LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

Tomēr jābrīdina, ka tad, ja diagnoze un atbilstošie ārstniecības līdzekļi - uz­turs, rīcība un zāles - neatbilst ājurvēdas mācībai, var rasties nevēlamas sekas.

Turpmāk sniegtas ziņas par dažiem ārstnieciskajiem augiem no plašā ājur­vēdas dziedniecisko līdzekļu klāsta, norādot uz iespējamām blaknēm to lieto­šanas laikā.

LAKRICAS SAKNE

Ilgstoša lakricas (Glycyrrhiza glabra) saknes lietošana vairāk nekā pa 50 g dienā var izraisīt ūdens uzkrāšanos ķermenī, kas izpaužas kā roku un kāju pietūkums. Tas ir brīdinājums, ka ķermenī ir uzkrājies pārāk daudz nātrija un izdalās pārāk daudz kālija. Lietojot lakricas sakni, nekādā gadījumā nedrīkst badoties. Lakricu nevajag lietot arī tad, ja kālija līmenis serumā ir zems, ir augsts asinsspiediens, sirds un asinsvadu slimības, īpaši, ja ir sirdsdarbības ritma traucējumi, žultspūšļa slimības, nieru slimības, feohromocitoma vai citi virsnieru dziedzera audzēji, kā arī slimības, kas samazina kālija līmeni seru­mā, piemēram, primārais un sekundārais aldosternoisms un smags hronisks alkoholisms, un slimības, kuru iemesls var būt zems kālija līmenis, piemēram, dažu veidu šļauganā paralīze vai citi locekļu darbības traucējumi, anoreksija, bulīmija, neārstēta hipotireoze.

ĶIPLOKI

Ja lieto daudz ķiploku (Allium sativum) pēc operācijas, var palielināties asiņošanas risks. Ir arī zināmi gadījumi, kad ķiploki izraisījuši alerģiskas reak­cijas - kontaktdermatltu un astmas lēkmi pēc ķiploku pulvera ieelpošanas. Cil­vēkiem, kuri ir jutīgi pret ķiplokiem, tāda pati reakcija varētu būt pret sīpoliem. Svaigi ķiploki, to ekstrakti vai eļļa tukšā dūšā atsevišķos gadījumos var izraisīt dedzināšanas sajūtu kuņģī, nelabumu, vemšanu un caureju. Apkārtējie var sa­just ķiploku smaržu, kas nāk no mutes un izdalās caur ādu.

ALOJES SULA

Galvenie alojes (Aloe sp.) pārdozēšanas simptomi ir pēkšņas, asas kuņģa sāpes un stipra caureja, kuras rezultātā rodas šķidruma un elektrolītu zudumi. Aloji nevajag lietot slimniekiem ar zarnu nosprostojumu vai sašaurinājumu, atoniju, stipru dehidratāciju ar elektrolītu izsīkumu vai hronisku aizcietējumu. Aloji nevajag lietot ari cilvēkiem, kam ir zarnu iekaisums, piemēram, apendicīts, Krona slimība, čūlainais kolīts, kairinātas zarnas sindroms un divertikuloze, kā arī bērniem līdz 10 gadu vecumam. Grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā aloji drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā. Aloji aizliegts lietot cilvēkiem, kuriem ir krampji, kolikas, nediagnosticētas sāpes vēderā, nelabums, vemšana. Tā kā aloje satur caureju izraisošas vielas, to vajag izmantot tikai tad, ja nav jāapmek­lē nekādi pasākumi, vienlaikus izmainot diētu vai lietojot uzturlīdzekļus, kuri satur daudz balastvielas.

SMILTĀJU CEĻTEKA

Smiltāju ceļtekas (psiliums - Plantago ovata) preparāti vienmēr ir jālieto kopā ar pietiekami lielu šķidruma daudzumu un vismaz pusstundu pēc citu medikamentu vai uztura bagātinātāju, piemēram, kalcija lietošanas, lai neno­māktu to uzsūkšanos.

RAUVOLFIJA (SARPAGANDHA, RAUVOLFIA SERPENTINA)

Rauvolfijas preparātus nedrīkst lietot cilvēki, kuriem ir bijusi depresija, epi­lepsija, pavājinātas nieru funkcijas, kā arī tie, kas saņem elektrošoka terapiju. Pie­sardzīgiem jābūt ari tiem, kuriem ir kuņģa čūla, čūlainais kolīts vai žultsakmeņi, jo rauvolfijas preparāti palielina kuņģa un zarnu peristaltiku un veicina sekrēciju.

10, METĀLU TERAPIJA

Lai gan metālus, minerālus un dārgakmeņus ājurvēdā uzmanto kopš Vēdis- kā perioda, intensīva to lietošana dažādu veselības problēmu gadījumos sākās pēcbudas laikā. Atsevišķi budistu svētie, kā Sidha Nagarjuns, ir pētījuši metālu izmantošanu medicīnā.

Ājurvēdas tekstos ir minēti septiņi metāli (dhaatus), kam cilvēka ķermeni ir būtiska nozīme, - zelts, sudrabs, varš, dzelzs, alva, svins un cinks. Laba ve­selība ir atkarīga no šo metālu līdzsvara ķermenī. Jebkura novirze - pārmērīgs daudzums vai trūkums - traucē ķermeņa funkcijas.

ZELTS

Mikrodaudzumos zelts ir asinīs, spermā, acīs, ādas virsējā slānī un zarnās. Līdzsvara trūkums ietekmē redzi, rada vispārēju ķermeņa vājumu, intelekta trulumu, mazina iztēles spējas, pasliktinās balss un sejas krāsa.

SUDRABS

Sudrabs ir kaulu smadzenēs, kaulu plēvē, žultspūslī, aizkuņģa dziedzerī, dzi­ļākajā ādas slānī, plaušās, muskuļos, asinsvados, muguras un galvas smadzeņu apvalkā un deguna šķērssienā. Līdzsvara trūkums rada neiroloģiskus traucēju­mus, zobu problēmas, kataraktu, jēlumus un kavē vielu uzsūkšanos zarnās.

VARŠ

Varš ir virsējā un dziļākajā ādas slānī, gļotādās, lielajos dziedzeros, acs zīlītē, matos, plaušu pleirā un sirds somiņā jeb perikardijā. Līdzsvara trūkums rada bojājumus asinsrites sistēmā, centrālajā nervu sistēmā un skeletā, kā arī izrai­sa hroniskus mīksto audu bojājumus. Vara deficīts negatīvi ietekmē sarkano asinsķermenīšu veidošanos un matu keratinizāciju.

DZELZS

Dzelzs ir svarīga asiņu sastāvdaļa. Tā ir zarnu bārkstiņās, matos un dažādos ķermeņa audos nelielā daudzumā. Līdzsvara trūkums izraisa aterosklerozi, mazasinību jeb anēmiju un vispārēju vājumu.

SVINS