VIENRADZIS — teiksmains dzīvnieks daudzu tautu mitoloģijā. Parasti vienradzi tēlo kā baltu zirgu ar vienu ragu. Tika uzskatīts, ka pulverī saberzts vienradža rags dziedē ievainojumus, arī vienradža sirdij piedēvēja ārstētspēju, tādēļ dažkārt vienradža tēlu izraudzījās par aptiekas simbolu.
VILKACIS — ar īpašām maģiskām izdarībām par vilku pārtapis cilvēks. Pārtapšana notikusi vai nu pēc paša cilvēka brīvas gribas, vai arī kāds cits cilvēks (pats būdams burvis vai vilkacis) šo spēju tad iedod ar apvārdotu dzērienu un buramvārdiem. Ticība šādas pārtapšanas spējai senatnē bijusi izplatīta ne vien Eiropā, bet arī Āzijā un Āfrikā. 16. un 17. gs. par tipisku vilkaču darbības zemi tika dēvēta Livonija, arī Lietuva un Prūsija.
DŽINI — islama mitoloģijā fantastiskas būtnes, gari, kas apveltīti ar saprātu, spējīgi pieņemt jebkuru izskatu, izpildīt jebkuru darbu. Galvenokārt atbaidošas, cilvēkam naidīgas būtnes, kas mīt tuksnešos, tomēr dažkārt džini var arī palīdzēt cilvēkiem. Korāns skaidro, ka Allāhs radījis džinus no «tīras uguns» vēl pirms cilvēkiem.
(Mitoloģijas enciklopēdija 2 sējumos. — R.: Latvijas enciklopēdija, 1993,—1994.;
Svešvārdu vārdnīca. —R.:Norden, 1996.)
Klaiva Steiplza Luisa
Nārnijas hronika
Lūisa asprātība un izdoma, viņa spēja apvienot savā stāstījumā piedzīvojumus ar asiem pārdzīvojumiem un bagātīgu fantāziju ir radījusi lielisku stāstu sēriju, kas kļuvusi par vienu no iemīļotākajām grāmatām daudzām lasītāju paaudzēm. Sērijas pēdējā grāmata «Pēdējā cīņa» 1956. gadā ieguva Kārnegija medaļu.
Ikviena no šīm septiņām grāmatām ir atsevišķs, pabeigts stāstījums, taču visi notikumi risinās brīnumainajā zemē Nārnijā. Cēlā lauvas Aslana vadībā bērni mācās saprast, ka ļaunumu un nodevību var uzveikt tikai ar drosmi, uzticību un milzīgu uzupurēšanos.
Izdevniecība «Svētdienas Rīts», laizdama klajā sērijas otro grāmatu, ļoti cer, ka tai pietiks izturības un finansiālas veiksmes, lai izdotu visas «Nārnijas hronikas» brīnišķīgās grāmatas.