Magacitli

- Nezinu, es neesmu psihoanalītiķis. Varbūt emisārs negribēja pirms spēles „izgaismoties”. Bet te šitāds gadījums. Neviens nezina zemieti un neņems vērā. Viņi palīdzēja Mvisu aizbēgt, paskaidroja, kas jādara...

- Kas?

Ždanovs izslēdza modeļa manipulatoru. sarkanā līnija, kas savienoja Dendrokontinuuma Zaru pasauli izdzisa.

- Ejam pie tevis.

Viņi abi iesēdās caurdurošā lifta krēslos un uzlidoja ēkas simtajā stāvā, kur atradās Belija darba modulis. Grigorijs apsēdās pie galda, pārlūkoja pastu, galda virsmā plūstošos blank-ziņojumus, parunāja ar diviem abonentiem pa konsortlīniju un pagriezās pret Ždanovu, kurš domīgi dzēra sulu.

- Lai darbotos efektīvi, mums ir jāsaprot, ko sagudrojuši darīt Augstā draugi. Kas tik nozīmīgs slēpjas "nokalstošajā" Zarā, kur viņi nosūtīja kurjeru. Mums nekavējoties jāizziņo pārtveršanas plāns.

- Ir par vēlu izziņot pārtveršanas plānu. Pareizāk, tas jau sen izziņots, bet tas nenostrādāja. Augstais-Mvisu paspēja aizbēgt.

- Tad jāizsludina "A-oranžās" pakāpes trauksme, jānosūta turp īpašo grupu.

- Dienests jau ir iesprindzis šajā virzienā. Mums jāizlemj, ko varam darīt personīgi. šajā apgabalā iekrituši mūsu bērni.

Belijs izlīdzināja melnu, sirmu matu šķipsnu deniņos un norūca:

- Nastja atgriezīsies - sadošu ar siksnu! Pāvels ar interesi paskatījās uz viņu.

- Nastjai gan nikns vectēvs tomēr. Bija nepieciešams audzināt pareizā leņķī, tas ir, pērt, un vēlams vispirms dēlu, nevis mazmeitu. Tagad jau par vēlu. Starp citu, iespējams, tā droši vien ir viņas ideja - izmantot bezsaimnieka univeru.

- Nu tavējais jau nav labāks! - Grigorijs atcirta. - Salasījies, saproties, romantiskus stāstus, piedzīvojumu sakārojies ... Abus vajag pērt!

- Labi, vispirms abi jāatrod, - Pāvels samierinoši sacīja. - Un vēlams ātrāk.

- Kā tu viņus sameklēsi? Transgressa apkalpe tak nepateiks, kur viņi izsēdināti.

- Nepateiks, - Ždanovs piekrita. - Transgress ir autonoma tiesu transporta sistēma, un to nav izveidojuši cilvēki. Bet man ir laba ideja.

- Nevelc garumā.

- Viņi lidoja meklēt invariantu, kur dzīvo Tolstoja romāna "Aelita" varoņi, vai ne?

- Nu?

- Un tas nozīmē, ka tālu no turienes invarianta Saules sistēmas nav jāmeklē. Visticamāk, viņi vispirms apmeklēs Zemi, lai iepazītos ar Losu, un pēc tam, iespējams, aizlidos uz Marsu. Tur dzīvo biedra Losa mīļotā.

- Aelita!

- Tāpēc arī dejosim no šīs krāsns.

- Piekrītu. Kad sāksim?

- Nekavējoties. Es noorientēšu dienestu un pieprasīšu nedēļas atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ. Tas man prasīs divas stundas.

- Man arī. Atrisināšu operatīvos uzdevumus un parūpēšos par ekipējumu.

Ždanovs uzmeta īsu skatienu universālā pulksteņa cipariem, kas mirgoja kabineta sienā, parādot laiku Zemes zonās un uz citām Saules sistēmas planētām.

- Satiksimies Himalaju bunkurā pulksten trijos pēc starpplanētu laika.

- Labi.

Viņi uzsita plaukstu uz plaukstas, Ždanovs aizgāja. Belijs paapļoja pa kabinetu, spēcīgi nolamājās un apsēdās pie galda.

Par savām iniciatīvām dēlam Pāvels stāstīt nesāka. Ivors jau tāpat satraukts par dēla palaidnību, mēģināja atrast izeju no situācijas, taču bija saistīts ar desmitiem dienesta problēmu un nekādi nevarēja tēvam palīdzēt.

Tādas pašas attiecības izveidojās arī Beliju ģimenē.

Grigorijs, lai izlādētu situāciju, kā mācēdams nomierināja sievu un vedeklu, parunājās ar dēlu, bet par plānu stāstīt nesāka. Sāktos oohi, aahi, padomi un novēlējumi, taču viņam tas nepatika.

Pulksten trijos ar minūtēm abi starmeni (kā pats Pāvels jokoja: mēs ar tevi esam superzvaigznes [vārdu spēle krievu valodā-superstari-ļoti veci-angliski skan kā superzvaigznes]) satikās Himalaju bunkura viesistabā, no kurienes pirms divām dienām nezināmās tālēs bija startējuši viņu mazbērni.

- Ceru, ka mūs pāris dienas nemeklēs,- Belijs noņurdēja, kritiski uzlūkodams savu draugu. - Man jāatzīst, tu neizskaties labi.

- Uz sevi paskaties ,- atcirta Pāvels. - Neesam jau vairs nekādi puikas, mūsu gados tomēr.

- Bet vīri! - Grigorijs pacēla pirkstu.

Abi skumji pasmaidīja.

- Visu sagatavoji? - Ždanovs kļuva nopietns.

- Šķiet, ka visu. ZAKus, ieročus, NZ, antigravus, meklēšanas kompleksu "Lapsa". Ja tas invariants īpaši neatšķiras no mūsējā ...

- Gandrīz neatšķiras. vajadzēja rūpīgāk izlasīt sākotnējos datus.

- Ko tu ar to domā?

- Tolstoja romānu.

- Lasīju ... bērnībā.

- Vajadzēja izlasīt vēlreiz. Viņa aprakstītie invarianta parametri no matricas patiešām atšķiras tikai nedaudz. Pamata konstantes ir saglabājušās, ir atzīmētas tikai kontinuuma vakuuma blīvuma svārstības, kurām vajadzētu novest tikai pie ķīmisko elementu papildu izotopu parādīšanās.

- Tad mums nekas cits nav vajadzīgs.

- Vajadzīgs brīvs transports, vēlams ar piekļuvi "virknei".

- Es par to jau domāju. Institūta rezervju noliktavā ir pāris "riekstu" un "golēmu". Bet vajadzīgas Drošības padomes sankcijas.

Ždanovs drūmi paskatījās uz Beliju.

- Par ko tu runā? Kādas sankcijas? Vai tad pat direktoram tagad būtu jāziņo, kāpēc viņam vajadzīga tā vai cita tehnika?

Grigorijs vainīgi papleta rokas.

- Diemžēl jāziņo. SEKON rīkojums.

Ždanovs pašūpoja galvu un aizdomājās.