Читаем Mutants-59 plastmasu ēdājs полностью

— Man negribētos stiept jūs tālāk uz savas muguras. — Viņš izņēma cērti Annai no rokām un nolika zemē. — Paejiet labāk sāņus un pajūsmojiet par maniem muskuļiem.

— Ejiet nu!

Anna sabozusies pakāpās atpakaļ un skatījās, kā Džerards atkal uzbrūk sienai. Šoreiz pāržuvusī java nespēja noturēt veselu lielu mūra gabalu, un Džerards gandrīz vai izvēlās cauri. Anna skaļi iesmējās.

— Taisāt troksni, nelieši! — Viņiem līdzās stāvēja Sleiters. — Pie velna! Kā lai cilvēks izguļas, ja tādas raķetes iet pa gaisu?

Džerards izrausās no ķieģeļu drumslu kaudzes un pakāpās atpakaļ.

— Paskatieties!

Sleiters pacēla laternu un iespīdināja gaismu izlau- zumā. Kļuva redzams vēl viens velvēts gaitenis.

— Vesels labirints, — teica Anna.

Sleiters paņēma otru cērti, un viņi divatā paplašināja caurumu tiktāl, ka bez grūtībām varēja ielīst tajā. Svaigais gaiss atjaunoja viņu spēkus.

— Te jau gandrīz var elpot, — sacīja Sleiters, elpodams ar pilnu krūti.

— Ož pēc pelējuma, — nošerminājusies teica Anna. — Kā kapā.

— Bet pēc kā tad lai te ostu? — atsaucās Sleiters.

— Veselu mūžību eja bijusi ciet. — Viņš paskatījās uz ķieģeļiem. — Varbūt jau no pirmskara laikiem..

— Bet vai nav bīstami elpot? Es kaut kur lasīju par gāzes uzkrāšanos kaļķu cepļos …

— Mums nav citas izejas, — teica Džerards. — Savāksim mantas.

Viņi gāja atpakaļ uz istabiņu. Starp darba rīkiem stāvēja metinātāja groziņš, un Anna salika tajā atlikušo ēdienu un bundžu ar ūdeni. Sleiters paņēma lielu skrūvgriezi un uzgriežņu atslēgu un aizbāza tos sev aiz jostas. Džerards nolēma vēlreiz aplūkot stacijas priekšnieku.

Ticis līdz kāpņu augšgalam, viņš ieraudzīja, ka stacijas priekšnieks ir cieši aizmidzis. Viņš elpoja gārdzoši, pār seju viņam plūda sviedri. Ugunsgrēks šajā līmenī acīmredzot vēl plosījās, bet Džerards ievēroja, ka dūmi ir izklīduši. Viņš steigšus pārbaudīja slimajam pulsu, tad kāpa lejā atpakaļ pie pārējiem.

Anna ar Sleiteru gaidīja viņu pie izlauztajām durvīm. Džerards uzmeta skatienu Vendijas ķermenim. Tagad līķis bija apklāts nevis ar viņa lietusmēteli, bet ar vecu brezenta gabalu. Kad Džerards piegāja klāt, Anna turēja viņa mēteli rokā un, ne vārda neteikdama, sniedza to Džerardam. Tas aizkustināja kanādieti. Atgriešanās pie mirušās, lai noņemtu viņai mēteli, Annai, jādomā, bija maksājusi diezgan dārgi, taču viņa laikam bija spriedusi, ka Džerards pats to diezin vai darīs, bet mētelis viņam ir vajadzīgs.

Džerards ieslēdza laternu, un viņi gāja uz priekšu pa velvēto gaiteni. Izlīduši cauri šaurajai savienotāj- ejai, viņi nonāca lielā dzelzceļa tunelī. Satumsušās laternas gaismā viņi ieraudzīja vecus, noputējušus gulšņus bez sliedēm. Likās, ka gaiss te nav kustējies gadiem ilgi.

— Uz kurieni tagad? — jautāja Anna.

— No turienes mazliet velk. Iesim uz to pusi, — ierosināja Džerards.

Viņi pagriezās pretī vējiņam. Sākumā tunelis veda taisni un stāvus uz leju; tad sāka mest līkumu. Pēc tam viņi atdūrās pret saliektām un norūsējušām restēm, kas atgādināja cietuma kameras logus. Džerards parāva vienu stieni uz savu pusi. Tas salūza vairākās daļās. Kanādietis ātri izlauza vēl trīs stieņus un iespī- dināja gaismu tumsā.

— Neko neredzu, — viņš žēlojās, un viņa vārdi atbalsojās it kā no plašas telpas sienām. — Ei! — viņš uzsauca, un atkal atbalss.

Džerards iespraucās starp stieņiem un devās tālāk, ar kāju uzmanīgi taustīdams ceļu. Pārējie sekoja.

— Ko tas nozīmē? — nočukstēja Anna, un pat viņas čuksti atbalsojās no sienām.

Laternas gaisma pavēstīja, ka viņi nokļuvuši metro stacijā. Bet tā bija sen pamesta. Viņi iedomājās kādreizējās pasažieru straumes, vilcienu dūkoņu un klaboņu. Tagad stacija bija tukša, klusa un netīra. Šī atmosfēra iedvesa bailes, un viņi virzījās tālāk pilnīgā klusumā.

— Varbūt te arī ir slēdži, — ierunājās Anna.

— Paskatīsimies, kas tā par staciju, — teica Sleiters.

Džerards lika laternas staram slīdēt pār sienu garām vairākiem plakātiem, līdz beidzot tas atdūrās pret uzrakstu «Greisinna». Kādreiz niķelētie burti tagad bija apdauzīti un aprūsējuši.

— Greisinna! — iesaucās Sleiters.

— Vai tad ir stacija ar tādu nosaukumu? — jautāja Anna.

— Līdz otrajam pasaules karam bija, — paskaidroja Sleiters. — Lūk, kāpēc tunelī nav sliežu. Tās ir noņemtas.

Viņi gurdā solī gāja pa platformu. Tālāk atkal bija vairāki plakāti. Pirmo, lai gan tas bija krietni paba- lējis, nosmulēts un vienā stūrī ieplēsts, nebija grūti pazīt. Tā bija Deivida Lengdona karikatūra no sērijas par Billiju Braunu. Kārtīgs cilvēks katliņā centās atturēt savu vagona kaimiņu, kas grasījās plēst nost kaut kādu pie rūtīm pielīmētu lupatu. Bija arī paraksts: «Jūs, cerams, piedosiet, ka, iejaucos, bet pašu labā neraujiet to nost.» Nezināms asprātis ar treknu melnu zīmuli bija pierakstījis klāt: «Paldies, šis aizrādījums bija vērtīgs, bet labāk sakiet, kāds mums ceļa mērķis.»

Перейти на страницу:

Похожие книги

Звездная месть
Звездная месть

Лихим 90-м посвящается...Фантастический роман-эпопея в пяти томах «Звёздная месть» (1990—1995), написанный в жанре «патриотической фантастики» — грандиозное эпическое полотно (полный текст 2500 страниц, общий тираж — свыше 10 миллионов экземпляров). События разворачиваются в ХХV-ХХХ веках будущего. Вместе с апогеем развития цивилизации наступает апогей её вырождения. Могущество Земной Цивилизации неизмеримо. Степень её духовной деградации ещё выше. Сверхкрутой сюжет, нетрадиционные повороты событий, десятки измерений, сотни пространств, три Вселенные, всепланетные и всепространственные войны. Герой романа, космодесантник, прошедший через все круги ада, после мучительных размышлений приходит к выводу – для спасения цивилизации необходимо свержение правящего на Земле режима. Он свергает его, захватывает власть во всей Звездной Федерации. А когда приходит победа в нашу Вселенную вторгаются полчища из иных миров (правители Земной Федерации готовили их вторжение). По необычности сюжета (фактически запретного для других авторов), накалу страстей, фантазии, философичности и психологизму "Звёздная Месть" не имеет ничего равного в отечественной и мировой литературе. Роман-эпопея состоит из пяти самостоятельных романов: "Ангел Возмездия", "Бунт Вурдалаков" ("вурдалаки" – биохимеры, которыми земляне населили "закрытые" миры), "Погружение во Мрак", "Вторжение из Ада" ("ад" – Иная Вселенная), "Меч Вседержителя". Также представлены популярные в среде читателей романы «Бойня» и «Сатанинское зелье».

Юрий Дмитриевич Петухов

Фантастика / Научная Фантастика / Ужасы / Ужасы и мистика / Боевая фантастика
Смерти нет
Смерти нет

Десятый век. Рождение Руси. Жестокий и удивительный мир. Мир, где слабый становится рабом, а сильный – жертвой сильнейшего. Мир, где главные дороги – речные и морские пути. За право контролировать их сражаются царства и империи. А еще – небольшие, но воинственные варяжские княжества, поставившие свои города на берегах рек, мимо которых не пройти ни к Дону, ни к Волге. И чтобы удержать свои земли, не дать врагам подмять под себя, разрушить, уничтожить, нужен был вождь, способный объединить и возглавить совсем юный союз варяжских князей и показать всем: хазарам, скандинавам, византийцам, печенегам: в мир пришла новая сила, с которую следует уважать. Великий князь Олег, прозванный Вещим стал этим вождем. Так началась Русь.Соратник великого полководца Святослава, советник первого из государей Руси Владимира, он прожил долгую и славную жизнь, но смерти нет для настоящего воина. И вот – новая жизнь, в которую Сергей Духарев входит не могучим и властным князь-воеводой, а бесправным и слабым мальчишкой без рода и родни. Зато он снова молод, а вокруг мир, в котором наверняка найдется место для славного воина, которым он несомненно станет… Если выживет.

Александр Владимирович Мазин , Андрей Иванович Самойлов , Василий Вялый , Всеволод Олегович Глуховцев , Катя Че

Фантастика / Научная Фантастика / Попаданцы / Фэнтези / Современная проза