Lauva , ragana un drēbju skapis

11.        Aslans tuvojas…………………………………………………

12.        Pītera pirmā kauja…………………………………………..

13.        Seno laiku Noslēpumainā Maģija…………………

14.        Raganas triumfs……………………………………………..

15.       Vēl senāku laiku Noslēpumainā Maģija .

16.        Kas notika ar statujām…………………………………..

17.        Baltajam Briedim pa pēdām…………………………

Skaidrojoša vārdnīcā

BAKHS — grieķu mitoloģijā viens no Dionīsa — zemes auglīgo spēku, augu valsts, vīnkopības un vīna darināšanas dieva Dionīsa — vārdiem. Pēc visvairākizplatītā mīta, Dionīss irZeva un Tčbu valdnieka Kadma meitas Scmeles dēls. Ceļojumā pa jūru no Ikarijas uz Naksas salu Dionīsam uzbruka tirēnu laupītāji un, gribēdami pārdot Dionlsu verdzībā, iekala viņu važās. Taču važas pašas nokrita no Dionīsa rokām. Apvīdams ar vīnogulāju stigām kuģa mastu un buras, Dionīss pārvērtās par lāceni un lauvu. Paši pirāti, no bailēm ielēkuši jūrā, pārvērtās par delfīniem. Dionīsa zoomorfiskā un ar augu valsti saistītā izcelšanās atspoguļojas gan šajā mitā, gan viņa pārtapšanā par vērsi un āzi. Visur, kur vien Dionīss ieradās, viņš iedibināja savu kultu, apmācīja ļaudis vlnkopībā un vīna gatavošanā, visur viņu pavadīja bakhantes, satīri, menādas un basarīdas ar vīnogulājiem apvītiem zižļiem rokās. Svētā ārprāta vadīti, aptinusies ar čūskām, viņi nopostīja savā ceļā visu. Ar izsaucieniem «Bromijs» («trokšņainais», «dunošais»), dārdinot timpānus, viņi slavināja Dionīsu, dzerdami saplosītu zvēru asinis, izsizdami ar saviem zižļiem no zemes dzīlēm medus un piena avotus, izraudami no zemes kokus ar visām saknēm, aizraudami sev līdzi cilvēku pūļus, atbrīvodami tos no pasaulīgām rūpēm un sadzīves likstu pinekļiem.

Romā Dionīss tika godāts kā Bakhs (no tā radušās arī bakhantes un bakhanālijas); viņš tika identificēts arī ar Ozīrisu, Serapisu, Mitru, Adonldu, Amonu, Līberu.

-ļBURVJI — cilvēki ar pārdabiskām spējām. Senajiem baltiem bija savi starpnieki starp cilvēku un garu valsti — burtnieki, burvji, zīlnieki, vilkači, raganas, laumas, spīganas utt. Senos laikos vārdi «burtnieks», «burvis», «vilkacis» un «ragana» latviešu mitoloģijā nebija lamuvārdi un neapzīmēja ne blēžus, ne ļaundarus. Viņu pārdabiskais spēks pa daļai bija pašu iedomāts, pa daļai — ļaužu māņticības piešķirts. Ļaudis nereti griezās pie viņiem pēc palīdzības. Senie priesteri, saukti par burtniekiem vai burvjiem, līdzinājušies Sibīrijas šamaņiem. Viņu svarīgākais uzdevums — dziedināt slimības, saukt palīgā labos garus, apmierināt ļaunos garus.

DRIADAS — grieķu mitoloģijā nimfas, koku aizstāves. Dažkārt driādu vārdi irsaistīti ar koku nosaukumiem —piemēram, driādas, kas dzimušas no Urāna asins pilēm un saistītas ar osi, sauca par melijām, bet driādas, kas dzimušas un gājušas bojā līdz ar koku — par hamadriādām. Valdīja uzskats, ka sevišķi labvēlīgas driādas ir tiem, kas stāda kokus un rūpējas par dem.

FAUNS — romiešu mitoloģijā lauku, mežu, ganību, dzīvnieku valsts dievs. Bija priekšstati gan par vienu Faunu, gan par vairākiem. Faunu uzskatīja par viltīgu garu, kas laupa bērnus, uzsūta slimības un murgus.

V KENTAURI —grieķu mitoloģijā mežonīgas būtnes, puscilvēki — puszirgi, kalnu vai meža biezokņu iemītnieki ar trauksmainu dabu, nesavaldīgi. Tomēr daži no viņiem, piemēram, Heirons un Fols, iemieso gudrību un labvēlību, mītos viņi ir vairāku varoņu audzinātāji (Jāsona, Ahileja).

-jKOKU GARI— gari ir mitoloģiskas būtnes, kas parasti tiek saistītas ar cilvēku, viņa ķermeni, dzīves vidi. Gari ir zemāka līmeņa būtnes nekā dievi. Dažos mītos gari tiek iedalīti ļaunajos, cilvēkiem kaitīgajos garos (dēmonos) un labajos, cilvēkiem derīgajos (gari sargātāji un palīgi). Lielākoties garu labdabību vai ļaundabību nenosaka vis to iedaba, bet to loma konkrētajā situācijā.

"f MILZI — gigantiskas, pārdabiskas būtnes, kas eksistējušas varoņlaikmetā. Noteikta mitoloģiska tradīcija aplūko milžus kā dievu senčus (titāni grieķu mitoloģijā) vai arī kā kādu naidīgu tautu (jotuni skandināvu mitoloģijā). Milžu bojāejas motīvs saistīts ar dievu paaudžu tēmu, un pati viņu eksistence attiecas uz periodu pirms radīšanas beigām, pirms tagadējās pasaules izveidošanās. Milži ir saistīti ar haosu. Uzvara pār milzi nozīmē uzvaru pār haosu un soli uz kosmosa izveidošanu. Mītos sastopami gan labie, gan ļaunie milži. A_ MINOTAURS — grieķu mitoloģijā briesmonis — puscilvēks, ptisvērsis, kas dzīvojis Krētas salā. Minotauru dzemdējusi Hēlija meita un Mīnoja sieva Pārsifaja no vērša, ko uz Kretasu atsūtījis Poseidons, vai no paša Poseidona. Minotaurs tikaieslodzīts Daidala celtajā pazemes labirintā, kur viņam reizi vairākos gados ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas. Tās atēnieši sūtīja Mīnojam kā izpirkšanas maksu

par viņa dēla nogalināšanu Atēnās. Atēnu valdnieka dēls Tēsējs ziedojamo pulkā labprātīgi devās uz Krētu, nonāvēja Minotauru un izkļuva no labirinta, izmantojot pavedienu, kuru bija iedevusi viņā iemīlējusies valdnieka meita Ariadne.