersantam, un viņa rakstāmgalds atgādināja nelielu laboratoriju. Pie labās rokas bija ierīkots komplicēts komutators, kas bija izliekts tā, lai varētu viegli sasniegt jebkuru tā daļu. Vairums slēdžu ar krāsainiem rokturiem bija sakārtoti rindās. Misters Bliks ar galvas mājienu norādīja Kelam uz krēslu un pārlaida pirkstus trim slēdžiem. Viņam pie galvas piestiprinātajām austiņām un mikrofonam arī bija vairāki slēdži, un labā roka trīcēja blakus neredzēti sarežģītam stenotipam.

Misters Bliks kaut ko pusbalsī pateica mikrofonā, un viņa roka gandrīz nemanāmi sāka ņirbēt virs aparāta.

— Esiet sveicināts, mister Bursma, — viņš sacīja, nospiezdams pēdējo slēdzi, bet nenoņemdams austi­ņas. — Lūdzu, neņemiet ļaunā manas dīvainības, bet tā man ir vieglāk strādāt.

Viņa balss bija noteikta, skanīga un pārliecinoša.

Kels atkal uzņēmās iniciatīvu. Viņš sāka ar noslī­pētu komplimentu mistera Blika slēdžu baterijai un pēc tam nepiespiesti pārgāja uz vēl izmeklētākām uzslavām. Alberts apmulsis atskārta, ka tās attiecas uz viņu.

Apmēram minūti vēlāk Alberts secināja, ka pati saruna nav ne tuvu tik interesanta kā pārtraukumi. Misters Bliks laiku pa laikam atvainojoties ātri pa­cēla rādītājpirkstu, rīkojās ar slēdžiem, klausījās ar austiņām, čukstēja mikrofonā un neticami veikli un bez trokšņa operēja ar stenotipu. Uz viņa sejas mainījās gaismas atspīdumi, un Alberts noprata, ka rakstāmgalda virsmā iemontētas daudzas dažādu krāsu signāllampiņas un vismaz viens televīzijas ekrāns. Tikko pārtraukums beidzās, mistera Blika nevainojamā dikcija un patīkamā balss atgādināja Kelam, pie kā viņš palicis. Alberts bija satriekts.

Kela runas plūdi nobeidzās ar dedzīgu aicinājumu misteram Blikam ievērot, cik svarīgi finansiālā ziņā Korporācijai ir tas, ko viņam tūlīt pavēstīs. Pēc tam viņš pagriezās pret Albertu — tiesa, mazliet negai­dīti.

—    Man prātā ir tikai viena doma, — Alberts, tik negaidot pārsteigts, stostījās, — e oksidāze. Es esmu pārliecināts, ka Korporācija sapratīs, cik sva- rīgi…

—    Acumirkli, profesor Larū, — mistera Blika rāmā profesionāļa balss pārtrauca. — Jums tas būs jāpaskaidro man. Man nav ne tās izglītības, nedz arī tā prāta, kas jums, zinātniekiem. Paskaidrojiet vienkāršiem vārdiem — kas ir e oksidāze?

Viņš burvīgi pasmaidīja.

—    Ak, neuztraucieties, — Alberts steidzīgi iz­grūda. — Arī daudzi mani kolēģi par to nav dzir­dējuši.

Tā bija tikai puspatiesība. Visi viņa kolēģi, ar kuriem Alberts satikās universitātē parastā darba mēnesī, protams, bija dzirdējuši par e oksidāzi — no paša Alberta.

—    Tas ir ferments, kuru satur daudzi augi, bet kas atklāts tikai nesen. Redziet, daudzas no pēdējos desmit gados izaudzētajām laboratorijas sugām nav spējušas veidot parasto oksidāzi — a oksidāzi — un tomēr diezgan dīvainā kārtā dažas no šīm sugām ir saglabājušās. Tas tāpēc, ka eksistē virkne

radniecīgu savienojumu, no kuriem izdalītas |3, y, 6 un e oksidāzes. Betu un epsilonu ir izdevies sintezēt.

Misters Bliks neizpratnē sagrozījās krēslā. Alberts steidza stāstīt tālāk, lai viņš redzētu, cik tas viss ir vienkārši.

—           Es esmu pētījis reakcijas, kādas notiek vairā­kās Triticum sugās un kurās e oksidāze ir kataliza­tors. Gluži nejauši es atklāju, ka neviena no šīm sugām pati neveido šo fermentu. Apbrīnojami, vai ne? Visu e oksidāzi šie augi iegūst no sēnītes Puccinia triticina, kas tos inficē. Tas, protams, iz­skaidro Hinšova grupas neveiksmi — viņiem neiz­devās iegūt dzīvotspējīgu Triticum kaci pēc . ..

Misters Bliks atkal burvīgi pasmaidīja.

—           Bet profesor Larū, jums būs jāpaskaidro, ko tas nozīmē. Man saprotamā valodā, skaidrs?

Kels augstprātīgi noducināja:

—           Tas var nozīmēt glābiņu Korporācijas triju bagātāko koloniju ekonomikai.

«Diezgan dramatiski,» nodomāja Alberts.

Misters Bliks atzinīgi sacīja:

—          Ļoti labi. Ļoti labi. Pastāstiet sīkāk. Uz kurām kolonijām tas attiecas un kāpēc?

Viņa labā roka iztaisnojās un nepacietīgi pieskā­rās stenotipam.

Alberts, šādas glaimojošas uzmanības parādīšanas uzmundrināts, turpināja:

—           Rietumlapzeme Eiropā, Lielslāvija un Čercila šajā kontinentā. Tās visas ir Korporācijas kolonijas, kas nesen pievērsušās kviešu audzēšanai, sevišķi

Triticum witti, un, kā esmu dzirdējis, augsne tur ir ārkārtīgi auglīga.

—    Kas ir Tritikums Viti?

Alberts satriekts pacietīgi izskaidroja:

—    Triticum witti ir viena no jaunākajām kviešu šķirnēm, kuras augšanu ietekmē 8 oksidāze. Un, ja šo kviešu sēnīti Puccinia triticina atzīs par kaitīgu, tie tiks apmigloti. Līdz ar to šajās kolonijās var aiz­iet bojā visa gada kviešu raža.

—    Var aiziet bojā, — misters Bliks pārsteigts atkārtoja. Viņa rādītājpirksts līdzīgi diriģenta ziz- lim apklusināja Albertu; abas rokas sāka ņirbēt virs svirām un taustiņiem, un viņš atkal kaut ko murmināja mikrofonā.